INTERVIJA | FAŅS JUJS
Datorprogrammu izstrādātājs stāsta, kāpēc viņš tic Dievam
FAŅS JUJS, kas ir ieguvis matemātiķa izglītību, savas zinātnieka gaitas uzsāka Ķīnas Atomenerģijas institūtā, kas atrodas netālu no Pekinas. Tajā laikā viņš bija ateists un ticēja evolūcijas teorijai. Taču tagad Faņs Jujs tic, ka dzīvību ir radījis Dievs. Atmostieties! viņam vaicāja par viņa ticību.
Nedaudz pastāstiet par sevi!
Es piedzimu 1959. gadā Ķīnā, Dzjansji provinces pilsētā Fudžou. Kad man bija astoņi gadi, valstī sākās tā saucamā kultūras revolūcija. Mans tēvs bija inženieris, un viņu nosūtīja uz kādu attālu, neapdzīvotu valsts reģionu būvēt dzelzceļu. Gadiem ilgi viņš mūs varēja apciemot tikai reizi gadā. Tajā laikā es dzīvoju kopā ar savu māti, kas strādāja par skolotāju pamatskolā, un šajā skolā mēs arī dzīvojām. 1970. gadā mums nācās pārcelties uz Liufanu Liņčuaņas apgabalā. Tas bija nabadzīgs lauku ciemats, kur pat trūka pārtikas.
Kādi bija jūsu ģimenes reliģiskie uzskati?
Manu tēvu neinteresēja ne reliģija, ne politika, savukārt mana māte bija budiste. Skolā man mācīja, ka dzīvība attīstījās evolūcijas ceļā, un es ticēju skolotāju teiktajam.
Kāpēc jūs ieinteresēja matemātika?
Matemātika mani piesaistīja, jo tās pamatā ir patiesības meklējumi loģisku spriedumu ceļā. Universitātē es iestājos 1976. gadā, īsi pēc revolūcijas vadoņa Mao Dzeduna nāves. Es izvēlējos specializēties matemātikā. Pēc maģistra grāda iegūšanas es sāku strādāt. Es veicu matemātiskus pētījumus, kas bija saistīti ar atomreaktoru projektiem.
Kādi bija jūsu pirmie iespaidi par Bībeli?
1987. gadā es ierados ASV, lai studētu doktorantūrā Teksasas A&M universitātē. Es zināju, ka Amerikā daudzi tic Dievam un lasa Bībeli. Es arī biju dzirdējis, ka Bībelē ir daudz gudru padomu, tāpēc es nolēmu to izlasīt.
Tas, ko es lasīju Bībelē, man likās noderīgs. Tomēr dažas Bībeles daļas man bija grūti saprast, tāpēc es drīz vien pārstāju to lasīt.
Kas atmodināja jūsu interesi par Bībeli?
Doma par Radītāju man bija kaut kas jauns, tāpēc es nolēmu šo jautājumu rūpīgi izpētīt
1990. gadā pie manām durvīm pieklauvēja kāda Jehovas lieciniece, kas man no Bībeles parādīja, ka cilvēci gaida labāka nākotne. Viņa noorganizēja, lai mani apmeklē kāds laulāts pāris un palīdz man saprast Bībeli. Vēlāk Bībeli sāka mācīties arī mana sieva Lipina, kas agrāk Ķīnā bija vidusskolā pasniegusi fiziku un, tāpat kā es, bija ateiste. Mēs uzzinājām, kas Bībelē teikts par dzīvības izcelsmi. Doma par Radītāju man bija kaut kas jauns, tāpēc es nolēmu šo jautājumu rūpīgi izpētīt.
Lūdzu, pastāstiet par to sīkāk!
Tā kā es esmu matemātiķis, es biju mācīts aprēķināt dažādu notikumu varbūtību. Es arī zināju: lai dzīvība varētu rasties pati no sevis, olbaltumvielām jau bija jāpastāv iepriekš. Tāpēc es centos izskaitļot, cik liela ir varbūtība, ka olbaltumvielas varēja rasties nejaušības ceļā. Olbaltumvielas ir vienas no pašām sarežģītākajām zināmajām molekulām, un dzīvajās šūnās var būt tūkstošiem dažādu olbaltumvielu, kas ļoti precīzi mijiedarbojas savā starpā. Es, tāpat kā daudzi citi, sapratu, ka olbaltumvielu nejaušas rašanās varbūtība ir tik niecīga, ka tā faktiski nav iespējama. Lasot darbus par evolūcijas teoriju, es neatradu apmierinošus skaidrojumus, kā pašas no sevis būtu varējušas rasties tik sarežģītas molekulas, nemaz nerunājot par dzīviem organismiem, kuru neatņemama sastāvdaļa tās ir. Visi fakti liecināja par Radītāja esamību.
Kas jūs pārliecināja, ka Bībele ir no Dieva?
Ar Jehovas liecinieku palīdzību mācoties Bībeli, es uzzināju, ka tajā ir daudz detalizētu pravietojumu, kas ir piepildījušies. Tāpat es izjutu, cik noderīgi ir Bībeles principi. Es domāju: ”Kā gan Bībeles sarakstītāji, kas ir dzīvojuši pirms tūkstošiem gadu, varēja pierakstīt pamācības, kas joprojām ir noderīgas?” Pakāpeniski es pārliecinājos, ka Bībele ir Dieva Raksti.
Kas vēl jūs pārliecina par Radītāja pastāvēšanu?
Domājot par to, cik sarežģīta ir apkārtējā pasaule, es pastāvīgi saskatu pierādījumus Radītāja esamībai. Pašreiz es izstrādāju datorprogrammas, un mani bieži pārņem izbrīns, cik pārākas par jebkuru datorprogrammu ir cilvēka smadzenes. Piemēram, mūsu smadzeņu spēja atpazīt runu ir unikāla. Lielākā daļa no mums viegli spēj saprast teikto, pat ja tas sastāv no aprautām frāzēm, to pavada smiekli, klepus, stostīšanās, akcents, atbalss, fona trokšņi vai skaņas defekti tālrunī. Kāds var domāt: ”Kas tur tik īpašs!” Bet datorprogrammu izstrādātāji tā nedomā. Pat labākā balss atpazīšanas programma tālu atpaliek no cilvēka smadzenēm.
Atšķirībā no pašiem sarežģītākajiem datoriem, mūsu smadzenes spēj atpazīt emocijas, atšķirt dažādus akcentus, kā arī noteikt runātājus pēc viņu balss īpatnībām. Programmu izstrādātāji pēta, kā datorprogrammu spēju saprast runu tuvināt cilvēka smadzeņu iespējām. Es esmu pārliecināts, ka, to darot, viņi patiesībā pēta Dieva radīto.