Kas notiek pasaulē

Briti un brīvais laiks

1999. gadā briti pirmo reizi atpūtai un izklaidei domātām precēm un pakalpojumiem caurmērā ir iztērējuši vairāk naudas nekā ”pārtikai, mājoklim vai kādai citai vajadzībai, kas paredzēta ģimenes nedēļas budžetā”, stāstīts Londonas laikrakstā Times. 1968. gadā izdevumi, kas saistīti ar brīvā laika pavadīšanu, veidoja tikai 9 procentus no kopējiem ģimenes izdevumiem, turpretī tagad — veselus 17 procentus. Patērētāju konsultants Mārtins Heivards saka: ”Tā kā mēs tagad esam daudz pārtikušāki nekā, teiksim, pirms 30 gadiem, daudzas atpūtai domātas preces, kuras kādreiz varbūt tika uzskatītas par greznību, šodien lielākā daļa uzskata par dzīves nepieciešamību. Došanos atvaļinājumā vairākums tagad uzskata par ”vajadzību”, nevis ”vēlēšanos”. Daži pat ir pārliecināti, ka ir pilnīgi nepieciešams doties atvaļinājumā trīs reizes gadā.” Video un audioiekārtām, televizoriem un datoriem ģimenes tagad tērē četrreiz vairāk līdzekļu nekā 1968. gadā. Interneta pieslēgums ir desmitajai daļai ģimeņu, un trešdaļai mājās ir dators.

Atspirdzinošā snauda

Kā rakstīts The New York Times, ieradums ņemt talkā kafiju, lai uzveiktu agras pēcpusdienas miegainumu, var izraisīt tieši pretējas sekas, nekā cerēts. ”Kofeīna uzņemšanai sekos apātija,” saka Kornela universitātes (ASV) miega eksperts Dr. Džeimss Māss. ”Parādu, kas iekrājies jūsu miega bankā, nevar samazināt ar mākslīgiem stimulantiem.” Kafijas paužu vietā Dž. Māss iesaka snaudu, kas, pēc viņa vārdiem, ”krietni nostiprina spēju koncentrēt uzmanību uz detaļām un loģiski spriest”. Īsa diendusa, pat īsāka par 30 minūtēm, var atjaunot cilvēka spēkus, turklāt pēc tās nav grūti pamosties un arī naktī miegs nav traucēts, stāstīts Times. ”Pret snaudu nav jāizturas noliedzoši,” saka Dž. Māss. ”Tā būtu jāuzskata par kaut ko līdzīgu ikdienas vingrinājumam.”

Vai kokvilna aug uz aitām?

Kā tika noskaidrots kādā aptaujā, kas tika veikta pēc Jauno lauksaimnieku Eiropas padomes pasūtījuma, ”50 procenti ES [Eiropas Savienības] bērnu nezina, no kā iegūst cukuru, trīs ceturtdaļas.. nezina, no kā iegūst kokvilnu, turklāt vairāk nekā ceturtā daļa domā, ka tā aug uz aitām”. Lielbritānijā un Nīderlandē 25 procenti deviņus un desmit gadus vecu bērnu ir pārliecināti, ka apelsīni un olīvas aug viņu dzimtajā zemē. Ar lauksaimniecības produkciju bērni galvenokārt saskaras nevis fermā, bet lielveikalā un zināšanas par lauksaimniecību pamatā iegūst skolā. Tie varētu būt daži no iemesliem, kāpēc zemkopja profesija Eiropas bērnus mūsdienās īpaši nesaista. ”Caurmērā tikai 10 procenti ES bērnu atzīst, ka viņi ”ļoti labprāt” vēlētos kļūt par lauksaimniekiem,” saka minētā padome.

Draudzība briesmās

Garākas darba stundas, biežāki darījumu braucieni un elektroniska izklaide, ”kas nodrošina mums saskari gandrīz vai ar visu, ko vien var iedomāties, izņemot citus cilvēkus”, negatīvi iespaido personisku draudzību, teikts The Wall Street Journal. ”Laika pavadīšana ar draugiem daudziem liekas mazsvarīga un neobligāta nodarbošanās, kas laupa dārgo laiku, kad dienas režīms jau tā ir pārslogots,” atzīmēts laikrakstā. Taču tiem, kas atstāj novārtā attiecības ar draugiem, var gadīties tā, ka viņu ģimenē notiek kāda nelaime, bet nav neviena, kas sniegtu viņiem atbalstu, saka sociologs Īans Jēgers. Savukārt tie, kam ir labi draugi, cik var spriest pēc pētījumu rezultātiem, parasti mazāk cieš no stresa un slimībām un, šķiet, pat dzīvo ilgāk. ”Galvenais ir saprast,” rakstīts Journal, ”ka draudzības uzturēšana prasa papildu pūles, gluži tāpat kā darba un ģimenes pienākumu līdzsvarošana.”

Bērni un liekais svars

”Aptaukošanās ir viena no nopietnākajām veselības problēmām, kas nākotnē var apdraudēt Āzijas jauniešus,” brīdina Taibejas (Taivāna) diētas ārstu asociācijas vadītājs Dr. Čuans Leči. Daudzviet Āzijā lielai daļai bērnu ir liekais svars, īpaši zēniem un pilsētas bērniem, teikts Asiaweek. Nesen kādā Pekinā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka vairāk nekā 20 procentiem sākumskolas un vidusskolas skolēnu šajā pilsētā ir liekais svars. Kā atzīmēts minētajā žurnālā, Āzijas jaunatne, šķiet, aizvien vairāk un vairāk  laika pavada, skatoties televīziju un spēlējot videospēles. Kas būtu jādara? Saskaņā ar Asiaweek teikto, galvenais ir nevis ierobežot bērnu uzņemtās pārtikas daudzumu, bet gan apvienot regulārus fiziskus vingrinājumus ar veselīgu uzturu, kurā priekšroka būtu dota augļiem un dārzeņiem, nevis trekniem kārumiem. Dr. Čuans piebilst, ka ļoti svarīgi ir panākt, lai fiziskas nodarbības sagādātu bērniem prieku. Bet, ja bērni, kuru svars pārsniedz normu, nemainīs savus ieradumus, sacīts rakstā, nākotnē viņi var sastapties ar tādām problēmām kā paaugstināts asinsspiediens, aknu darbības traucējumi, diabēts un psiholoģiskas problēmas.

