Īsi par dažiem netradicionāliem terapijas veidiem
Īsi par dažiem netradicionāliem terapijas veidiem
”Profesionāla dialoga uzsākšana starp ārstiem un netradicionālās medicīnas speciālistiem ir būtisks solis, lai uzlabotu veselības aprūpi tiem pacientiem, kas izraugās netradicionālo ārstēšanu.”
ŠĀDS apgalvojums bija izteikts JAMA 1998. gada 11. novembra numurā. Rakstā bija sacīts: ”Šī nepieciešamība [pēc dialoga], jādomā, pieaugs līdz ar netradicionālās terapijas izmantojuma pieaugšanu, īpaši, kad apdrošināšanas līgumos sāks iekļaut izmaksas par šo terapiju.”
Aizvien vairāk un vairāk pacientu vēršas pie netradicionālās medicīnas, vienlaikus ārstējoties arī pēc ierastajām metodēm. Tomēr daži nestāsta savam ārstam par to, ko viņi dara. Tāpēc 2000. gada aprīlī Tufts University Health & Nutrition Letter bija ieteikts: ”Pašam savās interesēs jums būtu jāsadarbojas ar savu ārstu, nevis jārīkojas pašam par sevi.” Šajā publikācijā bija piebilsts: ”Neatkarīgi no tā, vai ārsts atbalsta jūsu pieeju, jūs būsiet ieguvējs, ja viņu informēsiet.”
Šie vārdi bija rakstīti tāpēc, ka daži ārstniecības augi, ja tos lieto kopā ar noteiktiem tradicionālās terapijas veidiem, var kaitēt veselībai. Apzinoties, ka daļa viņu pacientu izmanto netradicionālu terapiju, daudzi mediķi cenšas nepieļaut, ka viņu personiskais viedoklis par veselības aprūpi traucētu viņiem pacienta interesēs sadarboties ar netradicionālās medicīnas speciālistiem.
Lai sniegtu vispārīgu priekšstatu par netradicionālās terapijas veidiem, kurus daudzās zemēs izmanto aizvien lielāks skaits cilvēku, mēs īsumā aplūkosim dažus no tiem. Tomēr lūdzam lasītājus ņemt vērā, ka Atmostieties! mērķis nav rekomendēt kādu no šiem vai vēl kādu citu ārstēšanas veidu.
Ārstniecības augi
Šo dziedniecības līdzekļu izmantošana, iespējams, ir visizplatītākā netradicionālās medicīnas forma. Lai gan ārstniecības augi dažādu slimību dziedināšanā ir lietoti jau gadsimtiem ilgi, zinātnieki sīki ir izpētījuši tikai samērā nelielu daļu augu sugu. Vēl mazāka daļa augu un to ekstraktu ir izstudēta tik rūpīgi, lai iegūtu informāciju par to drošumu un efektivitāti. Ziņas par tiem galvenokārt balstās uz pieredzi, kas iegūta ilgajā ārstniecības augu lietošanas gaitā.
Taču pēdējos gados ir veikti daudzi zinātniski pētījumi, kas apliecina noteiktu augu noderīgumu tādu veselības traucējumu gadījumā kā, piemēram, viegla depresija, ar novecošanu saistīts atmiņas zudums un labdabīgas priekšdziedzera palielināšanās simptomi. Viens no zinātnieku pētītajiem augiem ir cimicifugu ģints pārstāve ķekarainā sudrabsvece. Amerikas indiāņi šī auga sakņu novārījumu mēdza lietot menstruāciju traucējumu gadījumā, kā arī sniedzot palīdzību dzemdētājām. Saskaņā ar informāciju, kas publicēta 2000. gada aprīļa Harvard Women’s Health Watch, jaunāko pētījumu rezultāti norāda, ka standartizēts ķekarainās sudrabsveces ekstrakts, ko rūpnieciski ražo Vācijā, iespējams, ”atvieglo menopauzes simptomus”.
