Modernās verdzības gals ir tuvu

”Atsevišķa cilvēka brīvība ir neatņemama vispārējās brīvības daļa. Nav iespējams aizskart vienu, reizē neapdraudot arī otru.” Viktors Šēlšers, franču žurnālists un politiķis, 1848.

”KAS ir tā tumšā cilvēka būtības daļa, kas allaž mudina viņu nicināt, pakļaut un pazemot otru cilvēku?” jautā The UNESCO Courier redaktori. ”Un kā tas var būt, ka tāds noziegums pret cilvēci ir palicis nesodīts pat pēc cilvēktiesību idejas parādīšanās?”

Verdzības pastāvēšanas iemesli ir dažādi. Tādām ekspluatācijas formām kā lētā bērnu darba izmantošana un parādu jūga kalpība pamatā ir alkatība. Tajos gadījumos, kad meitenes tiek pārdotas par prostitūtām vai piespiedu kārtā izdotas pie vīra, bieži tiek vainota nabadzība un izglītības trūkums. Rituālā verdzība sakņojas reliģiskajās tradīcijās un kultūrā. Savukārt, kad vīrieši dodas uz Bangkoku vai Manilu, lai meklētu zēnus un meitenes, kas nav inficēti ar AIDS, viņu dzinulis ir klaja izvirtība. Tas viss ir daļa no pasaules, kur cilvēki ir ”patmīlīgi, mantas kārīgi, ..nemīļi, ..nesavaldīgi, nesavaldāmi”, kā rakstīja apustulis Pāvils, kas bija studējis likumus pirmajā gadsimtā. (2. Timotejam 3:1—5.) Tā ir daļa no pasaules, kurā ”tas, kas līks, nevar kļūt taisns, un kas nepilnīgs, to nevar skaitīt par pilnvērtīgu”, izsakoties seno laiku valstsvīra Salamana vārdiem. (Salamans Mācītājs 1:15.)

Pārmaiņas domāšanā

Vai tas nozīmē, ka neko nevar darīt un nekas arī netiks darīts, lai uz visiem laikiem likvidētu verdzību gan tās tradicionālajās izpausmēs, gan modernajās formās? Nē, tas nekādā ziņā to nenozīmē.

ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) raksta, ka verdzība ir ”domāšanas veids”, un piebilst: ”Pat pēc atcelšanas verdzība atstāj pēdas. Tā var saglabāties kā domāšanas veids — tās upuru un viņu pēcnācēju vidū, kā arī starp bijušo vergu īpašnieku mantiniekiem — vēl ilgi pēc tam, kad tā formāli vairs nepastāv.”

Tātad viens ceļš, kā likvidēt verdzību, būtu panākt, lai pasaules mērogā notiktu pārmaiņas cilvēku domāšanā, viņu sirdī. Lai šo mērķi  sasniegtu, cilvēkiem ir jāmācās mīlēt un cienīt citam citu. Viņiem jāizravē alkatība no savas sirds un jāmācās dzīvot saskaņā ar augstām morāles normām. Kas cilvēkiem to visu var iemācīt? OHCHR raksta, ka ”ikviens var dot savu ieguldījumu, lai veicinātu pasaulē tādu kārtību, kurā vairs netiek paciesta necilvēcīga ekspluatācija”.

Ir kāda mācību programma, ko visā pasaulē īsteno Jehovas liecinieku kristīgā draudze. Ar tās palīdzību daudzi godprātīgi cilvēki ir iemācījušies nepaciest un neuzskatīt par attaisnojamu necilvēcīgu ekspluatāciju. Tās ietvaros miljoniem cilvēku vairāk nekā 230 zemēs mācās pret visiem izturēties ar cieņu. Kāpēc šī programma ir sekmīga?

