Cik vērtīgs ir eikalipts?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

DAŽI no tiem ir īsti giganti — tie pārsniedz 90 metru augstumu un ir pieskaitāmi pie pasaules augstākajiem kokiem. Citi ir zemi un izlocīti, pieplakuši saules kveldētajai zemei. To lapas ir apbrīnojami atjautīgi veidotas, un ziedi priecē acis ar savu krāšņumu. Visticamāk, arī jūs esat izmantojis kādus izstrādājumus, kam tie ir noderējuši par izejmateriālu.

Runa ir par vairāk nekā sešsimt sugu lielo eikaliptu ģinti — par kokiem, kuru dzimtene ir Austrālija. Eikalipti zaļo Austrālijas Ziemeļu teritorijas tropiskajā karstumā un sausajos, mazapdzīvotajos Austrālijas līdzenumos. Taču tie lieliski aug arī Tasmanijas dienvidos, kur pūš vēji no Antarktikas, un mitrajās piekrastes kalnu grēdās. Tie ir tik izplatīti, ka reiz kāds 19. gadsimta ceļotājs un zoologs pat sūrojās: ”Lai cik tālu mēs dotos, nav iespējams izkļūt no bezgalīgā eikaliptu ielenkuma: jūdzi pēc jūdzes vienmuļajā lapotnē nav manāmas nekādas pārmaiņas.”

Kopš 19. gadsimtā Austrālijā sāka ieplūst aizvien vairāk ieceļotāju no Eiropas, eikalipti ir cietuši smagus zaudējumus. Pēc aptuveniem aprēķiniem, 300 000 kvadrātkilometru platībā šie koki ir iznīdēti ar visām saknēm, jo tie tika uzskatīti par šķērsli progresa ceļā. Tomēr ne visi izrādīja tādu necieņu pret šo dabas bagātību, un 19. gadsimtā eikaliptu ģints sāka iekarot pasauli.

Kāds imperators un kāds zinātņu doktors

Deviņpadsmitā gadsimta astoņdesmitajos gados Abesīnijas (tagadējās Etiopijas) imperatoram Menelikam II radās vajadzība pēc kokiem, kas dotu ēnu viņa jaunajai galvaspilsētai Adisabebai un nodrošinātu arī malkas krājumus. Kā izrādījās, neviena vietējā Āfrikas suga nebija piemērota šim neauglīgajam, atmežotajam apvidum, tāpēc imperatora ļaudis uzsāka meklējumus citās zemēs, lūkodamies pēc koka, kas labi augtu tikpat nežēlīgā saules svelmē, kāda valda viņu dzimtenē. Vārds ”Adisabeba” nozīmē ’jaunais zieds’, un varbūt pilsēta tā nosaukta par godu vērtīgajiem svešzemju kokiem eikaliptiem, kas vēlāk ieguva lielu nozīmi Etiopijas ekonomikā.

Kāds cits vīrs, kas veicināja eikaliptu mūsdienu ekspansiju, bija doktors Edmundu Navarru di Andradi. Pilns apņēmības atjaunot Brazīlijas strauji sarūkošos mežus, viņš 1910. gadā sāka ievest no Austrālijas eikaliptus. Ar viņa gādību tika iestādīti 38 miljoni šo koku. Tagad Brazīlijā tiek audzēti vairāk nekā divi miljardi eikaliptu.

Tas nozīmē, ka Brazīlija var lepoties ne tikai ar saviem dabiskajiem lietusmežiem, bet arī ar pasaulē lielāko eikaliptu populāciju ārpus Austrālijas. Eikalipti ir atnesuši Brazīlijai tik lielu materiālu labumu, ka doktoram Navarru, kas uzsāka to introdukciju, tika piešķirta īpaša medaļa par izciliem nopelniem.