Liekas, pieprasījums pēc šādiem dabiskiem ārstniecības līdzekļiem lielā mērā ir izskaidrojams ar uzskatu, ka tie ir nekaitīgāki par sintētiskiem medikamentiem. Daudzos gadījumos tā droši vien arī ir, tomēr daži ārstniecības augi var izraisīt blaknes,
īpaši, ja tos lieto kopā ar citām zālēm. Piemēram, kāds populārs ārstniecības augs, kas tiek ieteikts kā dabisks antikongestants un novājēšanas līdzeklis, var paaugstināt asinsspiedienu un paātrināt sirdsdarbību.Ir arī tādi augi, kas pastiprina asiņošanu. Ja tos lieto vienlaikus ar medicīniskiem preparātiem, kas kavē asins recēšanu, var rasties nopietni sarežģījumi. Cilvēkiem, kam ir hroniskas slimības, piemēram, diabēts vai arteriālā hipertensija, kā arī tiem, kas lieto citus medicīniskus preparātus, jābūt uzmanīgiem, ārstējoties ar augu valsts produktiem. (Skat. ielogojumu.)
Vēl viena problēma, kas saistīta ar ārstniecības augu lietošanu, ir tāda, ka drogu kvalitāte netiek konsekventi pārbaudīta. Nesenā pagātnē ir publicētas ziņas par drogām, kas satur smagos metālus un citu piesārņojumu. Turklāt dažos gadījumos ir konstatēts, ka drogas satur pavisam nedaudz etiķetē norādīto sastāvdaļu vai pat nesatur tās nemaz. Šie piemēri liecina, ka drogas, tāpat kā citi ārstniecības līdzekļi, būtu jāpērk no uzticama avota.
Uztura bagātinātāji
Ir ziņas, ka tādi uztura bagātinātāji kā vitamīni un minerālvielas ir palīdzējuši dažādu veselības traucējumu, piemēram, anēmijas
un osteoporozes, profilaksē un ārstēšanā un pat dažu iedzimtu defektu profilaksē. Valsts iestāžu rekomendētās vitamīnu un minerālvielu dienas devas tiek atzītas par relatīvi drošām un noderīgām.Turpretī ļoti lielas devas, kādas reizēm tiek ieteiktas noteiktu slimību ārstēšanai, var kaitēt veselībai. Pastāv iespēja, ka tās var kavēt citu uzturvielu uzsūkšanos vai izmantošanu un izraisīt nopietnas blaknes. Šī varbūtība, kā arī fakts, ka trūkst neapšaubāmu pierādījumu, kas apstiprinātu lielu vitamīnu devu lietošanas lietderību, noteikti būtu jāņem vērā.
Homeopātija
Homeopātija radās 18. gadsimtā — tas bija mēģinājums radīt ārstēšanas veidu, kas būtu maigāks un saudzīgāks par tajā laikā populārajām medicīnas metodēm. Homeopātija balstās uz principu ”līdzīgu ārstē ar līdzīgu” un uz minimālo devu teoriju. Homeopātiskie līdzekļi tiek pagatavoti, daudzkārtīgi atšķaidot ārstniecisko vielu, turklāt reizēm tā tiek atšķaidīta tik ļoti, ka šķīdumā nav palikusi neviena sākotnējās vielas molekula.
Tomēr, salīdzinot tos ar placebo, ir konstatēts, ka homeopātiskajiem līdzekļiem ir zināma terapeitiska iedarbība tādu kaišu gadījumā kā astma, alerģija un caureja bērniem. Šie līdzekļi tiek uzskatīti par diezgan drošiem, jo tie ir tik ļoti atšķaidīti. Kādā rakstā, kas bija publicēts JAMA 1998. gada 4. marta numurā, bija atzīmēts: ”Daudziem slimniekiem, kas cieš no hroniskiem veselības traucējumiem, bet kam nav noteikta konkrēta diagnoze, homeopātija varētu būt nozīmīgs un vērtīgs alternatīvs ārstēšanas veids. Ja to lieto zināmās robežās, homeopātija var papildināt moderno medicīnu kā ”vēl viens darbarīks instrumentu somā”.” Taču smagos gadījumos, kad varbūt pat ir apdraudēta dzīvība, iespējams, būtu gudrāk izmantot tradicionālās metodes.
Hiroprakse
Ir diezgan daudz netradicionālās terapijas veidu, kuros tiek izmantota mehāniska iedarbība uz ķermeni. Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, viens no populārākajiem netradicionālās ārstēšanas veidiem ir hiroprakse. Tās pamatā ir ideja, ka, labojot mugurkaula skriemeļu nepareizu novietojumu, var veicināt izdziedināšanu, tāpēc hiropraktiķi specializējas spinālu manipulāciju veikšanā, lai ”saliktu vietā” pacienta mugurkaula skriemeļus.