Tās panākumu pamatā ir fakts, ka tā ir balstīta uz Bībeli — grāmatu, ko iedvesmojis cilvēka Radītājs. Šī grāmata aizstāv cilvēka cieņu. Tie, kas apgūst Bībeli ar Jehovas liecinieku mācību programmas palīdzību, uzzina, ka mūsu Radītājs, Jehova, pats ir Dievs, kam pienākas visaugstākā cieņa. (1. Laiku 16:27.) Viņš piešķir tiesības uz cieņu arī visai savai radībai — gan vīriešiem, gan sievietēm neatkarīgi no rases, sociālā slāņa un materiālā stāvokļa. (Skat. ielogojumu ”Kas ir cilvēku brīvības un cieņas avots?”.)

Vienlīdzība un cieņa

Bībele māca, ka Dievs ir ”licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot  pa visu zemes virsu”. (Apustuļu darbi 17:26; kursīvs mūsu.) Tātad nevienam nav pamata uzskatīt, ka viņš ir pārāks par kādu citu cilvēku un viņam ir tiesības apspiest vai ekspluatēt citus. Cilvēki, kas vēlas mācīties, sāk izprast to, ka ”Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo”. (Apustuļu darbi 10:34, 35; kursīvs mūsu.) Viņi saprot, ka Dieva mīlestība ir visaptveroša, jo iespēja izveidot tuvas attiecības ar viņu tiek piedāvāta visiem. Tiešām, ”tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”. (Jāņa 3:16; kursīvs mūsu.)

Šī bībeliskā mācību programma dziļi ietekmē cilvēka personību. Ar tās palīdzību cilvēka sirds un prāts var ’atjaunoties’. (Efeziešiem 4:22—24.) Tā pamudina cilvēku cienīt un godāt citus, modina apņēmību ’darīt labu visiem’. (Galatiešiem 6:10; kursīvs mūsu.) Neviens nevar būt patiess kristietis, ja viņš piedalās citu cilvēku apspiešanā un necilvēcīgā ekspluatācijā. Jehovas lieciniekiem ir liels prieks, ka viņu kristīgā organizācija līdzinās pirmā gadsimta kristiešu draudzei, kurā ’nebija ne jūda, ne grieķa, ne kalpa, nedz svabadā, jo visi bija viens Kristū Jēzū’. (Galatiešiem 3:28.)

Valdības maiņa

Taču, lai uz visiem laikiem darītu galu visām verdzības formām, ir jānotiek arī dziļām pārmaiņām cilvēku sabiedrībā. Kā atzīmē Starptautiskā darba organizācija, lai izbeigtu cilvēku ekspluatāciju, ir ”jāmaina apstākļi, kuros [šāda rīcība] tiek pieļauta un attaisnota”. Šī organizācija uzskata, ka ir nepieciešami starptautiski pasākumi un starptautiska sadarbība, kā arī pasaules sabiedrības atbalsts.

Lai to visu īstenotu, loģiski spriežot, ir vajadzīga vara, kas spētu kontrolēt norises uz visas zemeslodes, vara, kas varētu nodrošināt vispārēju brīvību. Bijušais ANO ģenerālsekretārs Butross Butross Gali sacīja, ka smagās problēmas, kas nomāc mūsu planētu, ir jārisina ”globālā līmenī”. Taču ne visi ir droši, ka tas kādreiz tiks darīts. Līdzšinējā pieredze liecina, ka daudzi varas pārstāvji ir pārāk savtīgi un pārāk noraizējušies paši par savām interesēm un mērķiem, lai sasniegtu šādu starptautisku sadarbību.

Tomēr Bībele — tā pati grāmata, no kuras miljoniem cilvēku ir iemācījušies cienīt citus, — apliecina, ka Dievs ir paredzējis šādu vienotu valdību pār visu pasauli. Bībelē atkārtoti ir apsolīts, ka tiks izveidota jauna, taisnīga pasaule. (Jesajas 65:17; 2. Pētera 3:13.) Dievs ir nodomājis attīrīt zemi no visiem, kas nemīl Dievu un savu tuvāko, un viņš ir darījis zināmu savu nodomu nodibināt pasaules valdību, lai tā taisnīgi valdītu pār zemi. Jēzus mūs mācīja lūgt par šo valdību lūgšanā, ko parasti mēdz saukt par tēvreizi. (Mateja 6:9, 10.)

