Kas notiek pasaulē

Bērni un TV

Amerikas Pediatrijas akadēmija iesaka neļaut bērniem līdz divu gadu vecumam skatīties televīziju, stāstīts The Toronto Star. Smadzeņu agrīnās attīstības pētījumi liecina, ka maziem bērniem nepieciešams tiešs kontakts ar vecākiem un citiem, kas viņus aprūpē. Televīzijas skatīšanās var ”kavēt mijiedarbību, kas palīdz attīstīties viņu sociālajām, emocionālajām un izziņas spējām”. Tomēr ne visi zinātnieki tam piekrīt. Kanādas Pediatrijas biedrība, piemēram, uzskata, ka tad, ja bērns ne vairāk kā 30 minūtes dienā vecāku uzraudzībā skatās kvalitatīvus raidījumus, vecākiem rodas iespēja mācīt bērnu. Taču abas minētās organizācijas ir vienisprātis, ka mazu bērnu guļamistabā nedrīkstētu atrasties televizors vai dators un ka televizors nav jāizmanto par bērnaukli. Tā kā televīzijas skatīšanās var ietekmēt bērnu veselību, tiek ieteikts ”mudināt bērnus rotaļāties ārā, lasīt grāmatas, darboties ar saliekamattēliem un spēlēt spēles”.

Neapmierinātība darbā

Kāpēc daži cilvēki darbā mēdz zaudēt savaldību un pat ļaujas asiem dusmu izvirdumiem? Kā uzskata psihologs Sems Klārreihs no Toronto, iespējams, iemesls ir ne tikai stress, bet arī pavājināta spēja paciest neapmierinātību. Viņš domā, ka šāds psiholoģisks stāvoklis veidojas atsevišķiem strādājošajiem, kam šķiet, ka no viņiem ”prasa, lai viņi darbā ieliktu visu savu sirdi un dvēseli, bet pēc tam atklāj, ka iegūtais labums neatbilst ieguldītajam darbam”, teikts laikrakstā Globe and Mail. S. Klārreihs brīdina, ka ieilgušas dusmas ir ”ļoti neveselīgas emocijas”, kas var izraisīt insultu un infarktu. Viņš iesaka darbiniekiem mācīties tikt galā ar neapmierinātības sajūtu un mierīgi pārrunāt ar darba devēju, cik daudz darba viņi tiešām spēj paveikt. Savukārt darba devējiem S. Klārreihs dod padomu būt vērīgiem un, ja kāds darbinieks izskatās pārpūlējies, sniegt viņam papildu palīdzību, atvieglot viņa pienākumu nastu vai ierosināt, lai viņš paņem kādu brīvdienu.

Dziedāšana pacilā sirdi

Kā ziņo vācu laikraksts Stuttgarter Nachrichten, zinātnieki ir atklājuši, ka dziedāšana atbrīvo smadzenēs ķīmiskas vielas, kas mums liek justies atraisītiem un līksmiem. Pēc pētnieku vārdiem, dziedāšana iekustina smadzenēs ”emociju molekulas”. Tātad, viņi saka, ”dziedāšana ne tikai pauž emocijas, bet arī rada tās”, stāstīts laikrakstā. Mūzikas skolotāji ir ievērojuši, ka tagad daudzi uzskata dziedāšanu par ”vecmodīgu” vai arī pašu balss tiem nešķiet pietiekami laba un tāpēc tie atstāj dziedāšanu un muzicēšanu masu izklaides līdzekļu ziņā. Taču šo zinātnieku veiktais pētījums liecina, ka cilvēkiem nāk par labu, ja viņi dzied paši.