 Dzīvīgs koks

Daļa eikaliptu spēj augt izkaltušā, aiz sausuma saplaisājušā zemē, tāpēc ka to saknes uzkrāj lielas ūdens rezerves. Austrālijas aborigēni un pirmo pētniecības ekspedīciju dalībnieki sausajos apgabalos izdzīvoja ar šo pazemes ”ūdens pudeļu” palīdzību. Viņi izraka garus virsējo sakņu gabalus un salauza tos īsos posmos. Ja tādam posmam pa vienu galu pūš iekšā gaisu, no tā iztek brūngana sula. To gan nevar nosaukt par īpaši garšīgu dzērienu, taču no 9 metrus garas saknes ir iespējams iegūt apmēram pusotru litru dzīvinoša šķidruma.

Citi eikaliptu ģints pārstāvji plaukst un zeļ purvainos apgabalos, alkatīgi uzsūkdami valgmi no piemirkušās zemes. Itālieši izmantoja šos eikaliptus, kas spēj lielos daudzumos uzsūkt ūdeni, kad viņi nosusināja odu apsēstos Pontīno dumbrājus. Tagad šis apvidus ir pārvērsts par auglīgu lauksaimniecības rajonu.

Eikaliptu komerciālās un estētiskās vērtības dēļ tie mūsdienās tiek kultivēti vairāk nekā 50 Āfrikas, Amerikas, Āzijas un Eiropas valstīs. Mēbeļu ražotāji ir iecienījuši eikaliptu sulīgi sarkano un medaini dzelteno koksni. Kādā grāmatā sacīts: ”Eikaliptu koksne ir viena no smagākajām, cietākajām un izturīgākajām. Iegūto kokmateriālu kvalitāte, kā arī koku ātraudzība.. padara šo ģinti par vērtīgāko lapukoku koksnes avotu pasaulē.”

Eikaliptu sugas, kurām ir ūdensizturīga koksne, tiek lietotas kuģubūvē un molu celtniecībā, no šiem eikaliptiem taisa telefona stabus un žogus, un tos izmanto arī ceļu segumiem. Turklāt vairāku sugu eikaliptu skaistie ziedi dod saldu nektāru, ko bites pārstrādā izcili garšīgā medū. Pēdējos gados Austrālija ir eksportējusi 4,5 miljonus tonnu eikaliptu skaidu, un šis eksports ik gadus ienes 250 miljonus dolāru.

 Kino, eļļa un tanīns

Eikaliptu miza un koksne izdala asinssarkanu, sveķainu vielu, ko dēvē par kino. Dažus kino paveidus izmanto, lai pasargātu koka konstrukcijas no urbējgliemenēm. Kino lieto arī, lai izgatavotu kādu medicīnisku preparātu, kas palīdz apturēt asiņošanu. No citu sugu eikaliptu mizas iegūst tanīnu, kas noder ādu miecēšanai un audumu krāsošanai.

Eikaliptu neparastās lapas satur vērtīgu eļļu. Tās gurdi nokarājas gluži kā slābanas rokas pirksti, un to gali ir vērsti lejup uz koka saknēm. Šī lapu īpatnība ļauj lapotnei darboties kā lielai piltuvei. Dārgā valgme kondensējas uz lapu ādainajām virsmām un nopil no to galiem zemē, dzirdinot izslāpušās saknes.

Tvaicējot un destilējot no lapām tiek iegūta eikaliptu eļļa, kurai ir spēcīgs, svaigs aromāts. Šai eļļai ir ļoti plašs izmantojums — tā ietilpst tādos produktos kā, piemēram, smaržas, ziepes, medikamenti, konditorejas izstrādājumi un tīrīšanas līdzekļi. Dabā šī eļļa izsvīst no lapām, un gaisu piepilda sīciņas lāsītes, kas atstaro gaismu, piešķirot eikaliptu mežam raksturīgo zilo nokrāsu. Austrālijas Zilie kalni, kas slejas rietumos no Sidnejas, savu nosaukumu ir ieguvuši tieši šīs parādības dēļ.