Tradicionālā medicīna ne vienmēr spēj novērst nepatīkamas sajūtas muguras lejasdaļā, turpretī daži pacienti, kas ārstēti pēc hiroprakses metodēm, apliecina, ka viņu pašsajūta ir ievērojami uzlabojusies. Taču nav pietiekami daudz pierādījumu, kas apstiprinātu, ka šīs manipulācijas ne tikai palīdz novērst sāpes, bet dod arī citu labumu.
Jāatzīmē, ka kvalificēta hiroprakses speciālista veiktas manipulācijas reti izraisa kādas blaknes. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka manipulācijas kakla rajonā ir saistītas ar nopietnu komplikāciju risku, ir iespējams pat insults un paralīze. Lai mazinātu sarežģījumu iespējamību, speciālisti iesaka izdarīt vispusīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai konkrētā manipulāciju metode pacientam ir droša.
Masāža
Gandrīz visās kultūrās kopš tālas senatnes ir atzīts masāžas noderīgums. Pat Bībelē ir pieminēta tās izmantošana. (Esteres 2:12, NW.) ”Masāžai ir liela nozīme tradicionālajā Ķīnas un Indijas medicīnā,” teikts žurnāla British Medical Journal (BMJ) 1999. gada 6. novembra numurā. ”Eiropā masāžu 19. gadsimta pirmajā pusē sistematizēja Pērs Henriks Lings, kas radīja masāžas veidu, ko mēs tagad pazīstam kā zviedru masāžu.”
Tiek atzīts, ka masāža atslābina muskuļus, uzlabo asinsriti un palīdz izvadīt audos uzkrājušos toksīnus. Mūsdienās ārsti iesaka masāžu, piemēram, muguras sāpju, galvassāpju un gremošanas traucējumu gadījumā. Vairākums cilvēku, kas saņēmuši masāžas terapiju, atzīmē, ka tā ļoti uzlabo pašsajūtu. Kā saka Dr. Sandra Maklanahana, ”astoņdesmit procenti slimību ir saistītas ar stresu, un masāža stresu mazina”.
”Lielākajai daļai masāžas tehniku ir zems nevēlamu seku risks,” bija rakstīts BMJ. ”Masāžas kontrindikācijas lielākoties balstās uz vienkāršu loģiku (piemēram, jāvairās berzēt apdedzinātas vietas vai masēt locekli ar dziļo vēnu trombozi) [..] Nav pierādīts, ka masāža vēža slimniekiem paātrinātu metastāžu izplatīšanos.”
”Masāžai kļūstot aizvien populārākai, klienti sākt raizēties par masieru kvalifikāciju, un tas ir pilnīgi pamatoti,” sacīja kādreizējais Amerikas Masāžas terapijas asociācijas prezidents Hjūstons Lebrans. BMJ bija dots padoms ”pārliecināties, vai [masieris] ir sertificēts saskaņā ar pastāvošo kārtību”, lai saņemtu patiešām profesionālus pakalpojumus.
Akupunktūra
Daudzviet pasaulē visai populāra ir kļuvusi tāda ārstēšanas metode kā akupunktūra. Šis jēdziens ietver sevī vairākas atšķirīgas tehnikas, bet visbiežāk akupunktūrā tiek izmantotas
tievas adatas, kas tiek iedurtas īpašos ķermeņa punktos, lai panāktu dziedniecisku iedarbību. Pēdējos gadu desmitos izdarītie pētījumi vedina uz domām, ka dažos gadījumos akupunktūra iedarbojas, veicinot neiroķīmisku vielu, piemēram, endorfīnu, izdalīšanos, kas palīdz remdēt sāpes un dziedēt iekaisumus.Spriežot pēc dažiem pētījumiem, akupunktūra, iespējams, var palīdzēt diezgan daudzu slimību gadījumā un tā varētu būt droša alternatīva anestēzijas līdzekļu lietošanai. Pasaules veselības organizācija atzīst akupunktūras izmantošanu 104 kaišu ārstēšanā, un kāda ASV Nacionālā Veselības institūta iecelta komisija minēja pierādījumus, ka akupunktūra ir atzīstams ārstēšanas veids tādos gadījumos kā pēcoperācijas sāpes, muskuļu sāpes, dismenoreja, kā arī nelabums un vemšana ķīmijterapijas vai grūtniecības dēļ.
