KĀDĀ aptaujā, kura tika veikta 2015. gadā un kurā piedalījās pilnas slodzes darbinieki no astoņām valstīm, daudzi respondenti izteicās, ka viņiem ir grūti apvienot darbu un ģimenes dzīvi. Starp cēloņiem tika minēts pieaugošais pienākumu skaits darbā vai mājās, cenu kāpums un aizvien garākas darba stundas. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pilnas slodzes darbinieki teica, ka strādā vidēji 47 stundas nedēļā, bet gandrīz piektā daļa atzina, ka strādā 60 stundas vai pat vairāk!

Kādā citā aptaujā, kurā piedalījās 36 valstu iedzīvotāji, vairāk nekā ceturtā daļa respondentu sacīja, ka bieži izjūt spriedzi pat tad, kad atpūšas! Pārslodzes un saspringta grafika dēļ cieš arī bērni.

Ja mēs visu laiku cenšamies darīt vairāk, nekā var paspēt, mēs pakļaujam sevi stresam un nemitīgai steigai. Bet vai ir iespējams dzīvot līdzsvarotāk? Kāda nozīme ir mūsu uzskatiem, lēmumiem un mērķiem? Sākumā apskatīsim četrus iemeslus, kāpēc daudzi cenšas paveikt pārāk daudz.

”Es strādāju septiņas dienas nedēļā,” stāsta Gerijs, kāds divu bērnu tēvs. ”Es to darīju tāpēc, ka vēlējos dot bērniem visu labāko. Es gribēju, lai viņiem būtu lietas, kuru man nebija.” Lai arī vecākiem parasti ir labi motīvi, viņiem būtu jāizvērtē savas prioritātes. Vairāki pētījumi liecina, ka pieaugušie un bērni, kas pārāk lielu nozīmi piešķir naudai un materiālām vērtībām, izjūt mazāk prieka un apmierinātības ar dzīvi un biežāk cieš no veselības traucējumiem kā tie, kuri nav materiālistiski noskaņoti.

Cenšoties nodrošināt bērniem panākumiem bagātu nākotni, daudzi vecāki pārslogo gan sevi, gan bērnus ar dažādām nodarbēm. Šādi labu griboši vecāki rīkojas ”kā pasākumu organizatori uz kruīza kuģa, kuri nodarbina viesus no agra rīta līdz vēlam vakaram,” teikts grāmatā Putting Family First (Ģimene pirmajā vietā).

Reklāmdevēji cenšas mūs pārliecināt, ka, nepērkot viņu jaunākās preces, mēs daudz ko zaudējam. Žurnālā The Economist bija teikts, ka, redzot ”pieejamo preču pārpilnību” un ”cenšoties izvēlēties, ko pirkt, skatīties vai ēst” ierobežotajā laikā, kas ir patērētāju rīcībā, viņos ”tikai rodas sajūta, ka laika ir kļuvis vēl mazāk”.

1930. gadā kāds ievērojams ekonomists paredzēja, ka, tehnikai attīstoties, strādniekiem būs vairāk brīva laika. Cik gan ļoti viņš kļūdījās! Kā izteicās žurnāla The New Yorker korespondente Elizabete Kolberta, cilvēki ”nevis beidz [darbu] agrāk”, bet gan ”atrod arvien jaunas lietas, ko viņiem vajag”, un to iegūšana prasa naudu un laiku.

Daudzi strādā garas stundas, lai izpatiktu darba devējam. Reizēm darbabiedri var likt citiem justies vainīgiem, ja viņi nepaliek darbā līdz vēlam vakaram. Un sava nozīme ir arī ekonomiskai nestabilitātei, kas var mudināt cilvēkus strādāt ilgāk un būt gataviem jebkurā brīdī ierasties darbā.

Vecāki turklāt var izjust spiedienu turēt līdzi citu ģimeņu drudžainajam dzīves ritmam.  Ja viņi to nedara, viņi var justies vainīgi, ka ”aplaupa” savus bērnus.

Tims, kas dzīvo ASV, teica: ”Man patika mans darbs, un es visu laiku strādāju ar pilnu atdevi. Man bija sajūta, ka man ir jāpierāda sevi.”

Daudzi, līdzīgi Timam, jūtas apmierinātāki ar sevi, ja ir ļoti aizņemti darbā. Kāds tam ir iznākums? ”Aizņemtība ir ieguvusi sociālu statusu,” rakstīja Elizabete Kolberta, kuras vārdi bija citēti iepriekš. Viņa piebilda: ”Jo aizņemtāki jūs esat, jo svarīgāki jūs šķietat.”