Baznīcas vietā — filmas

”Tādas filmas kā Terminators 2, Titāniks un Zvaigžņu kari pusaudžiem sniedz dziļāku reliģisku pārdzīvojumu nekā tradicionālās baznīcas,” stāstīts Londonas laikrakstā The Independent. Dr. Lina Klārka no Kolorādo universitātes (ASV) masu saziņas līdzekļu izpētes centra 200 jauniešiem uzdeva jautājumu, kura filma vislabāk saskan ar viņu reliģiskajiem uzskatiem. Daudzi nosauca filmu Terminators 2, kurā attēlota cīņa starp labo un ļauno un kuras galvenais varonis dodas atpakaļ laikā, lai glābtu sava veida mesijam līdzīgu bērnu. Uzstājoties kādā konferencē, kas notika Skotijā, Edinburgā, Dr. Klārka sacīja: ”Atbildes uz jautājumiem par dzīves jēgu jaunieši tagad meklē ar tādu avotu palīdzību kā Dārts Veders un Slepenās lietas (X Files). Slepenās lietas pievelk, jo [šajā seriālā] aplūkots priekšstats, ka Visumā valda kāds nezināms spēks. Tajā runāts par jautājumu, ka ir daudz kā tāda, ko zinātne nav izskaidrojusi. Tas ir reliģisks jautājums, taču reliģija ar to pietiekami labi netiek galā.”

Smēķēšana saīsina mūžu

”Katra izsmēķētā cigarete saīsina vīrieša mūžu par 11 minūtēm,” rakstīts University of California Berkeley Wellness Letter. Tas nozīmē, ka viens cigarešu bloks saīsina mūžu par pusotru dienu un ar katru gadu, kura laikā vīrietis izsmēķē paciņu cigarešu dienā, viņa mūžs kļūst īsāks gandrīz par diviem mēnešiem, secina Bristoles universitātes (Anglija) zinātnieki. Pie šādiem skaitļiem viņi ir nonākuši, salīdzinot smēķētāju un nesmēķētāju paredzamo dzīves ilgumu. Zinātnieki izteicās: ”Tas visiem saprotamā veidā ilustrē, cik dārgi maksā smēķēšana.”

Ziloņi ”gleznotāji”

Indijā, Otapalamā, zilonēni tiek apmācīti turēt snuķī otu un ”gleznot” ar to. Dabas aizsardzības aktīvisti ir sākuši īstenot Āzijas ziloņu mākslas un aizsardzības projektu, kura mērķis ir iegūt līdzekļus ziloņu aizsardzībai, pārdodot ziloņu gleznas, stāsta The Indian Express. Kāds sešgadīgs zilonis, kuru sauc par Ganesanu, liekas, nododas šai ”mākslinieciskajai jaunradei” ar īpaši lielu prieku. Kad viņš ir noskaņots gleznot, viņš vēdina ausis un ņem otu no sava dresētāja. Gleznojot Ganesans negrib, ka viņu kāds traucētu, viņam nepatīk pat vāveru un putnu klātbūtne. Izdarījis dažus krāsu triepienus, Ganesans uz brīdi apstājas un, tā vien liekas, vērtējoši nopēta savu darbu. Taču ne visi jaunie ziloņi pakļaujas mēģinājumiem izveidot no viņiem ”māksliniekus”. Daži izrāda savu nepatiku, lauzdami otas.

”Ieprogrammētās” dzemdības

”Bērni ir iemācījušies dzimt tad, kad slimnīca to vēlas,” sacīts itāliešu laikrakstā Corriere della Sera. Kādā dzemdniecības jautājumiem veltītā konferencē, kas notika Itālijas pilsētā Florencē, šveiciešu ginekologs Freds Pakods atzīmēja: ”Kopš 19. gadsimta rietumu pasaulē par 95 procentiem ir samazinājies dzemdību skaits sestdienās un svētdienās. Bet tas vēl nav viss: var teikt, ka lielākā daļa dzemdību notiek no arodbiedrības viedokļa ”pareizā” diennakts laikā, tas ir, tajās maiņās, kad lielākā daļa ārstu un medicīnas māsu ir darbā.” Dzemdības tiek stimulētas ar medikamentiem vai notiek ar ķeizargrieziena palīdzību. ”Veidojas tāda situācija, ka dzemdībās aizvien biežāk tiek izmantoti medikamenti un ķirurģiska iejaukšanās,” saka ginekologs Andželo Skuderi no Florences. ”Strauji ir pieaudzis ķeizargriezienu skaits — šobrīd ar ķeizargriezienu notiek vairāk nekā 20 procenti [dzemdību].” Tomēr Itālijas Ginekoloģijas un dzemdniecības biedrības priekšsēdētājs profesors Karlo Romanīni pauda viedokli, ka dzemdības šādi tiek ”ieprogrammētas” nevis ērtības labad, bet gan tādēļ, lai pasargātu mātes un bērnus no neparedzētiem sarežģījumiem. ”Ir daudz labāk, ja [dzemdības] notiek tad, kad slimnīcā ir pilns personālsastāvs un ir iespējams nodrošināt vislabāko aprūpi,” teica profesors.