Nākotnes bērni?
Nākotnes bērni?
Ir 2050. gads. Atrazdamās apaugļošanas klīnikā, Melisa cieši lūkojas datora ekrānā. Viņa ir domīga. Galu galā bērna izvēle ir nopietns jautājums, kuru nedrīkst izlemt steigā. Ekrānā ir redzama smaidīga pusaudze, ko Melisa un viņas vīrs Kērtiss jau ir nosaukuši par Alisi. Gan attēls, gan līdzās sniegtā informācija lielā mērā atklāj, par kādu cilvēku Alise kļūs, kādas fiziskās un garīgās īpašības viņai piemitīs.
Alise vēl nav dzimusi. Ekrānā redzamā pusaudze šobrīd vēl ir embrijs, kas kopā ar vairākiem desmitiem citu embriju atrodas blakus istabā, droši iesaldēts mīnus 200 grādu temperatūrā. Katra embrija ģenētiskais raksturojums ir noskenēts un ievadīts datorā, lai palīdzētu vecākiem izvēlēties, kuru no embrijiem implantēt Melisas dzemdē.
Tā kā Melisa un Kērtiss grib meiteni, vīriešu dzimuma embriji tiek noraidīti uzreiz. Pēc tam viņi pētī informāciju par atlikušo embriju prognozējamo veselību, izskatu un raksturu. Visbeidzot Melisa un Kērtiss ir izlēmuši. Deviņus mēnešus vēlāk piedzimst viņu izvēlētā meita — īsta, dzīva Alise.
ŠIS ir Prinstonas universitātes (Ņūdžersijas štats, ASV) molekulārās bioloģijas profesora Lī Silvera darba fragmenta īss pārstāsts, kas sniedz priekšstatu, kāda, pēc viņa domām, būs dzīve pēc dažiem gadu desmitiem. Viņš izvirza savas idejas, ņemot vērā pašreizējos pētījumus un mūsdienu tehnoloģiju. Jau pašlaik ir iespējams konstatēt cilvēka embrijiem dažādas ģenētiskas kaites. Turklāt ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, kopš ir dzimis pirmais ”mēģenes” bērns. Tas sāka savu eksistenci petri traukā un kļuva par pirmo ārpusdzemdes apaugļošanas ceļā radīto bērnu.
Vārds ”Alise”, ko savā darbā bērnam ir devis Dr. Silvers, iespējams, atsauc prātā fantastisko pasaku Alises piedzīvojumi Brīnumzemē. Daudzi patiešām gaida tādu nākotni, kas līdzinās brīnumzemei. Prestižā žurnāla Nature ievadrakstā bija teikts: ”Molekulārās ģenētikas arvien pieaugošās iespējas paver izredzes nākotnē mainīt cilvēku dzimuma dabu.”
Nākamajā rakstā mēs aplūkosim dažus biotehnoloģijas sasniegumus, galveno uzmanību pievēršot izredzēm ”uzlabot” cilvēci. Vai darbs, kas patlaban tiek veikts laboratorijās, ietekmēs jūsu vai jūsu bērnu dzīvi? Daudzi uz šo jautājumu atbild apstiprinoši.