Čaklums un cītīgs darbs Bībelē ir uzslavēti. (Salamana Pamācības 13:4.) Bet atzinīgi vārdi ir teikti arī par līdzsvarotību. ”Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas,” teikts Salamana Mācītāja grāmatā, 4. nodaļas 6. pantā.

Līdzsvarota dzīve nāk par labu gan emocionālā, gan fiziskā ziņā. Bet vai ir iespējams no kaut kā atteikties vai samazināt dzīves tempu? Jā, ir. Pievērsiet uzmanību četriem ieteikumiem.

Ir dabiski vēlēties zināmu finansiālu drošību. Bet cik daudz naudas ir pietiekami? Un kas ir panākumu mēraukla? Vai tā ir tikai nauda un manta? No otras puses, arī pārāk daudz atpūtas un izklaides var izraisīt sajūtu, ka laika trūkst.

Iepriekšminētais Tims pastāstīja: ”Mēs ar sievu rūpīgi izvērtējām savu dzīvi un izlēmām dzīvot vienkāršāk. Mēs uzrakstījām, kāda ir mūsu pašreizējā situācija un kādi ir mūsu jaunie mērķi. Mēs pārrunājām, kādas sekas ir mūsu agrāk pieņemtajiem lēmumiem un kas mums būtu jādara, lai sasniegtu savus mērķus.”

Bībelē ir dots padoms neizdabāt ”acu iekārei”. (1. Jāņa 2:15—17.) Reklāmas var uzkurināt ”acu iekāri”, mudinot cilvēkus strādāt garas stundas vai arī pārāk daudz laika vai naudas veltīt atpūtai un izklaidei. Ir saprotams, ka mēs nevaram izvairīties no visām reklāmām. Bet mēs varam izlemt, cik daudz tās skatīties. Un mēs varam rūpīgi pārdomāt, kas mums patiešām ir vajadzīgs.

Nedrīkst novērtēt par zemu arī to, cik ļoti mūs ietekmē cilvēki, ar kuriem kopā pavadām laiku. Ja viņi pastāvīgi dzenas pēc jaunām mantām vai mēra panākumus materiālajā labklājībā, ir gudri meklēt draugus, kam ir augstākas vērtības. ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 13:20.)

Runājiet ar darba devēju par jūsu darbu un prioritātēm. Un nejūtieties vainīgi, ka jums ir dzīve arī ārpus darba. Grāmatā Work to Live  (Strādāt, lai dzīvotu) teikts: ”Tie, kas nošķir darbu no mājas dzīves un ņem atvaļinājumus, pārliecinās, ka tad, kad viņu nav darbā, ”nekāds pasaules gals neiestājas”.”

Raksta sākumā minētais Gerijs bija materiāli nodrošināts, tāpēc viņš nolēma strādāt mazāk stundu. ”Es aprunājos ar ģimenes locekļiem un ierosināju, ka mēs varētu dzīvot vienkāršāk,” viņš teica. ”Tad mēs pakāpeniski rīkojāmies, lai to īstenotu. Es arī vērsos pie darba devēja ar lūgumu strādāt mazāk dienu nedēļā, un viņš piekrita.”

Dzīvesbiedriem ir svarīgi pavadīt kopā laiku, un bērniem ir vajadzīgs laiks, ko pavadīt kopā ar vecākiem. Tāpēc necentieties līdzināties ģimenēm, kurās visi pastāvīgi ir aizņemti. ”Ieplānojiet laiku atpūtai,” iesaka Gerijs, ”un atlieciet malā to, kas ir mazāk svarīgs.”

Kad ģimenes locekļi ir sanākuši kopā, neļaujiet, ka televīzija, mobilie telefoni vai citas elektroniskās ierīces jūs nošķirtu citu no cita. Ieturiet vismaz vienu kopīgu maltīti dienā un izmantojiet kopīgās ēdienreizes savstarpējām sarunām. Ja vecāki seko šim vienkāršajam padomam, bērni jūtas labāk un viņiem ir labākas sekmes skolā.

Visbeidzot pārdomājiet, kādu dzīvi jūs gribat sev un savai ģimenei. Ja jūs vēlaties laimīgu un jēgpilnu dzīvi, izvirziet prioritātes, kurās atspoguļotos laika pārbaudi izturējusī gudrība, kas atrodama Bībelē.