Ielūkosimies ķīniešu aptiekā

KVOKS KITS jau vairākas dienas ir slims, tāpēc viņš ir nolēmis griezties pie ārsta. Būdams ķīnietis, viņš dod priekšroku tradicionālās Ķīnas medicīnas ārstam. Kāds ģimenes draugs zina tādu ārstu, kam turpat netālu pieder drogu veikals. Draugs saka Kvokam Kitam, ka šis ārsts pagatavos zāļu tēju un tā izdziedēs viņa kaiti.

Ķīnā, tāpat kā lielākajā daļā citu Dienvidaustrumāzijas zemju, vizīte pie ārsta ir pavisam citāda nekā rietumu pasaulē. Rietumos parasti vispirms ir jāsarunā apmeklējuma laiks, pēc tam jāierodas ārsta kabinetā uz pieņemšanu, tad ārsts izmeklē pacientu un paraksta zāles. Saņēmis recepti, pacients dodas uz aptieku, kur viņam tiek izsniegti medikamenti. Pie ķīniešu ārsta viss notiek daudz vienkāršāk. Cilvēks iet uz drogu veikalu, kur gandrīz vienmēr pilnu darba dienu strādā ārstniecības augu speciālists, kas reizē ir arī tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsts. Viņš izmeklē slimnieku, nosaka diagnozi, nomēra ārstniecības augu devas un paskaidro, kā tos lietot, — tas viss vienas ne pārāk garas vizītes laikā! *

Tablešu vietā — ārstniecības augi

Vairākums rietumu valstu iedzīvotāju ir pieraduši pie tabletēm, kapsulām un injekcijām, taču šie zāļu veidi ir parādījušies samērā nesen. Tūkstošiem gadu cilvēki ir ārstējušies ar dabiskiem līdzekļiem. Seno ebreju dziednieki Bībeles laikos, piemēram, lietoja tādus dziedniecības līdzekļus kā eļļu, balzamu un vīnu. (Jesajas 1:6; Jeremijas 46:11; Lūkas 10:34.) Augoņu ārstēšanai acīmredzot tika izmantotas žāvētu vīģu kompreses. (2. Ķēniņu 20:7.)

Gandrīz katra tauta kādā savas vēstures posmā ir lietojusi ārstniecības augus, kā arī no dažādiem citiem dabas produktiem pagatavotus dziedniecības līdzekļus. Pat daudzas no mūsdienu kulinārijā pazīstamajām garšvielām savulaik tika izmantotas  tieši dziedniecisko īpašību dēļ. Tas nenozīmē, ka šie paņēmieni vienmēr ir bijuši veiksmīgi. Gluži otrādi, tajos bieži vien ir izpaudusies māņticība un nezināšana. Tomēr šīs dziedniecības metodes ir pastāvējušas tūkstošiem gadu. Pat daži no mūsdienās izplatītākajiem medikamentiem ir iegūti no augiem.

Ķīniešu medicīnas teorija un prakse

Ķīnā jau kopš seniem laikiem ir bijusi cieņā slimību ārstēšana ar augu valsts produktiem. Tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsti vēl joprojām izmanto terapijas kanonu Neidzin, par kura sastādītāju saskaņā ar tautas nostāstiem tiek uzskatīts Dzeltenais valdnieks Huandi *. Šajā kanonā, kura sarakstīšanas laiks nav droši zināms, ir runāts par daudziem jautājumiem, kas varētu būt aplūkoti arī kādā rietumu medicīnas rokasgrāmatā. Tajā izskatītas ne tikai tādas tēmas kā slimību diagnozes, simptomi, cēloņi, ārstēšana un profilakse, bet arī anatomija un organisma funkcijas.

Tāpat kā Dienvidaustrumāzijas kultūrā vispār, arī Ķīnas medicīnas teorijā un praksē liela nozīme ir mācībai par ”iņ” un ”jan”. Šajā gadījumā ”iņ” simbolizē auksto un ”jan” — karsto (tie simbolizē arī daudzus citus pretstatu pārus). * Nosakot diagnozi un ārstējot slimību, uzmanība tiek pievērsta arī tiem pašiem punktiem uz ķermeņa meridiāniem, par kuriem ir runa akupunktūrā. Lai atjaunotu izjaukto ”iņ” un ”jan” līdzsvaru slimniekā, viņam tiek doti augu valsts ārstniecības līdzekļi un ēdieni, kas tiek atzīti vai nu par aukstiem, vai karstiem.