Ražas zagļi

Vairākās Vācijas federālajās zemēs lauksaimnieki sūdzas, ka aizvien biežāk tiek apzagti viņu lauki, ziņo Siegener Zeitung. Zagļi piesavinās gurķus veseliem spaiņiem un piekrauj ar sparģeļiem nelielas kravas automašīnas. Kādam zemniekam no lauka tika nozagti 7000 zemeņu ceri. Daži varbūt zog lauksaimniecības produkciju tāpēc, ka ir pasliktinājies viņu materiālais stāvoklis, bet ir arī tādi, kuriem tas acīmredzot ir kļuvis par vaļasprieku. Zemnieki stāsta, ka redzējuši pie apzagtajiem laukiem ”visdažādāko klasu automašīnas”. Daudzi lauki atrodas tālu no īpašnieku mājām, un tajos zagļi darbojas sevišķi nekaunīgi. Kāds konsultants ieteica zemniekiem izkliedēt savos laukos kūtsmēslus, lai zagļiem zustu patika piesavināties izaugušo ražu.

Sociāli aktīviem cilvēkiem ir izredzes nodzīvot ilgāk

Saskaņā ar kādu pētījumu, ko nesen veikusi Hārvarda universitāte, padzīvojuši cilvēki, kas ir sociāli aktīvi — piemēram, mēdz iet baznīcā, uz restorāniem, sporta sacensībām un kino —, vidēji dzīvo divarpus gadus ilgāk nekā tie, kas mazāk uzturas sabiedrībā. Ilgu laiku valdīja priekšstats, ka cilvēkus labvēlīgi ietekmē šādas aktivitātes fiziskā puse, teica pētījuma vadītājs Tomass Glass no Hārvarda universitātes. Taču šis pētījums, viņš piebilda, ir sagādājis, ”šķiet, vispārliecinošākos netiešos pierādījumus, kādi līdz šim iegūti, ka saturīgs mērķis dzīvē mūža nogalē pagarina dzīvi”. T. Glass atzīmēja, ka lielāka aktivitāte neatkarīgi no tās veida gandrīz visos gadījumos paildzināja cilvēka mūžu.

Pasaulē vecākie kuģu vraki

Okeanogrāfi ir atklājuši divu feniķiešu kuģu atliekas, kas datējamas aptuveni ar 750. gadu p.m.ē., informē franču žurnāls Sciences et avenir. 15 un 18 metrus garie kuģi, kas guļ pie Izraēlas krastiem ap 500 metru dziļumā, ir senākie kuģu vraki, kādi ir atrasti  okeānā. Šie kuģi bija izbraukuši no Tiras ostas ar vīna amforu kravu, un to ceļa mērķis, domājams, bija Ēģipte vai Ziemeļāfrikas pilsēta Kartāga. Kā var lasīt International Herald Tribune, šo kuģu atklājējs Roberts Balārs ir sacījis: ”Liekas, ka okeānu lielie dziļumi, saules gaismas trūkums un augstais spiediens saglabā vēsturi daudz labāk, nekā mēs līdz šim esam domājuši.” Pētnieki izteicās, ka šis atklājums varbūt ”palīdzēs atvērt jaunu lappusi šīs senās jūrasbraucēju kultūras pētniecībā”.

Populārākais veids, kā atslābināties

Nesen kāda pētījuma ietvaros 1000 cilvēkiem 30 valstīs tika uzdots jautājums, ko viņi visbiežāk dara, lai atbrīvotos no stresa. Kā informē ziņu aģentūra Reuters, visā pasaulē kopumā 56 procenti aptaujāto pirmām kārtām nosauca mūzikas klausīšanos. Ziemeļamerikā mūziku pirmajā vietā ierindoja 64 procenti, bet attīstītajās Āzijas valstīs — 46 procenti aptaujāto. Pasaules mērogā otro vietu ieņēma televīzija, bet trešo — vanna vai duša. ”Ja ņem vērā mūzikas cenu un to, cik viegli tā ir pieejama ar radio, televīzijas, personīgo kompaktdisku atskaņotāju, Interneta un daudzu citu jaunu kanālu starpniecību,” teica Toms Millers, kas vadīja šo Roper Starch Worldwide organizēto pētījumu, ”nav brīnums, ka vairāk nekā puse pasaules, lai atslābinātos, klausās mūziku.”

