Kas notiek pasaulē

Zem stresa sloga

”Gandrīz puse kanādiešu sūdzas, ka, pūloties saskaņot savu darbu ar ģimenes pienākumiem, viņi izjūt stresu, kura līmenis variē no vidēja līdz augstam,” stāstīts laikrakstā Vancouver Sun. ”Tas ir divreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem.” Kāpēc stress ir tā palielinājies? Saskaņā ar kādas aptaujas rezultātiem, par kuriem ziņoja Kanādas konferenču padome, Kanādā ir procentuāli pieaudzis tādu strādājošo daudzums, kuriem ir jāaprūpē kāds no ģimenes locekļiem. Lielākai daļai nekā agrāk bērni dzimst salīdzinoši vēlu, un šiem cilvēkiem bieži ”vienlaicīgi jārūpējas gan par bērniem, gan par saviem vecākiem”. Kaut arī 84 procenti aptaujāto bija sacījuši, ka viņi tomēr ir apmierināti ar savu darbu, rakstā, kurā bija aplūkoti šīs aptaujas rezultāti, bija teikts, ka tajos gadījumos, kad ir grūti saskaņot mājas un darba pienākumus, ”vairākums pirmām kārtām samazina laiku, kas domāts personiskām vajadzībām, ieskaitot miegu”. Konferenču padome atzīmē: ”Iznākumā rodas stress un cieš veselība.”

Jāmāca cienīt vecāku autoritāti

”Mūsdienās vecāki prasa tik maz cieņas pret savu autoritāti, ka tas var pazemināt bērnu pašcieņu,” teikts kādā rakstā, kas publicēts The Toronto Star. ”Savu ierobežojumu apzināšanās apmierina bērna vajadzību pēc noteiktības un drošības, un tas savukārt palīdz vairot viņu pašcieņu,” atzīmē uzvedības speciālists Ronalds Morišs. ”Tieši tiem bērniem, kas nav izjutuši atbildību un nepieciešamību pakļauties noteikumiem, pieaugot trūkst drošības sajūtas un paļāvības. Es zinu sešgadīgus bērnus, kas paši nosaka, kad viņiem jāiet gulēt. Es zinu trīsgadīgus mazuļus, kurus mātes pūlas pierunāt labi uzvesties, skaidrodamas, kā māmiņa jūtas viņu palaidnību dēļ.” Bērniem ir jāmācās pakļauties ģimenes kārtībai, un priekšstats, ka ir gluži dabiski, ja, augot lielāki, bērni kļūst nepaklausīgāki, ir aplams, saka R. Morišs. ”Mēs taču sagaidām no bērniem, ka mācoties viņi ar katru gadu uzkrās aizvien vairāk zināšanu. Kāpēc tad mēs negaidām, ka viņu uzvedība ar katru gadu uzlabosies?” viņš jautā. ”Ja jūs neprasīsiet, lai bērns paklausa, kad viņam liek pacelt nomestu rotaļlietu, neceriet, ka pusaudža gados viņš vakaros laikā nāks mājās.”

Skaņu ieraksti pusdienām kūtī

Kanādiešu zinātnieki ir atklājuši, ka mājlopu un mājputnu mazuļus var paskubināt uz ēšanu, atskaņojot viņiem noteiktu skaņu ierakstus, teikts žurnālā New Scientist. ”Mēs ierakstījām skaņu, ko vista izdod, kad viņa atrod kaut ko ēdamu un grib, lai viņas cāļi to apēd,” stāsta Luiss Beits no Prinča Edvarda salas universitātes. Kad šie ieraksti tika atskaņoti pa skaļruņiem, kas bija izvietoti līdzās barībai, cāļi ēda, lai gan mātes nebija tuvumā. Taču skaņa acīmredzot bija īstā. L. Beits saka: ”Kad mēs atskaņojām viņiem to skaņu, ko vista izdod pēc cāļu izšķilšanās un kas manām ausīm izklausās tieši tāda pati kā uzaicinājums baroties, cāļi nekustīgi palika uz vietas.” Zinātnieku mērķis ir paātrināt mājdzīvnieku augšanu, un sākotnējos eksperimentos ir izdevies panākt, ka pirmajās trijās savas dzīves nedēļās cāļi aug par 20 procentiem ātrāk nekā parasti. Veicot līdzīgus eksperimentus, arī tītarēnus un sivēnus bija iespējams pamudināt ēst biežāk.

Bīstamās zāļu receptes

”Pagājušajā gadā Vācijā medikamenti prasīja vairāk upuru nekā satiksmes negadījumi,” informēja laikraksts Stuttgarter Nachrichten. Kā tiek ziņots, 1998. gadā no nepareizi izrakstītiem medikamentiem ir miruši apmēram 25 000 cilvēku. Tajā pašā laika posmā satiksmes negadījumos ir gājuši bojā trīsreiz mazāk cilvēku. Lielākā problēma, pēc speciālistu domām, ir nevis pašārstēšanās, bet gan tas, ka ārstiem trūkst informācijas par dažādām zālēm un to iedarbību, kā arī apmācības šajā jomā. Farmakologs Ingolfs Kaskorbi sacīja, ka, saskaņā ar kādu aprēķinu, ”ja maksimāli uzlabotu pētījumus un apmācību, Vācijā ik gadus varētu novērst 10 000 nāves gadījumu un 250 000 gadījumu, kad pacienti cieš no smagām blakusparādībām”, rakstīts minētajā preses izdevumā.

Līdzīga informācija publicēta franču žurnālā Sciences et avenir, kur stāstīts par kādu Francijā nesen veiktu pētījumu, kurā tika noskaidrots, ka no 150 000 receptēm, kas izrakstītas pacientiem, kuri vecāki par 70 gadiem, aptuveni 10 700 receptēs bija izrakstītas nepareizas vai neefektīvas zāles. Gandrīz piecdesmitā daļa bija potenciāli bīstamas, jo tās varēja izraisīt nelabvēlīgas sekas vai nu mijiedarbībā ar citām zālēm, kas pacientam bija jālieto tajā pašā laikā, vai arī citu faktoru dēļ. Tiek lēsts, ka Francijā katru gadu padzīvojuši cilvēki pavada slimnīcā miljons dienu, ārstējoties no medikamentu izraisītiem veselības traucējumiem.