Noslēpumainā Nanmadola

Kas uzbūvēja šo ”Dienvidjūru Venēciju”? Kā viņi to paveica? Kāpēc viņi to pameta?

VAI jums patīk noslēpumi — aizraujoši noslēpumi, no kuriem dvesmo piedzīvojumu gars? Ja tie jums patīk, nāciet, ielūkosimies senās Nanmadolas drupās, kas glabā sevī daudz neatminētu mīklu.

Nanmadola ir intriģējošs mākslīgu saliņu un kanālu labirints, kas pirms tūkstoš gadiem uzbūvēts seklā ūdenī uz rifa pie Ponpei *, vienas no Mikronēzijas salām. Mēs laivā tam tuvojamies, bet pagaidām biezās mangrovju audzes aizsedz drupas mūsu skatienam. Tad laiva iegriežas kādā līkumā, un piepeši šī brīnumainā būve nostājas mūsu priekšā.

Vispirms parādās masīvas sienas, dažas pat tik garas kā vesels pilsētas kvartāls. Šīs pamatīgās sienas, kas stūros pakāpeniski uzliecas uz augšu, ir celtas no milzīgiem, krusteniski sakrautiem bazalta bluķiem.

Nanmadolas nosaukums nozīmē ’vietas starpā’, un tas labi raksturo  cilvēku ierīkoto kanālu tīklu starp Nanmadolas saliņām. Pirmie svešinieki, kas skatīja šo vietu, acīmredzot bija eiropiešu jūrnieki, kas te ieradās 19. gadsimtā. Viņi bija tik sajūsmināti, ka iesauca šo kādreizējo politisko un reliģisko centru par Dienvidjūru Venēciju. Taču jūrniekiem neizdevās ieraudzīt Nanmadolu visā tās lieliskumā, jo aptuveni gadsimtu pirms viņu ierašanās tā noslēpumainā kārtā bija pamesta.

Divi pavadoņi mums pastāstīja, ka Nanmadola aizņem aptuveni 80 hektāru lielu platību. Katrai no tās 92 saliņām, kā viņi paskaidroja, ir bijis konkrēts uzdevums. Dažas no tām ir izmantotas dzīvošanai, citas bijušas paredzētas tādiem nolūkiem kā ēdiena gatavošana, laivu taisīšana un ceremoniālās dejas. Šīm mākslīgi veidotajām salām ir dažādas formas un izmēri, bet visbiežāk tās ir taisnstūrainas un nedaudz mazākas par futbola laukumu. Lielāko daļu saliņu klāj necaurejami brikšņi, bet tās, ko ir iespējams izpētīt, neatvairāmi valdzina iztēli.

Karaļu cietoksnis

Iespaidīgais cietoksnis, ko sauc par Nandovasu, ir vispiemērotākā vieta, kur gremdēties pārdomās par Nanmadolas noslēpumiem. Līdz drupām ir iespējams nokļūt brišus, tomēr ērtāk ir braukt uz turieni ar laivu. Nanmadola bija ierīkota tā, lai pa to varētu pārvietoties ar ūdens transportu, un tās kanāli ir tik plati kā četru joslu autostrāde. Tie ir arī pavisam sekli — kad paisums sasniedz maksimumu, ūdens sniedzas cilvēkam tikai līdz viduklim, un agrākajos gadsimtos tas, bez šaubām, aizsargāja Nanmadolu no ienaidnieka flotilēm. Mūsu pavadoņi uzmanīgi vadīja laivu pa Nanmadolas kanāliem, lai nesabojātu dzenskrūvi, atsitot to pret koraļļu rifu.

Mēs piestājām pie Nandovasas un devāmies augšup pa kāpnēm, kas veda tieši uz seno svētnīcu. Sienas, aiz kurām mēs nokļuvām, bija 3 līdz 4 metrus biezas un 8 līdz 9 metrus augstas. Nandovasas stiprie torņi ir izturējuši tropiskās vētras un pat taifūnus.

