Dažādos Bībeles tulkojumos, piemēram, latviešu Bībeles 1965. gada izdevumā, daudzos pantos ir lietots vārds ”elle”. (1. Samuēla 2:6; Mateja 5:30.) Daļa cilvēku uzskata, ka elle ir vieta, kur grēcinieki tiek sodīti ar mūžīgām mocībām ugunī, kā attēlots ilustrācijā raksta sākumā. Bet vai šāds priekšstats saskan ar to, kas ir mācīts Bībelē?

Šajā rakstā

•  Vai ”elle”, kas minēta daudzos Bībeles tulkojumos, ir mūžīgu mocību vieta?

•  Kā jāsaprot Jēzus līdzība par bagātnieku un Lācaru?

•  Vai elle simbolizē atšķirtību no Dieva?

•  Vai kāds ir atgriezies no ”elles” — simboliskā kapa?

•  Bībeles panti par ”elli” — simbolisko kapu

•  Bībeles oriģinālvalodās lietoto vārdu nozīme

•  Ieskats mācības vēsturē

 Nē. Daudzos senākos Bībeles izdevumos ar vārdu ”elle” ir tulkots ebreju vārds šeōl (šeols) un tam atbilstošais grieķu vārds hāidēs (hadess). a Taču šie Bībeles oriģinālvalodu vārdi apzīmē nevis mūžīgu mocību vietu, bet gan cilvēces kopējo kapu — simbolisku vietu, kur nonāk mirušie. Saskaņā ar Bībeli, cilvēki, kas nonākuši šajā simboliskajā kapā, atrodas pilnīgas nebūtības stāvoklī — vienkārši sakot, viņu vairs nav.

•   Mirušajiem nav apziņas, tāpēc viņi nevar just sāpes. ”Dzīvie zina, ka viņi mirs, bet mirušie nezina neko.. ..šeolā, kur tu nonāksi, nav ne darba, ne nodomu, ne zināšanu, ne gudrības.” (Pulcētājs 9:5, 10, zemsvītras piezīme.) ”Ellē” neskan sāpju vaidi un kliedzieni. Gluži otrādi, Bībelē ir teikts: ”Lai kaunā paliek ļaundari, lai tie apklust kapā [”ellē”, Bībeles 1926. gada izdevums].” (Psalms 31:17 [31:18, Bībeles 1926. gada izdevums]; 115:17.)

•   Dieva noteiktais sods par grēku ir nāve, nevis mokas elles ugunīs. Dievs pirmo cilvēku Ādamu brīdināja, ka sods par Dieva likuma pārkāpšanu ir nāve. (1. Mozus 2:17.) Viņš neko neteica par mūžīgām mokām ellē. Vēlāk, kad Ādams sagrēkoja, Dievs paziņoja, kādu sodu viņš saņems: ”Tu esi putekļi, un putekļos tu atgriezīsies.” (1. Mozus 3:19.) Tas nozīmēja, ka Ādams pārstās pastāvēt, viņa vairs nebūs. Ja Dievs sūtītu Ādamu degt elles ugunīs, viņš to noteikti būtu pieminējis. Taču sods par nepaklausību Dieva likumiem nebija mainījies. Ilgu laiku pēc tam, kad Ādams izdarīja grēku, Dievs vienu no Bībeles sarakstītājiem iedvesmoja uzrakstīt šādus vārdus: ”Alga par grēku ir nāve.” (Romiešiem 6:23.) Nekāds papildu sods nav vajadzīgs, jo ”tas, kas nomiris, ir atbrīvots no grēka”. (Romiešiem 6:7.)

•   Doma, ka cilvēki mūžīgi tiktu mocīti, Dievam ir pretīga. (Jeremijas 32:35.) Šāda doma ir pretrunā ar to, kas par Dievu mācīts Bībelē, — proti, ka ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Viņš vēlas, lai mēs viņu pielūgtu aiz mīlestības, nevis aiz bailēm no mūžīgām mocībām. (Mateja 22:36—38.)

•   ”Ellē” nonāk arī labi cilvēki. No Bībeles tulkojumiem, kuros ebreju vārds šeōl un grieķu vārds hāidēs konsekventi ir tulkoti ”elle”, var redzēt, ka tādi Dievam uzticīgi cilvēki kā Jēkabs un Ījabs runāja par to, ka pēc nāves viņi nonāks šajā ”ellē”. (1. Mozus 37:35; Ījaba 14:13.) Pat par Jēzu Kristu dažos Bībeles tulkojumos ir teikts, ka laikā starp nāvi un augšāmcelšanu viņš atradās ellē. (Apustuļu darbi 2:27, 31, 32.) b Ir skaidrs, ka vārds ”elle” šajos Bībeles tulkojumos nozīmē vienkārši ”kaps”. c

 Šī līdzība, ko stāstīja Jēzus, ir lasāma Lūkas 16:19—31. Līdzības ir nelieli stāsti, kas alegoriskā formā izsaka kādu morālu pamācību vai garīgu patiesību. Līdzībā par bagātnieku un Lācaru nav aprakstīti reāli notikumi. (Mateja 13:34.) Vairāk par šo līdzību var uzzināt no raksta ”Kas bija bagātnieks un Lācars?” (angļu val.) un no grāmatas Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis 88. nodaļas ”Bagātnieks un Lācars”.

 Nē. Mācība par to, ka mirušie spēj apzināties savu atšķirtību no Dieva, ir pretrunā ar Bībeli, kur nepārprotami ir norādīts, ka mirušajiem nav apziņas. (Psalms 146:3, 4; Pulcētājs 9:5.)

 Jā. Bībelē ir stāstīts par deviņiem cilvēkiem, kas nonāca kapā jeb, kā teikts dažos Bībeles tulkojumos, ”ellē”, bet pēc tam tika piecelti no nāves un atgriezās dzīvē. d Ja šie cilvēki būtu pabijuši ellē, būdami pie apziņas, viņi pēc augšāmcelšanas noteikti būtu pastāstījuši citiem par pieredzēto. Taču zīmīgi, ka neviens no viņiem nepieminēja nekādas mokas, nedz arī jebko citu, ko būtu pieredzējuši pēc nāves. Kā tas izskaidrojams? Atbilde ir vienkārša: kā ir mācīts Bībelē, mirušie neko neapzinās, tāpat kā cilvēks, kas iegrimis dziļā miegā. (Jāņa 11:11—14; 1. Korintiešiem 15:3—6.)