Piemēram, ja slimniekam ir drudzis, viņš tiek uzskatīts par ”karstu”, tāpēc viņam tiek doti tādi ārstniecības līdzekļi, kas tiek pieskaitīti pie atvēsinošiem. Kaut arī ”iņ” un ”jan” konkrēti varbūt vairs netiek pieminēti, izlemjot, kā slimnieks ārstējams, joprojām tiek izmantoti šie paši principi. Bet kā ķīniešu medicīnas speciālists nosaka diagnozi? Un kāds izskatās drogu veikals? Varbūt dosimies līdzi Kvokam Kitam uz veikalu, ko viņam ieteica draugs, un uzzināsim to?

 Eksotisks drogu veikals

Veikalā izrādās, ka Kvokam Kitam ir jāuzgaida, līdz ārsts varēs viņu pieņemt. Šķiet, ir izcēlusies gripas epidēmija, un divi pacienti jau ir priekšā. Kamēr jāgaida uz pieņemšanu, palūkosimies apkārt, kā te izskatās.

Ieejot veikalā, vispirms uzmanību piesaista kaltētu produktu kaudzītes — sēnes, gliemenes, gliemeži, vīģes, rieksti un citi produkti, kas izlikti vaļējās kastītēs pie ieejas. Jā, šeit pārdod arī pārtikas preces, taču dažas no tām nereti ietilpst arī dziedniecības līdzekļu sastāvā.

Pēc tam mēs pamanām, ka abās pusēs diezgan šaurajam veikalam ir stikla vitrīnas. Tajās izvietoti reti vai kaut kādā citā ziņā īpaši augi, minerāli un kaltēti dzīvnieku izcelsmes produkti, kas maksā lielu naudu. Ieskatoties ciešāk, mēs starp tiem ievērojam brieža ragus, pērles, kaltētas ķirzakas un jūraszirdziņus, kā arī citus eksotiskus priekšmetus. Nesenā pagātnē šādās vitrīnās varēja atrast arī tādas dzīvnieku daļas kā, piemēram, degunradžu ragi un lāču žultspūšļi, bet tagad tirgoties ar tām ir aizliegts.

Veikala stūrī atrodas sainīši ar drogu maisījumiem, kas paredzēti saaukstēšanās, gremošanas traucējumu un citu izplatītu kaišu ārstēšanai, un pudelēs pildīti augu valsts medikamenti no Ķīnas. Atliek tikai izstāstīt pārdevējam savas sūdzības, un viņš piedāvās jums zāļu pudelīti vai drogu sainīti un paskaidros, kā šīs zāles mājās sagatavot un lietot.

Pārdevējam aiz muguras vienā pusē plauktos pie sienas ir sarindotas augstas stikla burkas ar dažnedažādām žāvētām saknēm, lapām un zariņiem. Šie augi pircējiem ir pazīstami, un tos var iegādāties, lai mājās pagatavotu no tiem ārstniecības līdzekli vai arī izmantotu tos kulinārijā. Veikala otrā pusē līdz pašiem griestiem sniedzas liels, apbružāts skapis ar daudzām atvilktnītēm. To sauc par baidzigui jeb ”simts bēr nu skapi”, jo šādā zāļu skapī mēdz būt vairāk nekā simts atvilktņu. Tās ļauj ātri tikt klāt drogām, kuras bieži ietilpst ārsta sastādītajās receptēs, un visbiežāk lietotās atrodas visvieglāk sasniedzamajās atvilktnēs. Uz šīm atvilktnēm bieži vien nav nekādu uzrakstu. Pieredzējušie pārdevēji precīzi zina, kur katra droga glabājas.

Skatieties, cik veikli pārdevējs sver drogas kādai sievietei, ko viņš patlaban apkalpo. Viņš lieto trauslus, bet precīzus Āzijas svarus: iedaļās sadalītu nūjiņu, kam vienā galā ir trīs aukliņās iekārts apaļš trauks, bet otrā — pārvietojams atsvars. Pārdevējs zina, ka daži augi var būt nāvējoši, ja tos lieto pārāk lielā devā, tāpēc viņam jābūt ļoti uzmanīgam. Ne visas sastāvdaļas tiek svērtas. Piemēram, tagad pārdevējs ņem apmēram pa pussaujai no dažādu atvilktņu satura un liek to visu uz ietinamā papīra. Jā, jūs nepārskatījāties — šajā maisījumā ietilpst arī cikāžu nomestie apvalki. Tīdams maisījumu papīrā, pārdevējs paskaidro sievietei, kā šīs zāles sagatavojamas lietošanai.

