Kas notiek pasaulē

Lielbritānijā kļūst populāri mainīt reliģiju

Lielbritānijā reliģiju maina tik daudz cilvēku kā vēl nekad — katru nedēļu aptuveni 1000 šīs valsts iedzīvotāju pāriet citā ticībā, ziņo The Sunday Telegraph. ”Anglikāņi kļūst par katoļiem un otrādi, jūdaisti kļūst par budistiem, musulmaņi — par anglikāņiem, un katoļi — par jūdaistiem.” Visvairāk jaunu piekritēju iegūst islāms, budisms, New Age kustība un modernais pagānisms. Dr. Ahmeds Endrūss no Dārbijas universitātes (Anglija), kurš pats arī ir mainījis reliģisko piederību, saka: ”Šajā valstī ir 5 līdz 10 tūkstoši balto musulmaņu, kas nesen pieņēmuši šo ticību, un lielākā daļa no tiem, kurus es zinu, ir bijušie katoļi.” 10 līdz 30 procenti budismā pārgājušo cilvēku agrāk ir bijuši jūdaisti. Anglikāņu pāriešana katolicismā pastiprinājās pēc tam, kad anglikāņu baznīca nolēma atļaut sieviešu ordināciju. Kā saka rabīns Džonatans Romeins, ”cilvēki izjūt garīgu tukšumu, tāpēc viņi meklē garīgumu ārpus tās reliģijas, kurā ir uzauguši”.

Dzīvesveids un vēzis

”Vēzi lielākoties izraisa tas, kur jūs esat, ko jūs darāt un kas ar jums dzīvē notiek, nevis tas, kas jūs esat, — tā liecina kāds pētījums, kas aptvēra gandrīz 90 000 dvīņu,” informē Londonas laikraksts The Guardian. Dr. Pauls Lihtenšteins no Karolīnu institūta Zviedrijā vadīja zinātnieku grupu, kas veica šo pētījumu. Viņš saka: ”Vides faktori ir svarīgāki par ģenētiskajiem.” Pēc zinātnieku domām, aptuveni 35 procentus vēža gadījumu izraisa smēķēšana un vēl 30 procenti acīmredzot ir saistīti ar uzturu. Ģenētiskiem faktoriem ir sava nozīme prostatas, resnās un taisnās zarnas un krūts vēža attīstībā, taču Dr. Tims Kejs no Impēriskā vēža izpētes fonda Oksfordā (Anglija) atzīmē: ”Pat ja jums.. ģimenē ir bijis vēzis, daudz svarīgāk ir tas, ko jūs pats darāt. Jūs nedrīkstat smēķēt, un jums jālieto veselīgs uzturs. Tam ir ļoti liela nozīme.”

Vingriniet smadzenes

”Mūsu smadzenes var nezaudēt savu vitalitāti visa mūža garumā, ja vien mēs tās pastāvīgi vingrinām,” teikts laikrakstā Vancouver Sun. ”Lasiet, lasiet, lasiet!” aicina Dr. Amīrs Soass no Keisa Rietumu rezervāta universitātes Medicīnas fakultātes (ASV, Ohaio štats). Lai novecojot saglabātu prāta asumu, izvēlieties tādus vaļaspriekus, kas stimulē prāta darbību, piemēram, apgūstiet kādu svešvalodu, mācieties spēlēt kādu mūzikas instrumentu vai arī pārrunājiet ar citiem jautājumus, kas liek darbināt smadzenes. ”Dariet jebko, kas liek smadzenēm domāt,” saka Dr. Soass. Viņš arī iesaka mazāk skatīties televīziju. ”Kad jūs skatāties televīziju, jūsu smadzenes kļūst pasīvas,” viņš norāda. Vancouver Sun piebilsts, ka veselām smadzenēm vajadzīgs arī veselīgu artēriju piegādāts skābeklis. Tas nozīmē, ka fiziski vingrinājumi un pareizs uzturs, kas palīdz izvairīties no sirds slimībām un diabēta, palīdz arī smadzenēm.

