Mūsdienu alu cilvēki

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LESOTO

ALU CILVĒKI mūsdienās? Mēs tiešām sastapām šādus cilvēkus kalnainajā Lesoto Karalistē Āfrikas dienvidos. Viņu dzimtais ciemats Hakome ir izvietojies aptuveni 60 kilometru attālumā no Lesoto galvaspilsētas Maseru majestātisko Maluti kalnu piekājē. Vasarā šo kalnu nogāzes bieži vien ir nosētas ar savvaļas knifofijām. Šīs krāšņās, koši sarkanās puķes pārsteidzoši kontrastē ar apkārtējās augu valsts sulīgi zaļajiem toņiem.

 Nedaudzajām ģimenēm, kas šeit mitinās, dzīve rit tāpat kā gadsimtiem tālā senatnē. Šie cilvēki vārda tiešā nozīmē ierīko savas mājas alās, kas ir izveidojušās kalnu nogāzē. Šo māju priekšējo sienu veido no zariem, niedrēm un citiem līdzīgiem materiāliem un apmet ar dubļu un govs mēslu maisījumu. Ziemā, kad temperatūra noslīd zemāk par nulli, šādas sienas sagādā zināmu patvērumu no aukstuma. Aukstā laikā lieti noder arī iedziļinātā ugunskura vieta mājas iekšpusē — tā tiek dēvēta par ifo, kas nozīmē ’pavards’.

Alas akmens sienas veido mītnes griestus, aizmugurējo sienu un bieži vien arī sānsienas. Tās apmet ar dubļu un govs mēslu maisījumu, kas ik gadus tiek atjaunots. Šādi alas sienas tiek padarītas gludākas un košākas. Istabas dekorē ar govs ādām, un ādas izmanto arī gulēšanai.

Vērojot, kā rit šo alu iemītnieku dzīve, rietumu cilvēks izjutīs patīkamu pārmaiņu. Šeit daudzi nēsā krāsainus apmetņus un konusveida salmu cepures. Bieži var redzēt baskājainus ganuzēnus pieskatām savus lopus. Ciemata vīri vai nu strādā savos kukurūzas laukos, vai ir iegrimuši omulīgā sarunā cits ar citu.

Mūsdienīga tehnika šeit pavīd tikai pa retam. Gan jauniem, gan veciem šajā ciematā ir vesels notikums, kad retu reizi augstu virs galvas aizlido kāda neliela lidmašīna vai automašīnas atgādā uz šejieni tūristus, kas vēlas apskatīt alas. Ēdiens lielākoties tiek gatavots zem klajām debesīm uz atklātas uguns melnos dzelzs katlos, kas balstās uz trim kājām. Tā kā malkas ir maz, uguni kurina no kaltētiem govs mēsliem, niedrēm un pāris zariem. Daži no parastākajiem sadzīves priekšmetiem šajos alu mājokļos ir tradicionālās rokas dzirnavas kukurūzas malšanai un koka nūjas, ar kurām tiek maisīta kukurūzas putra.

Lesoto ir plaši pazīstama ar bušmeņu zīmējumiem, kas lielā daudzumā ir atrasti alās un uz klinšu sienām. Bušmeņi bija tie, kas sākotnēji dzīvoja Hakomes alās. Viņu zīmējumi attēlo visdažādākās dzīves norises — sākot no zvejošanas ar laivām un tīkliem un beidzot ar sarežģītām dejām, kuru dalībnieki acīmredzot valkāja dzīvnieku maskas. Šajos zīmējumos ir attēloti arī tādi dzīvnieki kā paviāni, lauvas, nīlzirgi un vislielākās antilopes kannas. Hakomes alās zīmējumi laika gaitā lielākoties ir jau izzuduši. No bušmeņu meistarīgajiem darbiem tagad ir palikušas pāri vairs tikai nelielas pēdas.

Daži Jehovas liecinieki regulāri sludina Hakomes tuvumā. Laiku pa laikam viņi apmeklē arī alu iemītniekus, kas ir pazīstami ar savu viesmīlību. Viņi bieži vien lieciniekus sagaida ar bļodiņu vietējās putras, kuru dēvē par motoho, un daudzi no viņiem ar prieku pieņem bībelisko literatūru. Apliecinot pateicību par šo literatūru, vietējie iedzīvotāji dāvina dārzeņus, olas un citas lietas, lai atbalstītu liecinieku darbu.

Šie mūsdienu alu cilvēki dziļi ciena Bībeli un ar interesi uzdod dažādus jautājumus par dzīvi, nāvi un saviem tradicionālajiem ticējumiem. Dedzīgo liecinieku pūles ir atalgojušās — ir uzsāktas daudzas Bībeles studijas. Tā patiesības sēklas šo vienkāršo ļaužu sirdīs ir atradušas auglīgu zemi. (Mateja 13:8.)

[Karte 26. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

HAKOME