Šos augu valsts dziedniecības līdzekļus mēdz lietot dažādi. Vieni ir smalki saberzti, un tos cilvēks aplej ar karstu ūdeni un pēc tam izdzer. Citi tiek pārdoti pastas formā. Tos lieto kopā ar medu vai arī kādā šķīdumā, kas satur spirtu. Bet šī sieviete saņem norādījumu izmantot visparastāko metodi — pagatavot novārījumu. Tas nozīmē, ka viņa aptuveni stundu vārīs drogu maisījumu keramikas traukā un tad ik pēc dažām stundām dzers noteiktu daudzumu iegūtā novārījuma. Ja viņai vēlāk vajadzēs papildināt savu zāļu krājumu, viņai atliks tikai vēlreiz atnākt uz veikalu un nopirkt jaunu porciju.

Beidzot ir pienākusi Kvoka Kita kārta tikties ar ārstu. Nē, ārsts nemēra viņam asinsspiedienu un neizklausa sirdi. Taču viņš izvaicā Kvoku Kitu par slimības pazīmēm. Ārsts uzdod viņam jautājumus par miegu, gremošanu, apetīti, zarnu darbību, temperatūru un ādas stāvokli un krāsu, kā arī rūpīgi izpēta viņa acis un novērtē, kāda nokrāsa ir dažādām mēles daļām. Pēc tam viņš izmēra Kvoka Kita pulsu abās plaukstas locītavās dažādās pozīcijās un ar dažāda stipruma uzspiedienu — tiek uzskatīts, ka ar šo paņēmienu var pārbaudīt dažādus orgānus un ķermeņa daļas. Ārsts pievērš uzmanību pat katrai neparastai smaržai, ko viņš pamana. Pie kāda secinājuma viņš nonāk? Kā jau varēja gaidīt, Kvokam Kitam ir gripa. Viņam jāievēro gultas režīms un jādzer daudz šķidruma papildus zāļu tējai no ārsta sastādītā drogu maisījuma. Šī tēja gan būs rūgta, bet tā palīdzēs viņam atveseļoties. Ārsts pasaka Kvokam Kitam, no kādiem pārtikas produktiem viņam būtu jāatturas, un pat laipni iesaka pēc zāļu tējas dzeršanas apēst konservētu plūmi, lai mutē paliktu patīkama garša.

Galu galā Kvoks Kits dodas projām ar savu drogu sainīti. Vizīte pie ārsta un zāles viņam kopā ir izmaksājušas nepilnus 20 dolārus — nemaz nav dārgi! Lai gan zāļu tēja neizārstēs kā uz burvju mājienu, pēc dažām dienām Kvokam Kitam vajadzētu būt veselam. Tomēr viņam jāuzmanās, lai neizdarītu tādu pašu kļūdu, kādu ir izdarījuši daži citi, domādami, ka ārstniecības augu lietošanā var vadīties pēc principa ”jo vairāk, jo labāk”. Šad un tad gadās dzirdēt, ka cilvēkiem ir radušies nopietni veselības traucējumi, jo viņi ir lietojuši kādus ārstniecības augus pārāk lielās devās.

Atsevišķās zemēs tikpat kā nav nekādu likumu, kas regulētu ārstēšanu ar augiem un tradicionālās Ķīnas medicīnas speciālistu darbību, tāpēc tur paveras plašas iespējas dažādiem šarlatāniem un krāpniekiem, kas reizēm pat pārdod veselībai bīstamus augu maisījumus, uzdodot tos par dziednieciskiem. Šī iemesla dēļ daudzi pacienti, kas vēlas ārstēties pēc tradicionālās Ķīnas medicīnas metodēm, izraugās ārstu, pamatojoties uz radu vai tuvu draugu ieteikumu.

Protams, ne ārstniecības augi, ne rietumu pasaulē populārie medikamenti nevar izārstēt visas slimības. Tomēr ķīniešu aptieka un tradicionālās Ķīnas medicīnas ārsts, kas tajā piedāvā savus pakalpojumus, joprojām ir neatņemama Āzijas dzīves sastāvdaļa.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēli 23. lpp.]

Drogu veikalā var ieraudzīt tādas eksotiskas preces kā kaltētus jūraszirdziņus

[Attēli 24. lpp.]

Žāvētās saknes, lapas un zariņi tiek rūpīgi nosvērti