Vecāki rāda priekšzīmi, paši dzīvojot tā, kā māca bērnus. Piemēram, diez vai jūs varētu gaidīt, ka jūsu dēls runās patiesību, ja viņš dzirdētu jūs sakām: ”Pasaki viņam, ka neesmu mājās,” — jo jūs nevēlētos runāt ar kādu, kas ir atnācis un stāv pie durvīm.

”Ir dzirdēts teiciens ”Dari to, ko es saku, bet nedari to, ko es daru”. Taču bērnus par to pārliecināt neizdosies. Gluži kā sūkļi, viņi uzsūc visu, ko mēs sakām un darām, un viņi mums uzreiz pateiks, ka mūsu rīcība nesaskan ar to, ko viņiem mācām.” (Deivids.)

BĪBELES PRINCIPS. ”Sludinādams: ”Nezodz!”, tu pats zodz?” (Romiešiem 2:21.)

Bērnus un pusaudžus vecāki ietekmē vairāk nekā jebkurš cits; pat vienaudžu ietekme nav tik spēcīga. Tas nozīmē, ka tieši jūs vislabāk varat palīdzēt viņiem iet pareizo ceļu — protams, ja vien jūs rīkosieties saskaņā ar to, ko mācāt.

”Mēs varam kaut ko atkārtot simtiem reižu un domāt, vai bērns to vispār dzird, bet tad vienu reizi mēs kaut ko paši neizdarām tā, kā esam teikuši, un bērns tūlīt uz to norādīs. Bērni pamana visu, ko darām, pat ja mums neliekas, ka tā ir.” (Nikola.)

BĪBELES PRINCIPS. ”Gudrība, kas nāk no augšas, ..nav ..liekulīga.” (Jēkaba 3:17.)

Pārbaudiet paši sevi. Kādu izklaidi jūs izvēlaties? Kā jūs izturaties pret dzīvesbiedru un bērniem? Kas ir jūsu draugi? Vai jūs domājat par citiem? Īsi sakot, vai jūs esat tāds cilvēks, par kādu jūs gribat redzēt izaugam savus bērnus?

”Mēs ar vīru neliekam saviem bērniem ievērot tādas normas, ko neievērojam mēs paši.” (Kristīna.)

Atvainojieties par savām kļūdām. Jūsu bērni jau zina, ka jūs neesat ideāli. Ja būsiet gatavi pateikt ”piedod” — gan savam dzīvesbiedram, gan bērniem —, kad esat kļūdījušies, tas būs ļoti labs godīguma un pazemības piemērs.

”Mūsu bērniem ir jādzird, kā mēs atzīstam to, ka mums nav bijusi taisnība, un viņiem jādzird, kā mēs atvainojamies par savām kļūdām. Ja mēs to nedarīsim, viņi tikai iemācīsies slēpt savas kļūdas.” (Robina.)