Cik saprātīgi ir ieguldīt naudu vērtspapīros?

”Nepieredzēti daudz cilvēku iesaistās vērtspapīru tirgū.” (Newsweek, 1999. gada 5. jūlijs.)

TRADICIONĀLA fondu biržas zāle var atstāt haotiska tirgus laukuma iespaidu. Tiek izmantoti kaut kādi žesti, kas ienācējam var šķist pilnīgi nesaprotami, elektroniskajā tablo nepārtraukti parādās un pazūd dažādi skaitļi un burtu savienojumi, un brokeri cenšas cits citu pārkliegt visā šajā burzmā.

Tomēr tagad daudzi cilvēki, kurus agrāk atbaidīja vērtspapīru tirgus sarežģītība, iegulda savus līdzekļus akcijās. Viens no šīs tendences iemesliem varētu būt tas, ka tagad plašam cilvēku lokam Internetā ir pieejamas pēdējās finansu ziņas, speciālistu padomi par ieguldījumiem un brokeru pakalpojumi. Wall Street News galvenais redaktors Pols Ferels rakstīja, ka individuālajiem ieguldītājiem ”kibertelpa ir pavērusi pilnīgi jaunu darba lauku, radījusi jaunu zelta drudzi, devusi iespēju noteikt pašiem savu dzīvi un kļūt finansiāli patstāvīgiem, turklāt tas viss ir iespējams, neizejot no savas mājas”.

Turpretī daži finansu konsultanti nav tik optimistiski noskaņoti. Viņus uztrauc tas, ka tik daudz cilvēku ar pilnu sparu iesaistās tādā tirgū, par kuru viņiem ir ļoti trūcīgas zināšanas. Kāds investīciju speciālists ar 38 gadu pieredzi vērtspapīru tirgū pastāstīja Atmostieties! korespondentam: ”Lielākā daļa cilvēku ar akcijām veic spekulatīvus darījumus, nevis izdara ilgtermiņa ieguldījumus. Daži apgalvo, ka viņi nodarbojas ar investīcijām, bet viņi praktiski neko nezina par to uzņēmumu, kura akcijas viņi pērk un pārdod.”

Kas būtu jāapsver, pirms tiek pieņemts lēmums ieguldīt naudu kādos vērtspapīros? Tā kā ar akciju pirkšanu un pārdošanu ir saistīts zināms risks, vai to var pielīdzināt azartspēlēm? Pirms rodam atbildes uz šiem jautājumiem, uzzināsim, kā darbojas vērtspapīru tirgus.

Nopirkt ”gabaliņu pīrāga”

Lai uzņēmums varētu sekmīgi darboties, tam ir vajadzīgs kapitāls, t.i., piesaistīti līdzekļi. Ja uzņēmums attīstās un ir jāpalielina uzņēmuma kapitāls, tā vadība var izlemt uzņēmuma akcijas laist publiskā apgrozībā. Kādā grāmatā par vērtspapīru tirgu ir izmantots šāds salīdzinājums: ”Viss uzņēmums ir kā liels pīrāgs, kas sadalīts daudzās daļās — akcijās. Ja jūs nopērkat akcijas, jums pieder viens gabaliņš no ”pīrāga” — uzņēmuma.”

Parastā tirgū pircēji un pārdevēji satiekas un vienojas par darījumu. Līdzīgi notiek arī fondu biržā: tajā tiek pirkti un pārdoti vērtspapīri. Pirms fondu biržas izveidošanas akcijas tika pārdotas ar brokeru starpniecību kafejnīcās vai ceļa malā. Ņujorkā īpaši populāra vieta vērtspapīru darījumu kārtošanai bija platānas pavēnis pie Volstrītas 68. numura. * Šī vieta bija aizsākums Ņujorkas biržai. Tagad fondu biržas ir daudzās valstīs. Katru darba dienu jebkurā laikā kādā pasaules valstī darbojas kāda birža.

