Ko var iemācīties no Loidas

RAKSTS ”Kāpēc Loida klusēja” (2000. gada 8. maija numurā) izraisīja plašu lasītāju atsauksmi. Daudzus dziļi aizkustināja patiesais stāsts par meiteni, kurai ir cerebrālā trieka un kura līdz pat 18 gadu vecumam nespēja sazināties ar citiem. Tālāk var lasīt dažus fragmentus no saņemtajām vēstulēm.

”Es nevarēju vien beigt raudāt, lasot, ko Loida pavēstīja savai ģimenei, kad viņa beidzot varēja ”runāt”. Es centīšos, lai man būtu tāda pati drosme un garīgs spēks, kāds ir viņai par spīti viņas grūtajiem apstākļiem.” (K. G.)

”Man ir lieliska veselība, tomēr reizēm es par daudz ko žēlojos. Kad es izlasīju par Loidu, es vērsos pie Jehovas lūgšanā, lūgdams piedošanu, ka nenovērtēju pietiekami atzinīgi to, kas man ir.” (R. H.)

”Mans jaunākais brālis 1980. gadā piedzima smagi slims, un viņam ir arī cerebrālā trieka, kuras dēļ viņš nevar runāt. Aprakstītais gadījums pamudināja mūsu ģimenes locekļus nekad nepadoties, lai cik grūti reizēm būtu.” (L. V.)

”Es esmu 14 gadus veca, un agrāk es vienmēr biju domājusi, ka tikai man ir problēmas. Es ļoti gaidu paradīzi, kad Loida būs vesela un es varēšu ar viņu sarunāties. Viņa ir viens no tiem cilvēkiem, kurus es noteikti gribētu satikt un ar kuriem vēlētos būt draugos mūžīgi.” (R. N.)

”Šis raksts man aizkustināja sirdi. Man pašam ir bijušas visdažādākās psihiskās un emocionālās saslimšanas. Kad es izlasīju, cik ļoti Loida gaida Dieva jauno pasauli, mana vēlēšanās tajā dzīvot pieauga vēl vairāk.” (P. B.)

”Arī man ir cerebrālā trieka, taču es varu runāt. Šis raksts man apliecināja, ka Jehova redz visu, kas ar mums notiek, un augstu vērtē katra sava kalpotāja ieguldījumu sludināšanā.” (D. Dž.)

”Mani visvairāk saviļņoja tas, kā Loida jau bērnībā veltīja savu dzīvi Jehovam un kā viņa sludina. Tie, kam ir labāka veselība nekā Loidai, var daudz ko no viņas mācīties.” (E. R.)

”Stāsts par Loidu man lika censties, lai es sāktu vairāk domāt par citiem un to, ko es varētu darīt citu labā. Es saprotu, ka nedrīkstu uztvert kā pašsaprotamu savu spēju runāt un līdz ar to stāstīt citiem par Dievu Jehovu.” (B. M.)

”Tas bija vienreizējs raksts! Mēs pazīstam kādu ģimeni no kaimiņu draudzes, kuru meitai arī ir cerebrālā trieka. Es šodien pat viņiem uzrakstīšu kartīti, lai viņi zinātu, ka es patiešām augstu novērtēju viņu pūles meitas labā.” (T. G.)

”Reizēm, kad jūtos nomākta, es kļūstu egoistiska, taču Loida īpaši interesējas par citiem. Es to ļoti cenšos darīt. Bet man jācenšas vēl vairāk, lai līdzinātos Loidai, un jālūdz Jehova, kad mani pārņem negatīvas izjūtas.” (N. D.)

”Man ir 14 gadu, un es slimoju ar astmu. Dažreiz man šķiet, ka mana slimība ir visbriesmīgākais, kas var būt, bet, izlasot šo stāstu, sapratu, ka esmu kļūdījusies. Paldies, ka publicējāt šo rakstu — tas ir gan bēdīgs, gan reizē arī priecīgs, jo dod mums cerību.” (M. K.)