Apgleznoju porcelānu jau piecdesmit gadus

PASTĀSTĪJIS ALFRĒDS LIPERTS

MĀTE vēlējās, lai kļūstu par namdari, bet mans skolotājs māti mudināja sūtīt mani darbā porcelāna fabrikā, kas atradās netālu no mūsu mājām Meisenē (Vācija). Kāpēc viņš tik neatlaidīgi centās pierunāt māti? Viņš bija novērojis, ka man labi padodas zīmēšana. Es mīlu savu māti, bet man ir prieks, ka toreiz notika pēc skolotāja prāta. Tā četrpadsmit gadu vecumā es sāku mācīties apgleznot vienu no pasaules skaistākajiem porcelāniem.

Porcelāna izstrādājumi Meisenē tiek gatavoti jau gandrīz 300 gadu. Šeit 1710. gadā tika nodibināta pirmā fabrika Eiropā, kur tika gatavots īstais porcelāns. Apmēram 30 gadus vēlāk tās vadībā tika nodibināta skola, kurā jaunieši varēja apgūt porcelāna apgleznošanas māku. Šajā skolā, kas joprojām pastāv un pašlaik darbojas Meisenes Porcelāna manufaktūras pārziņā, es vilku savas pirmās nedrošās līnijas uz porcelāna.

Skolā es ieguvu detalizētas zināšanas par to, kā gatavot metus un gleznot ziedus, kokus, dzīvniekus un putnus. Šīs mācības ielika drošu pamatu manam turpmākajam darbam.

Glazēts vai neglazēts?

Porcelāns ir caurspīdīgs keramisks materiāls, kuru var apgleznot divos dažādos veidos. Pirmais ir izstrādājumu apgleznošana pirms to glazēšanas. Taču neglazēts porcelāns ir porains un uzsūc krāsu, tā apgleznošana prasa lielu koncentrēšanos, jo lielākā daļa kļūdu vairs nav labojamas. Otrais veids ir porcelāna apgleznošana pēc glazēšanas. Par manu specialitāti kļuva glazētu porcelāna izstrādājumu izrotāšana ar ziedu gleznojumiem. Tas nozīmēja ne tikai gleznot, bet arī izplānot katra priekšmeta rotājumu kompozīciju. Apguvis prasmi sakopot domas un koncentrēties, mākslinieks mācās likt lietā savu iztēli un radīt brīnišķīgas kompozīcijas.

Kad vairākus gadus biju gleznojis ziedu rotājumus, es pārgāju pie paša sarežģītākā — dzīvu  būtņu gleznošanas. Te nu lieti noderēja skolā iegūtās iemaņas dzīvnieku un putnu zīmēšanā.

Pats interesantākais, bet arī pats grūtākais

Gleznot zvērus, zivis un putnus ir ļoti interesanti, bet arī ļoti grūti, jo ir jāpanāk, lai tie izskatītos kā dzīvi. Lai uzgleznotu kādu zvēru vai putnu, māksliniekam ir jāzina kaut kas par tā anatomiju un uzvedību. Uz daudziem porcelāna izstrādājumiem es esmu zīmējis meža dzīvniekus, arī briežus ar lieliem, žuburotiem ragiem.

Labākais veids, kā iepazīt dzīvniekus, ir pašam tos novērot. Pirms dažiem gadiem biju iecerējis uzgleznot attēlu sēriju par zivīm, tāpēc iegādājos akvāriju un ievietoju tajā visdažādākās zivis. Pēc tam mēs ar sievu stundām sēdējām pie akvārija, novērodami katras zivs izturēšanos un paradumus. Tikai tad, kad biju zivis pietiekami iepazinis, es ķēros pie to gleznošanas.

Kas raksturo labu mākslinieku

Draugi man dažkārt vaicā, kas ir nepieciešams, lai kļūtu par labu porcelāna apgleznotāju. Protams, bez mākslinieka talanta, vērīgas acs un drošas rokas šajā darbā neiztikt. Taču tas vēl nav viss. Lai kļūtu par īstu mākslinieku, ir nepieciešama pareiza attieksme pret sevi, savu darbu un citiem cilvēkiem. Labs mākslinieks ir meistars, kas pastāvīgi cenšas pilnveidot savu prasmi. Viņš apzinās, ka ir tikai divas iespējas — vai nu spējas izmantot, vai tās zaudēt. Īsts mākslinieks nekad nepārstāj mācīties, jo ieklausās citu viedoklī un uzklausa viņu padomus.

Un vēl kāds moments. Pieredzējis mākslinieks smalki uztver pircēju vēlmes. Cilvēki, kas iegādājas rokām darinātu porcelānu, to neuztver kā ikdienišķu priekšmetu, kas kādu laiku tiks lietots, pēc tam izmests ārā un aizstāts ar citu. Viņi vēlas savā īpašumā iegūt mākslas priekšmetu, kam piemīt kulturvēsturiska vērtība, — kaut ko tādu, kas saista skatienu, ielīksmo sirdi un padara īpašnieka dzīvi krāsaināku. Labam māksliniekam ir prieks apmierināt šīs vēlmes.

Gleznošana un ticība Dievam

Mākslinieka darbs mani ir pamudinājis tuvāk iepazīties ar Bībeli un ļāvis iegūt stipru ticību Dievam. Kādā veidā? Laiku pa laikam man gadījās strādāt kopā ar ornitologiem, veidojot skices un zīmējot ilustrācijas viņu grāmatām. Pirms mūsu sadarbības es ticēju evolūcijai. Bet, kopīgi strādājot, man ar vairākiem grāmatu autoriem iznāca sarunas par dzīvības rašanos. Šīs sarunas izmainīja manu viedokli.

Viņi visi ticēja evolūcijai, bet mani satrieca tas, ka katram no viņiem bija sava teorija, kas visbiežāk bija pretrunā ar pārējo teorijām. Vienotu evolūcijas teoriju man tā arī neizdevās atrast. Tad es nonācu pie domas: ja speciālisti nevar dot vienotu evolūcijas skaidrojumu, kas tad to spēj? Tā mana ticība evolūcijai nomira dabīgā nāvē. Tā kā vienīgā evolūcijas alternatīva ir uzskats, ka dzīvība ir radīta, es sāku ticēt Radītājam.

Apziņa, ka varu ar savu darbu sagādāt citiem prieku, man dod patiesu gandarījumu, un es zinu, ka prieks gleznot un strādāt ar porcelānu man nekad nezudīs.

[Norāde par attēlu autortiesībām 17. lpp.]

Attēli 16. un 17. lappusē: Mit freundlicher Genehmigung der Staatlichen Porzellan-Manufaktur Meissen GmbH