 Lai uzsāktu tirdzniecību ar akcijām, ieguldītājam jāatver vērtspapīru konts un jāiesniedz uzdevums brokerim. Pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu var nodot dažādi, piemēram, telefoniski, ar Interneta starpniecību vai arī personiski. Pēc tam brokerim jāizpilda ieguldītāja uzdevums. Ja akcijas tiek tirgotas tradicionālā veidā, tad brokeru sabiedrības birojs liek kādam savas sabiedrības brokerim, kas darbojas biržā, pirkt vai pārdot akcijas. Pēdējos gados vairākas fondu biržas visu savu darbību veic elektroniski, un šādās biržās darījumi var notikt dažās sekundēs pēc tam, kad no ieguldītāja ir saņemts uzdevums. Kad darījums ir noticis, tas tiek reģistrēts — akciju pašreizējā cena un citas darījuma detaļas tiek parādītas elektroniskajā tablo.

Akciju pirkšanas un pārdošanas cena tiek noteikta pēc izsoles principa. Finansu ziņas, uzņēmuma peļņa un perspektīvas — tas viss var ietekmēt akciju cenas. Investoru mērķis ir nopirkt akcijas pēc iespējas lētāk un pēc tam, kad akciju vērtība ir pieaugusi, pārdot tās par augstāku cenu. Tāpat daļa no uzņēmuma peļņas var tikt izmaksāta akcionāriem kā dividendes. Daļa cilvēku pērk akcijas, domādami par ilgtermiņa ieguldījumu, bet citi bieži pērk un pārdod akcijas, cenšoties gūt peļņu no akciju cenu svārstībām.

Lai gan tradicionāli rīkojumi pirkt un pārdot akcijas tika nodoti telefoniski, akciju tirdzniecība Internetā kļūst arvien populārāka. Laikrakstā The Financial Post ziņots, ka Internetā noslēgto darījumu skaits Amerikas Savienotajās Valstīs ”ir pieaudzis no 100 000 vienā dienā 1996. gadā līdz gandrīz 500 000 dienā [1999. gada] jūnija beigās. Tas nozīmē, ka gandrīz 16% visu darījumu ar vērtspapīriem ASV notiek elektroniskā formā.” Savukārt Zviedrijā 1999. gadā apmēram 20 procenti no visiem darījumiem ar vērtspapīriem tika noslēgti Internetā.

Izdariet ieguldījumus ar apdomu

Internetā ir ļoti vienkārši nodarboties ar akciju tirdzniecību un iegūt informāciju, kas agrāk bija pieejama tikai brokeriem un citiem finansu speciālistiem, tāpēc vērtspapīru tirdzniecība daudziem privātajiem investoriem ir kļuvusi par pamatnodarbošanos. Daži pat ir atteikušies no daudzsološas karjeras, lai pilnībā nodotos tirdzniecībai ar vērtspapīriem. Kāds tam ir iemesls? ”Vilinājums ir spēcīgs,” paskaidrots žurnālā Money. ”Nav priekšnieku, pastāv pilnīga brīvība, ko un kad pirkt vai pārdot, un šķietami droša perspektīva kļūt stāvus bagātam.” Kāds 35 gadus vecs vīrietis, kas pameta darbu ar 200 000 ASV dolāru lielu gada izpeļņu, lai nodarbotos ar vērtspapīru tirdzniecību mājās, izteicās: ”Kur vēl nav vajadzīgas nekādas iekārtas, ne citi darbinieki, nav jāmaksā par biroja īri? Padarbojies pie sava datora, un iztika nopelnīta!”

Tomēr speciālisti brīdina, ka pirkt un pārdot akcijas nav nemaz tik vienkārši, kā tas var izskatīties jauna ieguldītāja acīm. Kāds psihiatrs, kas ir specializējies ar vērtspapīru tirdzniecību saistīta stresa ārstēšanā, sacīja: ”Tirgošanās ar vērtspapīriem izskatās mānīgi viegla, bet es teiktu, ka tie, kas domā ar vērtspapīru tirdzniecību ātri un viegli nopelnīt, dziļi maldās.” Nebeidzamā finansu ziņu un padomu lavīna nevar neiespaidot cilvēkus. Iepriekš minētais Pols Ferels piebilda: ”Milzīgais informācijas daudzums, kas gāžas pār dalībniekiem — gan individuālajiem ieguldītājiem, gan profesionālajiem darbiniekiem —, atstāj smagas psiholoģiskas sekas: tie ir sabojāti nervi, vilšanās, stress.”