Aiz varenajām sienām mūs gaidīja liels pagalms, kurā atradās akmens kapenes. Šī svinīgā vieta ir karaliskā kapliča, kur savulaik tika sērots par mirušajiem valdniekiem. Pētot tālāk, mēs ievērojām kaut ko līdzīgu pazemes ejai. Pavadoņi mudināja mūs līst iekšā pa šauro atveri akmeņu starpā, un pēc brīža mēs bijām iespraukušies mazā, tumšā pazemes kambarī. ”Jūs atrodaties cietumā,” viens no pavadoņiem paskaidroja. ”Te tika turēti Nanmadolas ieslodzītie.” Iedomājušies, kā jutās cietumnieki, kad cietuma ”durvis” tika aizsprostotas ar pāris tonnu smagu akmens bluķi, mēs bijām priecīgi, ka varam ātri tikt atkal ārā.

Neparastie būvakmeņi

Klejodami pa Nanmadolas drupām, mēs sākām saprast, kādas neiedomājamas pūles noteikti ir prasījusi tās celtniecība. Saliņu pamats, kas sastāv no koraļļu atlūzām, ir veidots tā, lai noturētu varenus bazalta bluķu krāvumus. Garie bluķi izskatās ļoti neparasti, tāpēc pirmie Nanmadolas apmeklētāji domāja, ka tos ir apstrādājušas cilvēka rokas. Taču vēlāk noskaidrojās, ka šie prizmveida bluķi  ar piecām līdz astoņām skaldnēm ir dabisks veidojums.

Uz šejieni bija jāatgādā tūkstošiem akmens stabu, starp kuriem bija pat līdz 5 metrus gari un vairāk nekā piecas tonnas smagi milzeņi. Kāds gigantisks stūrakmens, kā tiek lēsts, sver pat veselas 50 tonnas. Tā kā seklumā plosts zem tāda smaguma nogrimtu, mums gribot negribot jābrīnās, kā gan šie milzīgie akmeņi tika nogādāti Nanmadolā un pēc tam pacelti un nolikti savā vietā. Tuvākās bazalta lauztuves atradās kilometriem tālu — gandrīz vai pretējā Ponpei pusē.

Gadu gaitā ļaužu iztēle ir apvijusi noslēpumaino Nanmadolu ar dažādiem teiksmainiem nostāstiem. Kāda leģenda vēsta, ka pirms daudziem gadu simtiem dievi piešķīruši diviem brāļiem brīnumainu spēju ”atlidināt” smagos akmeņus uz celtniecības vietu. Saskaņā ar citu leģendu, senatnē Ponpei salā pastāvējusi augsti attīstīta kultūra un salas iedzīvotāji zinājuši noslēpumu, kā izmantot skaņas viļņus, lai paceltu milzīgos blokus.

Pavadoņi sniedza mums ticamāku izskaidrojumu — Nanmadolu vairāku gadsimtu laikā cēlušas neskaitāmu strādnieku rokas. Visticamāk, bazalta bluķi celti augšup ar slīpi novietotu palmu stumbru palīdzību, izmantojot vienīgi strādnieku muskuļu spēku. Tomēr joprojām paliek jautājums: ”Kā šie smagie akmeņi tika atgādāti uz Nanmadolu?”

Vai noslēpumi kādreiz tiks atminēti?

Neviens nevar precīzi pateikt, kā tika uzbūvēta Nanmadola, nedz arī atbildēt uz jautājumu, kas varbūt ir vēl saistošāks, — kāpēc tā tika pamesta? Daudzi uzskata, ka Nanmadolu iekaroja ienaidnieki, citi domā, ka svešzemnieki ir atnesuši uz Ponpei kādu slimību, kas iznīcinājusi lielāko daļu vietējo iedzīvotāju. Pastāv arī hipotēze, ka spēcīgs taifūns ir izpostījis salinieku iztikas avotus un piespiedis viņus pārcelties uz citurieni. Lai kāds būtu bijis iemesls, Nanmadola jau vismaz 200 gadus ir pamesta.

Šis brīnumainais senatnes piemineklis uzdod daudz jautājumu, taču sniedz maz atbilžu. Mūsu laiva pamazām attālinās no tā, bet mēs joprojām lauzām galvu: ”Vai kāds reiz spēs atminēt Nanmadolas noslēpumus?”

[Zemsvītras piezīme]

[Karte 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Ponpei

[Attēls 16. lpp.]

Piestātne un galvenā ieeja cietoksnī

[Attēls 17. lpp.]

Masīvā ārsiena

[Attēls 18. lpp.]

Akmens kapenes cietokšņa centrā

[Attēls 18. lpp.]

Neliels stūrītis no cilvēku veidotā kanālu tīkla, kas aizņem 80 hektārus

[Norāde par autortiesībām]

© 2000 Nik Wheeler