Akupunktūra parasti neizraisa nekādas nopietnas blaknes, tomēr pacientiem var rasties tādas sajūtas kā sūrstēšana, nejutīgums vai tirpšana. Pareizi sterilizējot adatas vai izmantojot vienreiz lietojamās adatas, var samazināt infekcijas risku. Dažās valstīs akupunktūras speciālistiem var nebūt medicīniskās kvalifikācijas, kas nepieciešama pareizas diagnozes noteikšanai un citu piemērotu terapijas veidu ieteikšanai, un tie, kas pie viņiem griežas, rīkojas gudri, ņemot vērā šo iemaņu trūkumu, īpaši, ja viņi ir griezušies pie akupunktūras speciālista, lai mazinātu kādas hroniskas slimības izraisītus simptomus.
Izvēles iespējas ir plašas
Šeit pieminētas tikai dažas no tām daudzajām ārstniecības metodēm, kas mūsdienās daudzviet tiek dēvētas par netradicionālām. Nākotnē kādas no tām, kā arī citas, kuras netika minētas, ļoti iespējams, tiks uzskatītas par tradicionālām, kā tas jau ir dažās zemēs. Protams, tāpat var gadīties, ka citas savukārt kļūs mazāk populāras vai pat vispār tiks atmestas.
Diemžēl sāpes un ciešanas ir pastāvīga cilvēku dzīves sastāvdaļa, kā ir atzīts arī Bībelē, kur var lasīt: ”Mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.” (Romiešiem 8:22.) Ir gluži dabiski, ka cilvēki meklē atvieglojumu savām ciešanām. Bet kur mēs varam griezties? Tālāk ir minēti daži aspekti, ko būtu vērts apsvērt, kad jāizvēlas ārstēšanas veids.
[Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]
Vai ir droši lietot ārstniecības augus kopā ar medikamentiem?
Bieži var dzirdēt brīdinājumu, ka noteiktus medikamentus nedrīkst lietot kopā ar citām zālēm vai alkoholiskiem dzērieniem. Vai arī ārstniecības augi var izraisīt nevēlamas sekas, ja tos lieto reizē ar kādiem ārsta parakstītiem medikamentiem? Cik bieži cilvēki mēdz lietot ārstniecības augus vienlaikus ar ārsta parakstītiem medicīniskiem preparātiem?
Kādā JAMA rakstā, aplūkojot šo jautājumu, bija norādīts: ”No tiem 44% pieaugušo, kas sacīja, ka viņi regulāri dzer ārsta parakstītas zāles, gandrīz piektā daļa (18,4%) atzina, ka vienlaikus viņi lieto vismaz vienu augu valsts ārstniecības līdzekli vai lielas vitamīnu devas, vai arī kā vienu, tā otru.” Ir svarīgi būt informētam par šādas rīcības iespējamām kaitīgām sekām.
Ar noteiktiem ārstniecības augiem ir jābūt uzmanīgiem arī tad, ja ir paredzēta kāda medicīniska procedūra, kuras gaitā ir nepieciešama anestēzija. Dr. Džons Nīlds, Amerikas Anesteziologu biedrības prezidents, paskaidroja: ”Stāsta, ka daži iecienīti ārstniecības augi, piemēram, žeņšeņs un asinszāle, var izraisīt ievērojamas asinsspiediena svārstības. Anestēzijas laikā tas varētu būt ļoti bīstami.”
Šis ārsts piebilda: ”Citi augi, kā ginks, ingvers un piretra, var kavēt asinsreci, un tas ir sevišķi bīstami epidurālās anestēzijas laikā — ja sāksies asiņošana muguras smadzeņu tuvumā, var iestāties paralīze. Asinszāle var arī pastiprināt dažu narkotisku vielu un anestezējošu līdzekļu iedarbību.”
Kā redzams, ir svarīgi zināt, kādas bīstamas sekas var izraisīt noteiktu augu valsts produktu un sintētisko medikamentu vienlaicīga lietošana. Īpaši grūtniecēm un zīdītājām būtu jāuzmanās, lai ārstniecības augu un medikamentu kombinācija nenodarītu ļaunu viņu atvasei. Šo iemeslu dēļ pacientiem ir ieteicams apspriesties ar savu ārstu par to, kādus ārstniecības līdzekļus viņi lieto, vienalga, vai tie būtu tradicionāli vai netradicionāli.
[Attēli 7. lpp.]
Daudzi augi palīdz ārstēt slimības
Ķekarainā sudrabsvece
Asinszāle
[Norāde par autortiesībām]
© Bill Johnson/Visuals Unlimited
[Attēls 7. lpp.]
Vislabākie panākumi ārstēšanai ir tad, ja pacienti un veselības aprūpes speciālisti sadarbojas