No mūsu lasītājiem

Bērni bez tēva Paldies par rakstu sēriju ”Bērni bez tēva. Kā izkļūt no apburtā loka”. (2000. gada 8. februāris.) Šķiršanās mani tik dziļi sāpināja, ka es gribēju panākt, lai par meitas aizbildni ieceltu tikai mani. Tomēr šie raksti man palīdzēja saprast, ka manai meitai nepieciešams saglabāt ar tēvu pēc iespējas labas attiecības. Cīņa par aizbildnību nav īstais risinājums.

L. D., Guama

Es allaž esmu daudz pūlējusies, lai man vienai izdotos audzināt dēlu saskaņā ar Bībeles principiem. Mans bijušais vīrs ir no tiem tēviem, kurus jūs nosaucāt par vienaldzīgiem — viņš it nemaz neinteresējas par savu dēlu. Tomēr es dēlam esmu mācījusi mīlēt un cienīt tēvu, gluži kā bija ieteikts jūsu rakstā. Man ir prieks apzināties, ka rīkojos pareizi.

R. S., Brazīlija

Vecāki izšķīrās, kad man bija pieci gadi. Tēvs nekad nav interesējies par mums, bērniem. Dažkārt es domāju — tad jau labāk būtu bijis vispār tēvu nepazīt nekā izjust viņa vienaldzību. Pateicoties Jehovam, jau bērnībā Jehovas liecinieki ar mani sāka studēt Bībeli. Bībeles patiesība, ko es uzzināju, man ir palīdzējusi cīnīties ar pamestības un aizvainojuma sajūtu.

K. B., Puertoriko

Ir pagājuši jau apmēram septiņi gadi, kopš es viena pati audzinu savus trīs dēlus, un brīžiem tas nepavisam nav viegli. Reizēm, jāteic, tikt ar viņiem galā ir ļoti grūti. Tomēr es viņus mīlu no visas sirds un esmu pateicīga Jehovam, ka viņi man ir. Nesen vecākais dēls kristījās — tas ir atsvēris visas manas pūles. Šādi raksti man dod spēku turpināt iesākto. Es tos noteikti bieži pārlasīšu.

N. B., Kanāda

Tēvs pameta ģimeni, kad man bija seši gadi. Tikai tagad, kad man jau ir 21 gads, es saprotu, kā tas mani ir ietekmējis. Es ārkārtīgi baidījos no laulības, jo domāju, ka tad, ja man būs vīrs, galu galā viņš mani var pamest. Es arī nejutos spējīga kādam vīrietim kaut ko dot, jo es neesmu izjutusi, ko nozīmē sekmīga ģimenes dzīve. Tomēr šis raksts man bija liels mierinājums. Tas man palīdzēja apzināties, ka arī es reiz varu kļūt par uzticīgu un mīlošu sievu kādam vīrietim.

E. V. V., Amerikas Savienotās Valstis

Problēmas attiecībās ar draugiem Bieži esmu gribējis jums uzrakstīt, bet nekad neesmu to darījis. Nupat es beidzu lasīt rakstu ”Kāpēc draugs pret mani izturas aizskaroši?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi”. (2000. gada 22. februāris.) Pirms kāda laika man radās nopietna problēma attiecībās ar tuvu draugu, un es konstatēju, ka manī krājas dusmas pret viņu. Šo rakstu es saņēmu īstajā laikā.

K. V., Itālija

Viena mana draudzene sāpināja mani. Šis raksts man palīdzēja saprast, ka mēs visi savas nepilnības dēļ laiku pa laikam cits citu aizskarsim. Es rīkojos tā, kā bija ieteikts šajā rakstā, un mūsu domstarpības atrisinājās.

N. T., Trinidāda

Es esmu 18 gadus veca, un man ir divas draudzenes. Viena no viņām ir daudz vecāka par mani, un otra — divus gadus jaunāka. Ar jaunāko pēdējā laikā man ir bijušas vairākas problēmas. Šo rakstu es saņēmu tieši vajadzīgajā brīdī. Vēstulē kolosiešiem 3:13 ir atgādināts, ka Jehova mums piedod no sirds neskaitāmas reizes un ka mums savukārt ir jāpiedod cits citam. Pašu svarīgāko par piedošanu es iemācījos no pēdējās rindkopas. Tiešām, mēs visi taču vēlamies būt tādi draugi, par kādiem rakstīts Salamana Pamācībās 18:24 — ”draugi, kas ir labāki nekā brālis” vai māsa.

V. K., Amerikas Savienotās Valstis