Nabadzība — pasaules mēroga problēma

Pirms neilga laika Pasaules Bankas prezidents Džeimss Volfensons izteica bažas par nabadzības problēmu, kas pasaulē joprojām nav atrisināta. Kā stāstīts Mehiko laikrakstā La Jornada, Dž. Volfensons atzīmēja, ka trešā daļa no sešiem miljardiem pasaules iedzīvotāju vēl aizvien dzīvo galējā trūkumā. Viņš piebilda, ka puse zemeslodes iedzīvotāju iztiek ar nepilniem diviem dolāriem dienā, bet miljards cilvēku izdzīvo mazāk nekā ar dolāru dienā. Kaut gan Dž. Volfensons lepojas ar panākumiem, ko Pasaules Banka ir guvusi cīņā ar nabadzību, viņš minēja skaitļus, kas liecina, cik plaši izplatīta ir šī problēma un cik daudz vēl jāpaveic, lai to atrisinātu. Viņš sacīja: ”Mums jāsaprot, ka nabadzība ir pasaules mēroga problēma.”

Ja rodas šaubas — metiet ārā

Dažus pelējuma veidus var droši ēst, piemēram, tos, ko satur zilie sieri. Taču citi var būt bīstami, īpaši, ja cilvēkam ir trausla veselība, brīdina UC Berkeley Wellness Letter. Vieni no kaitīgākajiem ir tie pelējumi, kas veidojas uz maizes un graudu produktiem. Pelējuma redzamajai daļai bieži ir saknēm līdzīgi pavedieni, kas iesniedzas pārtikas produkta iekšienē. Turklāt pelējumsēņu ražotos toksīnus nevar iznīcināt ar termisku apstrādi. Biļetenā Wellness Letter doti šādi padomi:

▪ Ja iespējams, uzglabājiet produktus ledusskapī, un izlietojiet, pirms paspējis uzmesties pelējums.

▪ Metiet ārā appelējušas ogas un sīkus auglīšus. Mazgājiet augļus tikai tieši pirms ēšanas, jo mitrums veicina pelēšanu.

▪ Lieliem un cietiem augļiem un dārzeņiem, piemēram, āboliem, kartupeļiem, ziedkāpostiem un sīpoliem, mazus pelējuma laukumiņus var izgriezt. Ja pelējums parādījies uz mīkstiem augļiem, kā persiki un melones, tie jāmet laukā.

▪ Cieto sieru, kam uzmeties pelējums, daļēji var izglābt, nogriežot tam appelējušo virskārtu kopā ar vismaz divus trīs centimetrus platu apkārtējo joslu. Bet pelējuma skartu mīksto sieru un jogurtu metiet ārā, tāpat kā sapelējušu maizi, gaļu, pāri palikušo ēdienu, riekstus, zemesriekstu sviestu, sīrupu un konservus.

Kā veselīgāk grilēt gaļu

”Jau sen ir atzīts, ka nepietiekami izcepta gaļa var kaitēt veselībai, bet pēdējos gados uzmanība tiek pievērsta tam, ka pārcepšana, piemēram, gaļas, vistas vai zivs pārmērīga sacepšana un sagrauzdēšana grilā, ir saistīta ar draudiem veselībai, kuri izpaužas ilgākā laika posmā,” teikts Kanādas laikrakstā National Post. Cepot gaļu augstā temperatūrā, veidojas kancerogēni savienojumi, ko sauc par heterocikliskajiem amīniem. Rakstā sacīts, ka grilējamo gaļu ieteicams iepriekš iemarinēt vienkāršā marinādē, kurā ietilpst ”kāda skāba sastāvdaļa, piemēram, citronu vai apelsīnu sula vai etiķis”. Atkārtotās pārbaudēs Amerikas Vēža pētniecības institūta zinātnieki ”konstatēja, ka marinētajos produktos bija par 92 līdz 99 procentiem mazāk heterociklisko amīnu nekā nemarinētajos, turklāt neatkarīgi no tā, vai tie bija marinēti tikai 40 minūtes vai veselas divas dienas”.