Vai jūs nepanesat laktozi?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

”Mēs ar vīru bijām aizbraukuši apciemot draugus, kas dzīvo Meksikā, Pueblas štatā. Viņiem ir pašiem savas govis, tāpēc gan brokastīs, gan vakariņās viņi piedāvāja mums svaigu pienu.

Pirmajā vakarā mēs jutāmies nelāgi, bet nākamā diena bija vienkārši briesmīga. Mans vēders tā uzpūtās, ka es izskatījos pēc grūtnieces. Pēc tam mums abiem sākās smaga caureja.

Tikai pēc vairākiem gadiem atklājās, ka mēs nepanesam laktozi.” (Berta)

BERTAS gadījums nav nekas unikāls, jo, pēc dažiem aprēķiniem, vieglākā vai smagākā formā laktozes nepanesība var izpausties veseliem 75 procentiem pasaules pieaugušo iedzīvotāju. * Kas ir laktozes nepanesība, un kas to izraisa? Un ko var darīt, lai tiktu ar to galā?

Par laktozes nepanesību sauc organisma nespēju absorbēt laktozi — piena cukuru. Lai laktoze uzsūktos asinīs, tā ir jāsašķeļ glikozē un galaktozē. Tam savukārt ir nepieciešams ferments, ko sauc par laktāzi. Taču, kad cilvēks ir pārsniedzis mazbērna vecumu, organismā veidojas mazāk laktāzes. Trūkstot laktāzei, daudziem pieaugušajiem attīstās laktozes nepanesība.

Ja cilvēks ar pienu un piena produktiem uzņem vairāk laktozes, nekā viņa organisms spēj pārstrādāt, baktērijas resnajā zarnā pārvērš to pienskābē un ogļskābajā gāzē. Pusstundas laikā parādās tādi tipiski simptomi kā nelabums, vēdergraizes, vēdera uzpūšanās un caureja. Reizēm cilvēki, kas nezina, ka viņi nepanes laktozi, mēģina mazināt vēdersāpes, iedzerot vēl mazliet piena, bet no tā stāvoklis tikai kļūst vēl ļaunāks.

Laktozes nepanesības pakāpe mēdz būt atšķirīga. Daži var izdzert nelielu glāzi piena bez jebkādām nepatīkamām sekām, turpretī citiem pietiek pat ar tādu niecīgu daudzumu, lai viņiem kļūtu slikti. Daži iesaka noteikt, cik daudz piena jūs varat panest, dzerot sākumā mazu glāzīti piena un pēc  tam nākamajās reizēs pakāpeniski šo daudzumu palielinot. Šeit ir vietā atgādināt, ka laktozes nepanesības izpausmes gan ir nepatīkamas, bet tās parasti nav bīstamas.

Ko ēst, un ko ne?

Tiem, kas nepanes laktozi, ir jānoskaidro, ko viņi var ēst un ko ne. Tas lielā mērā ir atkarīgs no nepanesības pakāpes. Laktozi satur, piemēram, piens, saldējums, jogurts, sviests un siers. Laktoze var būt arī tādos pārtikas izstrādājumos kā kēksi, graudu produkti un salātu mērces, tāpēc ir jāpārbauda informācija uz šādu preču iesaiņojuma.

Piens ir viens no galvenajiem kalcija avotiem, un nepietiekams kalcija daudzums uzturā var sekmēt osteoporozi. Tāpēc cilvēkiem, kas nepanes laktozi, ir jāatrod citi kalcija avoti. Tādi dārzeņi kā brokoļi, kāposti un spināti svaigā veidā satur kalciju, tāpat arī mandeles, sezama sēklas un atsevišķas zivis, piemēram, sardīnes un laši.

Pat ja cilvēks nepanes laktozi, tas nenozīmē, ka viņam noteikti pilnībā jāatsakās no piena un tā produktiem. Labāk būtu mēģināt noskaidrot, cik lielu daudzumu viņš spēj panest, un pēc tam uzmanīties, lai nepārsniegtu šo daudzumu. Ja vien iespējams, būtu jācenšas ēst citus produktus kopā ar laktozi saturošiem produktiem. Tāpat der paturēt prātā, ka sieri, kas nogatavināti ilgāk, satur mazāk laktozes, tāpēc tie varbūt neradīs nekādas problēmas. Ko var teikt par jogurtu? Tajā ir gandrīz tikpat daudz laktozes kā pienā, bet daži, kas nepanes laktozi, tomēr var ēst to bez bažām. Ar ko tas izskaidrojams? Jogurts satur mikroorganismus, kas ražo laktāzi, un tā palīdz sagremot laktozi.

Ja jūs nepanesat laktozi, pārlieku neraizējieties par to. Kā mēs redzējām, zināšanas par šo kaiti palīdz samērā viegli novērst tās izpausmes. Bet paturiet prātā dažas lietas:

1) mēģiniet uzņemt nedaudz piena un piena produktu kopā ar citiem ēdieniem, lai noteiktu savas nepanesības pakāpi;

2) ēdiet jogurtu un nobriedušus sierus, kas lielākoties ir vieglāk sagremojami;

3) lietojiet pieejamos produktus, kas nesatur laktozi vai satur laktāzi.

Ievērojot šos ieteikumus, jūs varēsiet tikt galā ar laktozes nepanesību.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 26., 27. lpp.]

Kā tiek noteikta laktozes nepanesība

Lai konstatētu laktozes nepanesību, izmanto vairākas metodes.

Laktozes panesības tests. Pacients tukšā dūšā izdzer šķidrumu, kas satur laktozi. Pēc tam tiek izdarīta asins analīze, lai noteiktu, cik labi laktoze tiek absorbēta.

Ūdeņraža elptests. Nesagremota laktoze rada vairākas gāzes, arī ūdeņradi. Ūdeņradis no zarnām nonāk asinīs un pēc tam plaušās, un tad tas tiek izelpots.

Skābju noteikšana izkārnījumos. Neizmantota laktoze resnajā zarnā rada skābes, kuras var konstatēt izkārnījumu analīzē.

Visi šie testi parasti tiek veikti ambulatoriski.