Valdot šai valdībai, izzudīs visas cilvēku ekspluatācijas un verdzības formas, jo Ķēniņš Kristus valdīs ”ar tiesu un taisnību”. (Jesajas 9:6.) Viņa taisnīgā valdība atbrīvos apspiestos, jo Bībelē teikts: ”Viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. Viņš apžēlosies par trūcīgo un nabagu un palīdzēs nelaimīgām dvēselēm. No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles.” (Psalms 72:12—14.)

Ja jūs vēlaties redzēt, kā pienāk gals visām verdzības un apspiestības formām, mēs aicinām jūs uzzināt vairāk par Dieva nodomu, kas saistīts ar šo valdību, kura nodrošinās brīvību. Jehovas liecinieki labprāt palīdzēs jums to izdarīt.

[Papildmateriāls/Attēls 11. lpp.]

KAS IR CILVĒKU BRĪVĪBAS UN CIEŅAS AVOTS?

Mums visiem ir iedzimta vajadzība un alkas pēc cieņas un brīvības. ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana vārdos atbalsojās vispārcilvēciskas izjūtas, kad viņš vaicāja: ”Kurš gan var noliegt, ka mēs visi vēlamies dzīvot bez bailēm, mocībām un diskriminācijas? [..] Vai kāds ir dzirdējis, ka brīvs cilvēks pieprasītu darīt galu brīvībai? Vai kāds ir dzirdējis, ka vergs aizstāvētu verdzību?”

Šāds viedoklis nav nekas jauns. Jau pirmajā gadsimtā romiešu filozofs Seneka, noraidīdams uzskatu, ka daži ir dzimuši, lai būtu vergi, savās Vēstulēs Lucīlijam rakstīja: ”Lūdzu, apdomā, ka cilvēks, ko tu sauc par savu vergu, ir dzimis no tās pašas sēklas, pār viņa galvu plešas tās pašas laipnās debesis, viņš elpo tāpat kā tu, dzīvo tāpat kā tu un mirst tāpat kā tu!”

Imams Alī, kas tiek godāts kā ceturtais kalifs pēc Muhameda, sacīja, ka visi cilvēki, ”būdami radīti, ir vienlīdzīgi”. 13. gadsimta persiešu dzejnieks Saadī rakstīja: ”Ādama bērni ir vienas miesas locekļi un ir radīti no vienas vielas. Kad pasaule nodara sāpes vienam loceklim, citi locekļi nerod mieru.”

Dieva iedvesmotajā vēsturiskajā vēstījumā, ko var lasīt Bībelē, ir uzsvērta cieņa, kas pienākas visiem cilvēkiem. Piemēram, 1. Mozus 1:27, aprakstot cilvēka radīšanu, ir teikts: ”Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” Mūsu Radītājs ir brīvības Dievs. ”Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība,” rakstīja apustulis Pāvils. (2. Korintiešiem 3:17.) Radīdams cilvēku pēc sava tēla un līdzības, Jehova piešķīra cilvēkiem pašcieņu un tiesības tikt cienītiem. Kad viņš atbrīvos savu radību no ”iznīcības verdzības”, viņš parūpēsies arī par to, lai šāda brīvība un cieņa cilvēkiem tiktu nodrošināta uz mūžīgiem laikiem. (Romiešiem 8:21.)

[Attēls 9. lpp.]

Ikvienam ir tiesības uz cieņu un brīvību

 [Attēli 10. lpp.]

STUDĒJOT BĪBELI, CILVĒKS MĀCĀS CIENĪT CITUS UN IEGŪST CERĪBU UZ JAUNU PASAULI NĀKOTNĒ

Ģimenes Bībeles nodarbība Beninā

Krāšņie Zilās Nīlas ūdenskritumi Etiopijā sniedz nelielu ieskatu tajā, kāda būs atjaunotā paradīze