Unikāla ziedu valsts

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Unikāla ziedu valsts

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKĀ

KLASIFICĒJIS kādu no Āfrikas atvestu ziedaugu partiju, 18. gadsimta botāniķis Kārlis Linnejs rakstīja, ka to dzimtene ir ”paradīze zemes virsū, Labās Cerības rags, ko dāsnais Radītājs ir bagātīgi izdaiļojis ar saviem izmeklētākajiem brīnumiem”.

Šie ”izmeklētākie brīnumi” ir atrodami pašā Āfrikas dienvidu galā. Nīderlandiešu kolonisti izplatītāko šī apgabala veģetācijas paveidu savulaik iesauca par fijnbosch jeb feinbosu, kas nozīmē ’smalks krūmājs; sīkmežs’. Tā kā vārds fijn nozīmē ’mazs’, šādu nosaukumu augājs, iespējams, ieguva šim apvidum raksturīgo nelielo, sīklapaino augu un tievstumbra koku dēļ. Daudziem feinbosa augiem lapas gan ir mazas un cietas, taču to ziedi pārsteidz un sajūsmina ar savu lielumu, krāsu un formu.

Feinboss ietilpst ļoti īpatnējā floras valstī, ko sauc par Kāpas floras valsti. * Lai gan tās platība ir samērā neliela, tā izceļas ar ārkārtīgu augu sugu daudzveidību (kā bija norādīts kādā avotā, sugu skaits pārsniedz 8550), turklāt divas trešdaļas no tām nav atrodamas nekur citur pasaulē.

Galda kalnā vien ir saskaitītas 1470 augu sugas. ”Tas ir vairāk nekā visās Britu salās kopā,” sacīts žurnālā New Scientist. Taču feinbosa ietekme ir jūtama arī citās pasaules malās. Uzzināsim, kāda tā ir.

Augu bagātība

Ja jums gadījumā uz palodzes podā aug pelargonija, ļoti iespējams, jūs kopjat kāda feinbosa auga pēcnācēju. No 250 savvaļas pelargoniju sugām feinbosa reģionā ir sastopamas vairāk nekā divas trešdaļas.

Šeit aug arī trešā daļa no 1800 skalbju dzimtas pārstāvjiem, ieskaitot vairāk nekā 72 gladiolu sugas, kas dabā neaug nekur citur. Asteru un pusdienziežu dzimtu Dienvidāfrikā pārstāv 1646 sugas, starp tām arī tādas puķes kā salmenes, kas izžāvētas nezaudē krāsu vēl gadiem ilgi un tāpēc bieži tiek izmantotas sauso ziedu kompozīcijās.

Taču visu feinbosa augu vidū īpaši izceļas ērikas. No 740 pasaulē sastopamajām ēriku sugām feinbosā aug veselas 625.

Cukurkrūms un cukurputns

K. Linnejs pētīja kādu feinbosa puķu grupu, kam bija raksturīga neparasta formu dažādība. Viņš tās nosauca grieķu dieva Proteja vārdā par protejām — saskaņā ar mītiem, šai dievībai piemita spēja mainīt savu veidolu. Feinbosa reģions ir 328 proteju sugu dzimtene. Ja, staigājot pa Kāpas kalniem, gadās uziet ziedošu karalisko proteju, acīm paveras valdzinošs skats. Tās majestātiskais zieds mēdz būt lielāks nekā cilvēka seja.

Vēl viena izplatīta proteja (Protea repens) ir iesaukta par cukurkrūmu. Tās kausiem līdzīgie ziedi ir pilnum pilni ar nektāru. Agrīnie kolonisti mēdza purināt šīs protejas ziedus virs trauka, lai savāktu nektāru, no kura pēc tam vārīja sīrupu.

Kāpzemes cukurputnam (Promerops cafer), kas sastopams vienīgi feinbosa reģionā, arī garšo proteju nektārs. Ar savu garo knābi un mēli tas izsūc auga saražoto nektāru un vienlaikus izdara protejām pretpakalpojumu, pārnesdams putekšņus no zieda uz ziedu un tā cītīgi tos apputeksnēdams. Cukurputns ēd arī kukaiņus, ko pievilina lielie ziedi. Tā šie ziedi un putni ir atkarīgi viens no otra.

Citas svarīgas saiknes

Dažu proteju ziedi kļaujas cieši pie zemes, un tos apslēpj apkārtējie augi. Skābenā rūguma smarža, ko izdala šīs protejas, piesaista peles. Iebāzušas galvas ziedos, peles dzer nektāru un pēc tam dodas pie citas protejas ziediem, pārnesot uz tiem putekšņus, kas pielipuši to pūkainajiem purniņiem. Var teikt, ka starp šīm pelēm un protejām pastāv abpusēji izdevīgas ”partnerattiecības”.

