Unikāls japāņu daiļamatnieku darinājums

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA JAPĀNĀ

KALNUS Hakones apkārtnē, netālu no Fudzi, klāj biezs mežs. Pa reti lietotu, līkumainu kalnu ceļu mēs nokļūstam senatnīgā ciematā, ko sauc par Hatadzjuku. Šis klusais ciems ir josegi dzimtene.

Josegi burtiskā tulkojumā nozīmē ’koka gabalu salikums’. To var pazīt pēc ģeometriskiem rakstiem, kas rotā koka izstrādājumus — no vienkāršām grāmatzīmēm līdz lādītēm ar izbīdāmām atvilktnēm. Šiem rakstiem mēdz būt visdažādākās formas un nokrāsas. Kad mēs uzzinām, ka tie ir nevis uzkrāsoti, bet izveidoti, salīmējot kopā dažādas krāsas koku, josegi darinājumi mūsu acīs iegūst vēl lielāku pievilcību.

 Kā attīstījās šī unikālā daiļamatniecības nozare? Deviņpadsmitajā gadsimtā kāds amata meistars, vārdā Ņihejs Isikava, izdomāja līmēt kopā dažādas krāsas koku. No salīmētajiem gabaliem viņš šķērseniski nozāģēja plānas loksnes, no kurām izgatavoja kastītes un citus priekšmetus ar krāsainu rakstu.

Vēlāk tika izgudrota efektīvāka josegi darināšanas metode — no salīmētajiem krāsainajiem gabaliem tiek iegūtas papīra biezuma loksnes, kuras pēc tam līmē uz biezākām koka plāksnēm kā apdari. Tā radās iespēja izgatavot suvenīrus, kurus par pieņemamu cenu varēja piedāvāt tuvīno Hakones karsto avotu apmeklētājiem.

Josegi darināšanai tiek izmantoti ļoti dažādi koki. Piemēram, baltā krāsā ir segliņu un grimoņu koksne, dzeltenu koksni iegūst no sumahiem, gaišbrūnu — no ķiršiem un dzelkvām, bet melnu — no kacuras.

Ja jums gadīsies ciemoties Hakonē, jūs, iespējams, labprāt nopirksiet nelielus josegi paliktnīšus vai grāmatzīmes, kas maksā samērā lēti. Šie mazie suvenīri spilgti atsauks atmiņā viesošanos Hakonē, kas atrodas slavenā Fudzi kalna apkaimē, un atgādinās par saistošo daiļamatniecības nozari, kas radusies vairāk nekā pirms 150 gadiem.

[Papildmateriāls/Attēli 19. lpp.]

KĀ TOP JOSEGI

Josegi meistars vispirms noēvelē dažādas krāsas koku līdz vajadzīgajam biezumam un pēc tam salīmē kopā iegūtās loksnes. Salīmētā kārtainā materiāla malās ir redzams krāsu raksts. Tad viņš šķērseniski sazāģē kārtaino plāksni tā, lai iegūtās svītrainās sloksnes ietilptu speciālā formā. (1.) Nolīdzinājis sloksnes ar ēveli, viņš izņem tās no formas, salīmē tā, lai veidotos raksts, un sasien ar kokvilnas aukliņām. Tā viņš ir ieguvis pamatvienību josegi darināšanai.

Pēc tam meistars salīmē kopā vairākus šādi sagatavotos materiāla gabalus. (2.) Salīmēto klucīti viņš sazāģē gabaliņos. (3.) Tad viņš izkārto gabaliņus lielākā rakstā un atkal salīmē. Šis process turpinās, līdz meistars ir izgatavojis lielu koka plāksni, ko dēvē par tanegi.

Tagad viņam ir pamata raksts gatavajam izstrādājumam. (4.) Ar īpašu ēveli meistars sadrāž tanegi papīra biezuma sloksnēs, ko sauc par dzuku. (5.) Pēc tam, kad šīs loksnes ir izgludinātas, viņš var izdaiļot savus koka izstrādājumus, apdarinot tos ar dzuku.

[Attēli 18. lpp.]

Josegi raksti ir nevis uzkrāsoti, bet izveidoti, salīmējot kopā dažādas krāsas koku