JAUNIEŠU JAUTĀJUMI

Kāpēc es sevi graizu?

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Kas ir sevis graizīšana?

Tas ir paradums tīšām graizīt sevi ar kādu asu priekšmetu, un tas ir tikai viens no sevis ievainošanas veidiem. Daži cilvēki mēdz sevi apdedzināt vai sist. Šajā rakstā ir runāts par sevis graizīšanu, bet tajā minētie principi ir noderīgi arī tad, ja cilvēks apzināti nodara sev fiziskas sāpes kādā citā veidā.

Vai, tavuprāt, tālāk minētie apgalvojumi ir pareizi vai nepareizi?

Sevi graiza tikai meitenes.
Tas, kas sevi graiza, pārkāpj Bībeles likumu, kas rakstīts 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 28. pantā, kur teikts: ”Jums nebūs iegriezt zīmes savā miesā.”

Atbildes:

Nepareizi. Lai gan paradums sevi graizīt lielākoties ir izplatīts meiteņu vidū, arī daži puiši mēdz sevi graizīt vai ievainot kā citādi.
Nepareizi. 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas 28. pantā lasāmie vārdi attiecas uz pagāniskiem rituāliem, nevis uz nepārvaramu tieksmi sevi ievainot, par ko runāts šajā rakstā. Bet ir skaidrs: mūsu mīlošais Radītājs nevēlas, ka mēs sev kaitējam. (1. Korintiešiem 6:12; 2. Korintiešiem 7:1; 1. Jāņa 4:8.)

Kāpēc to dara?

Kurš no tālāk minētajiem apgalvojumiem ir pareizs?

Tie, kas sevi graiza...

...cenšas tikt galā ar emocionālām sāpēm.
...mēģina izdarīt pašnāvību.

Pareizā atbilde ir A. Parasti tie, kas sevi graiza, nevēlas mirt. Viņi tikai vēlas atbrīvoties no sāpīgiem pārdzīvojumiem.

Lūk, ko stāstīja dažas meitenes, kurām bija paradums sevi graizīt.

Sīlija: ”Kad es to darīju, es izjutu atvieglojumu.”

Tamāra: ”Tas šķita kā glābiņš. Fiziskās sāpes bija vieglāk paciest nekā emocionālās.”

Kerija: ”Es nevarēju izturēt, ka mani māc skumjas. Kad es sevi graizīju, manas skumjas izplēnēja un es jutu tikai fiziskas sāpes.”

Džerīna: ”Ikreiz, kad es graizīju sevi, es vairs nemanīju gandrīz neko, kas notiek man apkārt, un manas problēmas it kā atkāpās. Man patika šādas pārmaiņas.”

Kā atbrīvoties no šī paraduma?

Ļoti var palīdzēt lūgšanas, ar kurām tu vari vērsties pie Dieva Jehovas. Bībelē ir lasāms aicinājums: ”Uzticiet viņam visas savas raizes, jo viņam rūp, kas ar jums notiek.” (1. Pētera 5:7.)

Ieteikums: sāc ar īsām lūgšanām. Piemēram, tu varētu teikt Jehovam: ”Lūdzu, palīdzi man!” Ar laiku tu iemācīsies atklāti stāstīt par savām izjūtām ”visa mierinājuma Dievam”. (2. Korintiešiem 1:3, 4.)

Lūgšana nav vienkārši psiholoģisks paņēmiens, kas palīdz atbrīvoties no negatīvām emocijām. Lūgšanas sniedz iespēju runāt ar mūsu debesu Tēvu, kas apliecina: ”Es tev.. palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:10.)

Daudziem, kas ir cīnījušies ar paradumu sevi graizīt, ir palīdzējis tas, ka viņi ir izrunājušies ar saviem vecākiem vai kādu citu pieaugušo, kam viņi uzticas. Pievērs uzmanību, ko pastāstīja trīs meitenes.

Intervija

Daiena, 21 gads
Ketija, 15 gadi
Lorina, 17 gadi

Cik jums bija gadu, kad jūs sākāt sevi graizīt?

Lorina: ”Es sāku to darīt 14 gadu vecumā.”