Ziloņi ”neaizmirst savus draugus”

”Ziloņi neko neaizmirst — vismaz tie neaizmirst savus draugus,” sacīts žurnālā New Scientist. Zinātniece Karena Makomba no Saseksas universitātes (Anglija) Amboseli nacionālajā parkā Kenijā ierakstīja ziloņmāšu ”kontakta saucienus” un atzīmēja, kuri ziloņi mēdz satikties bieži un kuri cits citam ir sveši. Pēc tam viņa atskaņoja šīs zemās skaņas 27 ziloņu saimēm, lai izpētītu to reakciju. Ja saucēja dzīvniekiem bija labi pazīstama, tie tūdaļ atsaucās. Savukārt, ja tie balss īpašnieci pazina tikai pavirši, tie ieklausījās, bet neatbildēja, un uz nepazīstamu saucienu ziloņi reaģēja, kļūdami satraukti un nemierīgi. ”Pēc šiem saucieniem tie spēja pazīt ziloņus vismaz no 14 citām saimēm, tātad ikviens zilonis var atcerēties aptuveni 100 citus pieaugušus ziloņus,” bija teikts rakstā. Ziloņi atceras arī cilvēkus. Kā stāsta Bristoles (Anglija) zooloģiskā dārza darbinieks Džons Pārtridžs, kura pārziņā ir zooloģiskā dārza zīdītāji, kāds Āzijas zilonis, ar ko viņam bija bijusi saskare 18 gadus, pazina viņu, kad viņš atgriezās pēc trīs gadu ilgas prombūtnes.

 Narkotiku kontrabandisti ņem talkā moderno tehniku

Savulaik Kolumbijas narkotiku kontrabandisti mēdza slēpt savu preci pasažieru lidmašīnās un kuģos. Taču nesen varas iestādes pārsteigtas atklāja, ka šie kontrabandisti būvē modernu zemūdeni ar dubultu korpusu. Tās diametrs bija vairāk nekā 3 metri, un ar to būtu iespējams pārvadāt aptuveni 200 tonnas kokaīna. Vietējie iedzīvotāji, kuros bija pamodušās aizdomas, bija aizveduši policistus uz kādu ”noliktavu Bogotas apkaimē — tā atradās 7500 pēdu [2300 metru] augstumā Andu kalnos un 210 jūdzes [300 kilometrus] no tuvākās ostas”, stāstīts The New York Times. ”Šī 100 pēdas [30 metrus] garā zemūdene būtu varējusi šķērsot okeānu, iznirt pie Maiami vai kādas citas piekrastes pilsētas un slepus izkraut narkotiku kravu.” Lai gan policijas ierašanās brīdī noliktavā neviena nebija un neviens netika aizturēts, aizdomās tiek turēti krievu un amerikāņu noziedznieki, to vidū arī kāds augstu kvalificēts zemūdeņu konstruktors. Kā sacīja varas iestāžu pārstāvji, zemūdeni būtu bijis iespējams nogādāt līdz krastam pa daļām trīs puspiekabēs. Viņi izteica izbrīnu par to, kādas pūles ir gatavi uzņemties narkotiku kontrabandisti, lai izvestu savu produkciju.

Demilitarizētā zona — dzīvnieku patvērums

”Kopš 1953. gadā, kad beidzās Korejas karš, tika izveidota demilitarizētā zona, drošības pasākumu dēļ dabiskā vide šajā zonā un tās apkārtnē lielā mērā ir bijusi pasargāta no iejaukšanās,” rakstīts The Wall Street Journal. ”Tā kā abās Korejās ekonomiskā attīstība ir izpostījusi dabu lielākajā daļā pārējās teritorijas, šis pierobežas apgabals ir kļuvis par pussalas nozīmīgāko dzīvnieku patvērumu.” Te mājvietu atraduši reti un apdraudēti putni un dzīvnieki. Domājams, šajā zonā ir sastopami arī tīģeri un leopardi. Pēdējā laikā vides speciālisti ir noraizējušies, ka centieni panākt mieru starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju varētu nozīmēt demilitarizētās zonas dzīvnieku patvēruma beigas. Tāpēc viņi aicina nodibināt ”miera parku”, kas sniegtos pāri robežai, lai saglabātu šī apvidus dabu un dotu iespēju satikties un pāroties dzīvniekiem no abām robežas pusēm. Journal raksta: ”Vides aizstāvjus iedvesmo doma, ka miers varbūt palīdzēs apvienot šos dzīvniekus, tāpat kā atkusnis [abu valstu attiecībās] jau ir ļāvis atkal būt kopā ģimenes locekļiem, kas ilgi ir bijuši šķirti.”