Arī pārlieku liela pašpaļāvība var būt bīstama. Finansu ziņu žurnāliste Džeina Braianta Kvinna brīdina, no kādas attieksmes ieguldītājiem  jāvairās: ”Daudzi, iespējams, domā: ja esmu pie datora, es kontrolēju situāciju un nekas slikts nevar notikt. Es vienmēr paspēšu iejaukties laikā.” Viņa papildina: ”Tāpēc ka mums ir pieejama profesionāļiem domāta informācija, mēs sākam domāt, ka arī mēs esam profesionāļi.” Lai gan plaši ir publicētas ziņas par ieguldītājiem, kas biržā vienā mirklī ir kļuvuši bagāti, tirdzniecībai ar vērtspapīriem ir savi mīnusi. Daži ieguldītāji ir bijuši ļoti sekmīgi, bet citi ir cietuši smagus zaudējumus.

Investīciju konsultanti iesaka potenciālajiem ieguldītājiem ņemt vērā uzņēmuma darbības vēsturi, perspektīvas, tā ražoto preču vai pakalpojumu pieprasījumu tirgū, konkurentus un vairākus citus faktorus un tikai tad pieņemt lēmumu iegādāties konkrētā uzņēmuma akcijas. Šādu informāciju var sniegt brokeru sabiedrības un citi finansu uzņēmumi vai iestādes. Daudzi ieguldītāji pirms akciju iegādes konsultējas ar finansu plānotājiem. * Uzzinot vairāk par uzņēmumu, ieguldītājs var arī pārliecināties, ka viņa nauda netiks izmantota neētiskiem mērķiem. (Skat. Atmostieties! 1962. gada 8. februāra numuru, 21.—​23. lpp. [angļu val.].)

Vai tirdzniecību ar akcijām var pielīdzināt loterijai?

Ņemot vērā riska faktorus vērtspapīru tirdzniecībā, vai varētu teikt, ka tirdzniecība ar akcijām līdzinās azartspēlēm? Gandrīz visi naudas ieguldījumi ir saistīti ar zināmu risku. Cilvēki, kas iegādājas nekustamo īpašumu, nevar būt pārliecināti, vai laika gaitā īpašuma vērtība celsies vai kritīsies. Citi nogulda naudu bankā, domājot, ka viņu ietaupījumi būs drošībā. Lai gan vērtspapīru tirdzniecība ir daudz sarežģītāks naudas ieguldīšanas veids, var teikt, ka cilvēks, kas iegulda naudu kāda uzņēmuma akcijās, cer, ka uzņēmums attīstīsies un akciju vērtība celsies.

Šāda naudas ieguldīšana atšķiras no azartspēlēm, jo akcionāram pieder uzņēmuma daļa. Akcijas var pārdot vai glabāt līdz laikam, kad akciju cena pieaugs. Taču situācija ir pilnīgi atšķirīga, ja cilvēks spēlē azartspēles kazino vai piedalās kādā citā laimesspēlē. Lai gan viņam ir ļoti maz izredžu, azartspēļu dalībnieks cenšas noteikt spēles iznākumu, uzvarēt un iegūt zaudētāju naudu.

Cik lielu risku ieguldītājam būtu saprātīgi uzņemties? Tas katram būtu jāizlemj pašam. Protams, nebūtu gudri riskēt ar lielāku naudas summu, nekā var atļauties zaudēt.

Līdzsvarota attieksme pret naudu

Vēloties apmierināt savas tagadējās un nākotnes vajadzības, daži ir izlēmuši ieguldīt naudu vērtspapīru tirgū. Ir svarīgi apzināties, kādi ir mūsu motīvi, kad pieņemam šādu lēmumu. Iepriekš minētā Džeina Braianta Kvinna rakstīja: ”Būtu pilnīgi nepareizi sākt akciju tirdzniecību tikai tāpēc, ka mēs apskaužam tos, kas pēkšņi ir kļuvuši bagāti bez īpašām pūlēm.” Šie vārdi liek domāt par padomu, kas tika dots kādam jaunam cilvēkam gandrīz pirms 2000 gadiem: ”Kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.)

Kur ieguldīt savu naudu — tas ir personisks lēmums. Saglabādams vēsu prātu un būdams apmierināts ar nepieciešamāko dzīvē, ieguldītājs varēs gan veltīt uzmanību naudas lietām, gan arī neaizmirst par ģimenes pienākumiem un garīgiem jautājumiem.

[Zemsvītras piezīmes]