Daiena: ”Man bija 18 gadu. Tas, cik bieži es sevi graizīju, mainījās. Dažkārt es to darīju katru dienu nedēļu vai divas pēc kārtas un tad veselu mēnesi to nedarīju.”

Ketija: ”Es sāku sevi graizīt, kad man bija 14 gadu, un joprojām dažreiz padodos šim ieradumam.”

Kāpēc jūs gribējāt sevi ievainot?

Ketija: ”Es ienīdu sevi. Es domāju, ka neviens negribēs ar mani draudzēties.”

Daiena: ”Reizēm manu grūtsirdību nomainīja dziļš sarūgtinājums, kas pārvērtās izmisumā. Izmisums aizvien pieauga, līdz sāka mani smacēt. Tas manī bija kā milzu zvērs, un es sevi graizīju, lai no tā atbrīvotos.”

Lorina: ”Es izjutu nomāktību vai dusmas vai vienkārši sev derdzos. Es jutos pilnīgi nevērtīga, un man gribējās atbrīvoties no šīm neciešamajām emocijām. Brīžiem man likās, ka es esmu pelnījusi fiziskas sāpes.”

Vai, nodarot sev sāpes, jūs jutāties labāk?

Daiena: ”Jā. Man kļuva vieglāk, it kā no pleciem būtu novēlies smagums.”

Ketija: ”To varētu salīdzināt ar raudāšanu. Pēc tam kad biju graizījusi sevi, es jutos labāk, tāpat kā daudzi jūtas labāk pēc kārtīgas izraudāšanās.”

Lorina: ”Ievainojot sevi, es it kā pārdūru savu negatīvo emociju balonu. Tas nevis pārsprāga, bet lēnām plaka, izlaižot visu negatīvo.”

Vai jūs baidījāties kādam pastāstīt par savu paradumu?

Lorina: ”Jā. Man bija bail, ka citi mani uzskatīs par dīvaini, un es arī negribēju, ka viņi zinātu par manu personisko dzīvi.”

Daiena: ”Daudziem šķita, ka es esmu stipra, un es gribēju, lai viņi tā domātu arī turpmāk. Man likās, ka tad, ja es lūgšu palīdzību, es būšu cietusi neveiksmi.”

Ketija: ”Es baidījos, ka citi uz mani raudzīsies kā uz traku. Tad es justos vēl sliktāk. Turklāt man likās, ka es esmu pelnījusi ciest sāpes.”

Kas jums palīdzēja atbrīvoties no šī paraduma?

Lorina: ”Es pastāstīju mammai par to, ko es daru. Vēl es saņēmu palīdzību no ārsta, kas man iemācīja kontrolēt savas negatīvās emocijas. Dažas reizes es gan esmu atgriezusies pie sava vecā paraduma, bet man ļoti ir palīdzējis tas, ka es sāku regulāri iedziļināties Bībelē. Es arī cenšos piedalīties kristīgajā kalpošanā. Iespējams, man arī turpmāk šad un tad būs jācīnās ar mazvērtības sajūtu. Kad man uzmācas šāda sajūta, es tai neļauju pārņemt mani savā varā.”

Ketija: ”Kāda kristiete, kas ir desmit gadus vecāka par mani, ievēroja, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, un galu galā es viņai visu izstāstīju. Man par pārsteigumu, arī viņai kādreiz bija paradums sevi graizīt. Man nebija neērti ar viņu runāt, jo viņa bija pieredzējusi to pašu. Es arī apmeklēju ārstu, kurš gan man, gan maniem vecākiem palīdzēja saprast, kas ar mani notiek.”

Daiena: ”Kādu vakaru, kad es ciemojos pie saviem draugiem — precēta pāra, kam es uzticējos —, vīrs pamanīja, ka mani kaut kas nospiež. Viņš iejūtīgi mudināja, lai es viņiem izstāstu, kas man uz sirds. Viņa sieva mani apskāva un viegli pašūpoja, tāpat kā to mēdza darīt mana mamma, kad biju vēl maza meitene. Es sāku raudāt, un arī viņa apraudājās. Man nebija viegli viņiem pastāstīt, ka es daru sev pāri, bet es esmu priecīga, ka izrunājos ar viņiem.”