Saspringtie pusdienas pārtraukumi

”Lielbritānijā, kur cieņā ir ”īsta vīra” tēls, šķiet, valda uzskats, ka pusdienas pārtraukums ir domāts vārguļiem, un darbinieki, kas ir kā apsēsti ar darbu, pusdienu vietā labāk apēd kādu sviestmaizi turpat pie sava rakstāmgalda,” teikts rakstā, kas publicēts Londonas Financial Times. Neseni pētījumi liecina, ka Lielbritānijas iedzīvotāju pusdienas pārtraukums tagad caurmērā ir tikai 36 minūtes garš. Mediķi norāda, ka atelpa dienas vidū mazina stresu. Taču daži darba devēji mēdz pusdienas pārtraukumā rīkot darbinieku sapulces un līdz ar to nedod viņiem vispār nekādu pārtraukumu. Tirgus izpētes organizācija Datamonitor, kas sastādīja minēto rakstu, atzīmē: ”Sabiedrībā, kur no darbiniekiem tiek prasīts aizvien vairāk un laiks tiek uzskatīts par dārgu resursu, daudziem pusdienas pārtraukums ir kļuvis par apgrūtinošu ”degvielas uzpildes” brīdi.” Datamonitor analītiķe Sāra Nunija piebilst: ”Mēs sacenšamies ar citiem globālajā tirgū. Tagad vairs nevar pateikt: ”Es to izdarīšu vēlāk.” Tas ir jādara tūlīt.”

Atkarība no tabakas Meksikā

Nesen, kad Meksikā tika īstenota pretsmēķēšanas programma, toreizējais valsts veselības ministrs Hosē Antonio Gonsaless Fernandess norādīja, ka 27,7 procenti meksikāņu smēķē. Vislielākās bažas izraisa fakts, ka aptuveni miljons smēķētāju ir 12 līdz 17 gadus veci. Gonsalesa kungs sacīja, ka, saskaņā ar aprēķiniem, ik dienas 122 Meksikas iedzīvotāji mirst ar tabakas lietošanu saistītu iemeslu dēļ. Viņš minēja tādas negatīvas sekas kā ”milzīgais kaitējums, ko tas nodara valsts ekonomiskajai attīstībai, zaudētie ražīgas cilvēku dzīves gadi.. un ļaunums, kas mums tiek nodarīts netieši — tāpēc, ka citi mums apkārt smēķē”.

Mēģinājums apmierināt vajadzību pēc garīguma?

Pieaugot tādu cilvēku popularitātei, kuri par galvenajām vērtībām izvirza sevis apliecināšanu, pozitīvu domāšanu un personiskos panākumus, sabiedrībā vienlaikus ir parādījusies ”tāda tendence kā attālināšanās no organizētās reliģijas”, teikts Kanādas laikrakstā Globe and Mail. ”Interese par garīgo ir ļoti spēcīga, bet tradicionālie garīguma avoti zaudē popularitāti.” Kā liecina pētījumi, lai gan 80 procenti kanādiešu apgalvo, ka viņi tic Dievam, 22 procenti no tiem, kas atzīst sevi par kristiešiem, savu personisko pārliecību uzskata par svarīgāku nekā jebkādas baznīcas mācības. Globe publicētajā rakstā tas garīgums, ko piedāvā pašapliecināšanās ideju aizstāvji, bija nosaukts par ”līdzekli, kas palīdz atjaunot rezerves un atkal pūlēties tikt dzīvē uz priekšu”.