Vai mūsu iespaidīgais Visums ir radies nejauši?

IR CILVĒKI, kas uz šo jautājumu atbild apstiprinoši: ”Jā, Visums pastāv tikai sagadīšanās pēc.” Citi, pārsvarā reliģiozi cilvēki, tam nepiekrīt. Ir arī tādi, kas svārstās. Bet kā domājat jūs?

Neatkarīgi no tā, kādas ir jūsu domas par Visuma izcelsmi, jūs noteikti piekritīsiet, ka Visums ir kaut kas brīnumains. To var redzēt, ja padomā, piemēram, par galaktikām. Ir aprēķināts, ka Visuma novērojamajā daļā ir apmēram 100 miljardi galaktiku, un katru galaktiku veido milzums zvaigžņu, kuru skaits var būt no nepilna miljarda līdz vairāk nekā triljonam.

Lielākā daļa galaktiku ir sagrupētas kopās, kurās ir no dažiem desmitiem līdz daudziem tūkstošiem galaktiku. Piemēram, mums kaimiņos esošā galaktika, Andromedas miglājs, tiek saukta par mūsu Galaktikas dvīņumāsu. Abas šīs gigantiskās zvaigžņu sistēmas vienu otrai piesaista gravitācijas spēks. Līdz ar vairākām citām tuvumā esošām galaktikām tās veido daļu no galaktiku kopas.

Visumā ir neskaitāmas galaktiku kopas. Dažas kopas gravitācijas dēļ ir saistītas ar citām, un tā veidojas superkopas. Taču vēl lielākos mērogos gravitācijai vairs nav būtiskas ietekmes. Zinātnieki ir konstatējuši, ka galaktiku superkopas attālinās cita no citas, un tas nozīmē, ka Visums izplešas. Šis pārsteidzošais atklājums liek domāt, ka Visumam ir bijis sākums, kad tas ir bijis daudz mazāks un blīvāks nekā tagad. Runājot par Visuma rašanās brīdi, bieži tiek lietots apzīmējums ”lielais sprādziens”.

Daļa zinātnieku nopietni šaubās, vai cilvēkiem kādreiz izdosies uzzināt, kā Visums ir radies, savukārt citi izvirza dažādas teorijas par to, kā Visums būtu varējis izveidoties bez saprāta līdzdalības. Žurnāla Scientific American 1999. gada janvāra numurā tika apskatīts jautājums ”Kā radies Visums?”. Dažas no zinātnieku piedāvātajām teorijām jau tagad ir atzītas par nepilnīgām. ”Diemžēl astronomiem būs ļoti grūti.. pārbaudīt kādu no šīm teorijām,” bija teikts žurnālā.

Priekšstats par nejaušu Visuma izveidošanos ir saistīts ar ticību, zinātnieku vārdiem runājot, daudziem ”laimīgiem gadījumiem” un ”sakritībām”. Piemēram, Visumā ir ārkārtīgi daudz vienkāršāko  atomu — ūdeņraža un hēlija atomu. Taču dzīvības pastāvēšanai ir vajadzīgs ne tikai ūdeņradis, bet arī daudzi sarežģītāki atomi, it īpaši oglekļa un skābekļa atomi. Zinātnieki ilgi centās noskaidrot, kā šie dzīvībai nepieciešamie atomi rodas.

Vai tā ir tikai sakritība, ka sarežģītie atomi, bez kuriem dzīvība nevarētu pastāvēt, veidojas milzu zvaigžņu iekšienē? Vai tā ir nejaušība, ka dažas no šīm milzu zvaigznēm eksplodē, kļūstot par supernovām un izsviežot kosmosā savas ”dārglietu krātuves” saturu — reti sastopamos atomus? Sers Freds Hoils, kas piedalījās šo atklājumu veikšanā, rakstīja: ”Es neticu, ka atrastos tāds zinātnieks, kas pēc pierādījumu izpētīšanas neizdarītu secinājumu, ka kodolfizikas likumi ir ar nodomu veidoti.”

Lai izpētītu šos jautājumus sīkāk, pievērsīsim lielāku uzmanību matērijai, no kā sastāv Visums.

[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]

INFLĀCIJAS TEORIJA

Daļa zinātnieku uzskata, ka noteiktas agrīnā Visuma īpatnības, piemēram, tā precīzi fiksēto izplešanās ātrumu, var izskaidrot arī tad, ja neatzīst saprātīga cēloņa pastāvēšanu. Šie zinātnieki atsaucas uz tā saukto inflācijas teoriju. Taču Visuma inflācijas teorija neapskata jautājumu par sākotni. Piekrist tai nozīmē atzīt, ka kaut kas jau ir pastāvējis vispirms un tad no šī kaut kā nejauši ir radies Visums.

Saskaņā ar inflācijas teoriju, Visums, kas sākotnēji ir bijis mazāks par atomu, nepilnas sekundes laikā ir kļuvis lielāks par mūsu Galaktiku. Pēc tam Visums esot turpinājis izplesties lēnāk, normālā ātrumā. Mūsdienās Visuma redzamo daļu uzskata tikai par nelielu tā apgabalu. Inflācijas teorijas piekritēji apgalvo, ka, lai gan Visuma novērojamā daļa visos virzienos izskatās tik sakārtota, lielākā, neredzamā daļa varētu būt citāda, pat haotiska. ”Inflācijas teoriju nekad nevarēs pārbaudīt eksperimentāli,” atzīst astrofiziķis Džefrijs Bērbidžs. Patiesībā inflācijas teorija ir pretrunā ar jaunākajiem faktiem, kas iegūti novērojumos. Tagad ir skaidrs: ja šī teorija būtu patiesa, tad patvaļīgi būtu jāievieš jauns lielums — antigravitācijas spēks. Zinātnieks Hovards Džordži no Hārvarda universitātes raksturo inflācijas teoriju kā ”brīnišķīgu zinātnisku mītu, kas ir vismaz tikpat labs kā jebkurš cits radīšanas mīts, kādu man nācies dzirdēt”.

[Attēls 3. lpp.]

Gandrīz katrs objekts, kas redzams šajā ar Habla kosmisko teleskopu iegūtajā attēlā, ir galaktika

[Norāde par autortiesībām]

3. un 4. lappuse (izplūdis attēls): Robert Williams and the Hubble Deep Field Team (STScI) and NASA

[Attēli 4. lpp.]

”Kodolfizikas likumi ir ar nodomu veidoti.” (Sers Freds Hoils, attēlā redzams kopā ar supernovu 1987A)

[Norādes par autortiesībām]

Dr. Christopher Burrows, ESA/STScI and NASA

Photo courtesy of N. C. Wickramasinghe