VAI jums šķiet, ka jūs ģimenē to vien darāt kā strīdaties? Iespējams, strīdi uzliesmo aizvien biežāk un tie ir aizvien asāki. Jūs pat lāgā nesaprotat, kā tie sākas. Tomēr jūs mīlat savu dzīvesbiedru un nevēlaties viņu sāpināt.

Ir svarīgi atcerēties, ka domstarpības vēl nenozīmē, ka jūsu ģimenei draud iziršana. Ne jau no pašām domstarpībām, bet gan no veida, kā jūs tās risināt, ir atkarīgs, vai jūsu mājās valdīs mierīga vai arī naidīga gaisotne. Tālāk ir minēti daži ieteikumi, kas palīdz novērst konfliktus.

Lai notiktu strīds, ir vajadzīgi vismaz divi cilvēki, bet, ja viens no viņiem pārtrauc runāt un sāk klausīties, konflikts pamazām norimst. Tāpēc saspringtās situācijās apslāpējiet sevī vēlmi cirst otram pretī. Savaldoties jūs saglabāsiet pašcieņu. Paturiet prātā, ka miers ģimenē ir daudz svarīgāks nekā uzvara strīdā.

”Kad malkas trūkst, apdziest uguns, kad prom kūdītājs, aprimst ķilda.” (Salamana Pamācības 26:20, LB-2012.)

Ja uzmanīgi un iejūtīgi klausīsieties, nepārtraucot otru un neizdarot pārsteidzīgus secinājumus, tas lielā mērā palīdzēs izkliedēt dusmas un ļaus jums salīgt mieru. Nepiedēvējiet otram sliktus motīvus, bet aplieciniet, ka ņemat vērā viņa domas un jūtas. Ja kāds mūs ir sāpinājis, tas obligāti nenozīmē, ka viņš to ir darījis aiz ļauna prāta, — galu galā mēs visi esam grēcīgi. Bieži vien kāds pasaka kaut ko aizvainojošu nevis tāpēc, ka apzināti vēlas nodarīt pāri vai atriebties, bet gan vienkārši tāpēc, ka nav padomājis par saviem vārdiem, vai arī tāpēc, ka ir aizskartas viņa jūtas.

”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā un pacietībā.” (Kolosiešiem 3:12.)

Ja jūs tik tikko spējat valdīties, būtu saprātīgi, ja jūs laipni atvainotos un uz kādu brīdi dotos prom, lai nomierinātos, — piemēram, aizietu uz citu istabu vai arī izietu pastaigāties. Šāda rīcība neliecina, ka jūs izvairāties no domstarpību risināšanas vai ignorējat otru cilvēku, vairs nesarunājoties ar viņu. Tajā brīdī, kad esat viens, jūs varat lūgt Dievam pacietību un sapratni.

”Atturies no asas vārdu maiņas, iekāms tu neesi vēl tajā iejaukts!” (Salamana Pamācības 17:14.)

Situācija it nemaz neuzlabosies, ja mēģināsiet pēc iespējas sāpīgāk iedzelt otram. Centieties atrast tādus vārdus, kas palīdzētu viņam nomierināties. Laipni palūdziet, lai jums paskaidro, kas viņā ir izraisījis sašutumu, un, kad viņš to ir izstāstījis, aplieciniet, ka atzinīgi vērtējat viņa atklātību, nevis lieciet viņam saprast, ka viņa izjūtas ir nepamatotas.

”Kas paradis neapdomīgi runāt.., nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.” (Salamana Pamācības 12:18.)

Ja viens zaudē savaldību, tad arī otrs var ātri aizsvilties dusmās. Savaldieties un neizsakiet sarkastiskas un aizvainojošas piezīmes, un nepaceliet balsi, lai cik dziļi aizskarts jūs justos. Vairieties izteikt tādus pārmetumus kā ”Es tev esmu tukša vieta!” un ”Tu nekad manī neklausies!”. Labāk mierīgi pastāstiet, kā viņa rīcība ietekmē jūs (”Mani sāpina, ja tu...”). Nekādā gadījumā nav attaisnojama vardarbība — ne grūšana, ne sišana, ne speršana, ne arī kas cits. Tas pats attiecas uz lamu vārdiem, nievājošiem izteikumiem un draudiem.

”Atmetiet jebkādu rūgtumu, niknumu, dusmas, kliegšanu, apvainojumus un jebkuru ļaunprātību!” (Efesiešiem 4:31.)

Nepieļaujiet, ka negatīvu emociju iespaidā jūs aizmirstu, kas ir galvenais, proti — atjaunot labas attiecības. Strīdā abi ir zaudētāji, bet, ja tiek salīgts miers, abi ir ieguvēji. Jums jāatzīst, ka arī jūs kaut kādā mērā esat vainojams konfliktā, kas izcēlies ģimenē. Pat ja esat pārliecināts, ka neesat izdarījis neko nepareizu, jūs varat atvainoties par to, ka sadusmojāties, asi reaģējāt un, pašam to negribot, sekmējāt nesaskaņas. Miers ģimenē ir daudz būtiskāks nekā aizskarts pašlepnums un virsroka strīdā. Ja otrs jums atvainojas, noteikti piedodiet.

”Tieksimies pēc tā, kas sekmē mieru.” (Romiešiem 14:19.)

Ko var darīt, lai turpmāk saglabātu mieru ģimenē? Par to ir runāts nākamajā rakstā.