Līdzīgas attiecības saista ērikas un košos nektārputniņus Nectarinia violacea, kas mājo tikai feinbosā. Tā kā šo ēriku ziediem ir izliekta stobriņa forma, tie lieliski atbilst nektārputniņa knābim. Kad putns iebāž knābi ziedā, lai sasniegtu nektāru, pie galvas tam pieķeras putekšņi. Cauru gadu ziedošās ērikas sagādā šiem nektārputniņiem barību, bet tie savukārt atnes labumu augiem, tos apputeksnējot. Ejot gar kādu piekalni, ir tik patīkami vērot šo interesanto sadarbību.

Arī daudzām citām dzīvām radībām ir liela nozīme feinbosa ekosistēmā. Piemēram, kāds tauriņš, ko dēvē par Galda kalna skaistuli, ir vienīgais apputeksnētājs 15 sugu augiem, kas zied sarkaniem ziediem. Viens no šiem augiem ir slavenā orhideja diza — Galda kalna greznā rota.

Šajā apvidū dzīvo arī kurmjžurkas, kas ēd orhideju, liliju un skalbju dzimtas augu sulīgās pazemes daļas. Kāpzemes kurmjžurkas sanes sīpolus, sakneņus un citas augu pazemes daļas savās alās un veido barības krājumus. Daļa nešļavas tām izbirst pa ceļam, tāpat arī daļa krājumu paliek neapēsta, un tā bieži vien iesakņojas un izaug jauni augi.

Feinbosā ir simtiem augu, kuru sēklām ir sulīgi, eļļaini piedēkļi, kas izplata smaržu, kura neatvairāmi pievelk skudras. Tās saķer sēklas aiz šiem ”rokturiem” un ievelk pazemē. Skudras apēd mīkstās daļas, bet cietās sēklas atstāj neskartas, un tā šīs sēklas, paslēptas zem zemes no putniem un pelēm, vēlāk var uzdīgt.

Jāpiemin arī mušas, kas apgādātas ar neparasti garu snuķi. Šīs mušas ir ļoti piemērotas to feinbosa augu apputeksnēšanai, kuriem ir gari stobrveida ziedi. Kādas mušas snuķa garums ir gandrīz astoņi centimetri. Kā redzams, feinbosā ārkārtīgi svarīga ir sugu savstarpējā sadarbība.

Apdraudētas attiecības

”Ļoti žēl, ka cilvēki, kam Radītājs ir uzticējis atbildību, daudzos gadījumos ir vainojami dabas apgabalu izpostīšanā,” grāmatā An Introduction to Fynbos raksta vides speciālists T. F. J. van Rensburgs. Samērā īsā laikā nodarīto postījumu apjoms tiešām ir milzīgs. Dr. Pīts van Veiks atzīmē: ”Aptuveni 300 gados kopš kolonizācijas cilvēki ir tā sadrumstalojuši un pārveidojuši zemo feinbosa veldu, ka šobrīd ir saglabājies tikai 31 procents sākotnējā.. feinbosa augāja. Trīsdesmit deviņas feinbosa sugas jau ir izzudušas, un 1033 sugas no apdraudēto kategorijas ir pārgājušas kritiski apdraudētu sugu statusā.”

Cilvēka darbība apdraud arī būtiskās saiknes, kas pastāv starp feinbosa augiem un dzīvniekiem. ”Ekologi tikai sāk saprast, cik sarežģītas attiecības saista feinbosa dzīvniekus un augus,” sacīts grāmatā Table Mountain—A Natural Wonder. ”Ja kāds augs izmirs, vai izzudīs arī tā apputeksnētāji (grauzēji, tauriņi vai vaboles)?” Un ko var teikt par feinbosa putniem? Saskaņā ar Dienvidāfrikas biologa K. Dž. Skeda vārdiem, cukurputni ir nonākuši briesmās, jo tie ir ”ārkārtīgi cieši saistīti ar protejām”.

Šādas bēdīgas ziņas par feinbosa reģionu ir pamats nopietnām raizēm. Tomēr tiem, kas, tāpat kā Kārlis Linnejs, tic ”dāsnajam Radītājam”, ir pamats arī cerībai, jo mēs varam nešaubīties, ka tad, kad Dievs Jehova piepildīs savu solījumu ”visu darīt jaunu”, zeme plauks un ziedēs kā vēl nekad. (Atklāsmes 21:5.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 5. rk. Pēc augu valsts īpatnībām ģeobotāniķi iedala zemeslodi sešās floras valstīs. Dienvidāfrikas dienvidu apgabals, kur atrodas Kāpas province, veido vienu no tām.

[Kartes 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Feinboss (iekrāsots zaļā krāsā)

Galda kalns