Dažu izvēlīgu ēdāju mājvieta

Populārākais eikaliptu mežu iemītnieks ir mīlīgais vilnas kamols, ko sauc par koalu. Šis izvēlīgais augēdājs mēdz mieloties aptuveni ar 12 sugu eikaliptu lapām. Gandrīz visiem citiem dzīvniekiem tāda strikta diēta nozīmētu nāvi. Kā gan koalas spēj iztikt vienīgi ar eikaliptu lapām?

Koalām ir īpaši veidota gremošanas sistēma, kurā ietilpst vienu līdz divus metrus garš aklās zarnas piedēklis. Salīdzinājumam var minēt, ka cilvēkam šī piedēkļa garums ir tikai astoņi līdz piecpadsmit centimetri. Koalas unikālais aklās zarnas piedēklis ļauj šim nelielajam dzīvnieciņam iegūt no apēstajām lapām visas nepieciešamās olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukvielas.

Mazāk pazīstams Austrālijas dzīvnieku valsts pārstāvis, kas tāpat kā koala barojas ar eikaliptu lapām, ir milzu lidvāversomainis — pūkains zvēriņš apmēram mājas kaķa lielumā. Tam ir ap 40 centimetru gara kupla aste un ādas krokas, kas sniedzas no priekškājām līdz pakaļkājām. Atrāvies no zara, somainis ar šo ādas ”spārnu” palīdzību var planēt līdz pat simt metru attālumā, gaisā pagriezties par 90 grādiem un droši satvert nākamo zaru.

Ugunsgrēki un atjaunošanās

Eikaliptu mežus apdraud ugunsgrēki, taču šo koku īpatnību dēļ tie spēj pārciest uguni. Kā tas notiek?

Tieši zem eikalipta mizas gan uz stumbra, gan uz zariem atrodas snaudoši lapu pumpuri. Ja koks ugunī zaudē mizu un lapas, šie pumpuri sāk plaukt. Eikalipta nomelnējušo stumbru pārklāj jaunu, zaļu lapu sega, un koks paliek dzīvs. Turklāt eikalipta sēklas, kas snauž zemē, pēc ugunsgrēka bieži vien izmanto izdevību uzdīgt, un tā eikaliptu audze atjaunojas.

Koks, kas pelnījis, lai to novērtētu

Vai jūs kādreiz esat lietojis pret kakla sāpēm kādu medicīnisku līdzekli, kas satur no eikaliptiem iegūtus produktus, vai arī mielojies ar saldumiem, kuros ietilpst eikaliptu medus? Bet varbūt jums ir gadījies braukt ar kuģi vai mitināties mājā, kuru būvē izmantoti eikalipti, vai arī sildīties pie pavarda, kurā deg eikalipta malka? Lai kā tas būtu, visticamāk, šis interesantais koks kaut kādā veidā ir bijis jums noderīgs. Tāpēc nākamo reizi, kad jūs ieraugāt kādu pūkainu koalu — kaut vai tikai fotogrāfijā —, atcerieties arī to apbrīnojami veidoto koku, kas dod patvērumu šim simpātiskajam zvēriņam.

Kā redzams, daudzpusīgais, izturīgais eikalipts ir vērtīgs koks, kas noder visdažādākajiem mērķiem.

[Attēls 16., 17. lpp.]

 Eikalipti ir vieni no augstākajiem kokiem pasaulē

[Attēls 17. lpp.]

No eikaliptu nektāra bites ražo izmeklēti gardu medu

[Attēls 18. lpp.]

”Eikaliptu koksne ir viena no smagākajām, cietākajām un izturīgākajām”

[Attēli 18. lpp.]

Koalas (pa kreisi) un milzu lidvāversomaiņi (augšā) barojas ar eikaliptu lapām

[Norāde par autortiesībām]

© Alan Root/Okapia/PR

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

Geoff Law/The Wilderness Society

[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]

Courtesy of the Mount Annan Botanic Gardens