Kā jums ir palīdzējusi Bībele?

Daiena: ”Bībele man palīdzēja saprast, ka viena es nespēšu gūt uzvaru šajā cīņā un ka man ir vajadzīga Jehovas palīdzība.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

Ketija: ”Es zinu, ka tas, kas rakstīts Bībelē, ir no Dieva, un Bībeles lasīšana man sniedz dziļu mierinājumu.” (2. Timotejam 3:16.)

Lorina: ”Kad es izlasu tādus Bībeles pantus, kas mani aizkustina, es tos pierakstu kladē, lai varētu vēlāk pārdomāt.” (1. Timotejam 4:15.)

Kādi Bībeles panti jums ir īpaši palīdzējuši?

Daiena: ”Salamana Pamācību grāmatas 18. nodaļas 1. pantā ir teikts: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” Dažreiz man ir grūti atrasties starp cilvēkiem, bet šis pants man ir palīdzējis saprast, ka ir bīstami norobežoties no citiem.”

Ketija: ”Man ļoti patīk Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 29. un 31. pants. Jēzus teica, ka Dievs Jehova pamana pat zvirbulīti, kas nokrīt zemē, un viņš piebilda: ”Nebaidieties! Jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.” Vienmēr, kad es lasu šos pantus, tie man atgādina, ka es esmu vērtīga Jehovas acīs.”

Lorina: ”Man patīk Jesajas grāmatas 41. nodaļas 9. un 10. pants, kur var lasīt, ka Jehova savai tautai teica: ””Es tevi.. neesmu atmetis.” Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! [..] Es tevi stiprinu!” Šie vārdi man dod spēku — es zinu, ka Jehova mani mīl un ka viņš vienmēr būs man līdzās.”

Jautājumi pārdomām

Pie kā tu varētu vērsties pēc palīdzības, kad būsi gatavs to darīt?
Ko tu vari teikt lūgšanā Jehovam par savu problēmu?
Vai vari minēt divus veidus (izņemot sevis graizīšanu), kā ir iespējams tikt galā ar stresu un raizēm?

Bībeles pantu klade

Ieteikums: ja izlasi kādu Bībeles fragmentu, kas tevi pārliecina par Jehovas mīlestību vai kas tev var palīdzēt izveidot līdzsvarotu attieksmi pret sevi un saviem trūkumiem, ieraksti to atsevišķā kladē. Vienā vai divos teikumos pieraksti klāt, kāpēc tev šie panti šķiet nozīmīgi. Piemēram, lūk, kādi Bībeles panti palīdzēja Daienai, Ketijai un Lorinai.

Romiešiem 8:38, 39

”Šie panti mani pārliecina, ka Jehova mani mīl pat tad, kad man šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt.” (Daiena.)
Psalms 73:23

”Tādi Bībeles panti kā šis man apliecina, ka es neesmu viena. Man ir sajūta, ka Jehova man ir blakus.” (Ketija.)
1. Pētera 5:10

”Ne vienmēr atvieglojums ir sajūtams uzreiz — dažreiz mums ”īsu brīdi” ir jācieš. Taču Jehova mums var dot spēku, lai mēs visu izturētu.” (Lorina.)

Citi Bībeles panti pārdomām

Ar šo jautājumu saistītās tēmas

Jauniešu jautājumi Emocionālā veselība Pusaudžiem un jauniešiem

Jūs varētu interesēt

ANIMĀCIJA

https://cms-imgp.jw-cdn.org/img/p/502013308/univ/art/502013308_univ_sqr_xl.jpg

ijwyp raksts 19

Kas ir sevis graizīšana?

Kāpēc to dara?

Kā atbrīvoties no šī paraduma?

Jautājumi pārdomām

Ar šo jautājumu saistītās tēmas

Jūs varētu interesēt

CITI JAUNIEŠU JAUTĀJUMI

Draugi

Ģimene

Tehnoloģijas

Skola

Dzīvē nepieciešamās prasmes

Mana identitāte

Slikti ieradumi

Brīvais laiks

Sekss

Fiziskā veselība

Emocionālā veselība

Garīgums

Izvēlieties valodu

Dalīties