Infekcijas slimības — bīstamas, tomēr novēršamas

PAR postošām zemestrīcēm un katastrofiskiem plūdiem parasti tiek ziņots laikrakstu pirmajās lappusēs, turpretī infekcijas slimību nemanāmā izplatīšanās reti nonāk masu saziņas līdzekļu uzmanības centrā. Tomēr ”infekcijas slimības (tādas kā AIDS, malārija, elpošanas ceļu slimības un caureja) ir prasījušas 160 reizes vairāk dzīvību nekā visas pagājušā gada dabas katastrofas”, 2000. gada jūnijā bija sacīts Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness paziņojumā presei. ”Turklāt situācija kļūst aizvien ļaunāka.”

Šis šokējošais skaitlis tiek skaidrots ar diviem galvenajiem faktoriem. Viens no tiem ir AIDS, kas nemitīgi izplatās un katru stundu nonāvē 300 cilvēku. AIDS ”vairs nav tikai slimība, tā jau ir īsta katastrofa”, saka Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijas pārstāvis Pīters Vokers, kas pārzina ar katastrofām saistītos jautājumus. ”Slimība, kas plosās tik plaši, iznīcina darbaspēku un grauj ekonomiku.” Otrs faktors ir veselības aprūpes sistēmu degradācija, kuras dēļ ar jaunu spēku atgriežas vecās slimības, kā tuberkuloze, sifiliss un malārija. Piemēram, kādā Āzijas valstī patlaban ik gadus tiek reģistrēti 40 000 jauni tuberkulozes gadījumi. Savukārt kādā Austrumeiropas zemē pēdējos desmit gados četrdesmitkārt ir pieaugusi inficēšanās ar sifilisu.

Taču visskumjākais ir tas, ka, lai gan infekcijas slimības ir kļuvušas par katastrofu, patiesībā tā ir viena no katastrofām, ko visvieglāk varētu novērst. Kā teikts minētajā paziņojumā, lielāko daļu no 13 miljoniem nāves gadījumu, ko 1999. gadā izraisīja infekcijas slimības, ”būtu bijis iespējams novērst, iztērējot 5 ASV dolārus uz cilvēku”. Ja valdības būtu gatavas iztērēt veselības aprūpei 5 dolārus uz cilvēku (kopsummā tie būtu 30 miljardi dolāru), iedomājieties, cik daudz dzīvību, kas tagad bezjēdzīgi tiek zaudētas, varētu izglābt!

Tā gan ir ievērojama summa, tomēr tā nepavisam nešķiet milzīga, ja to salīdzina ar līdzekļiem, kas tiek tērēti citām vajadzībām. Piemēram, nesen viena gada laikā izdevumi militāriem mērķiem pasaulē sasniedza 864 miljardus dolāru — 144 dolārus uz cilvēku. Padomājiet, cik ļoti tie izdevumi, kas tiek veltīti kara gatavošanai, pārsniedz tos, kas domāti slimību apkarošanai. Varbūt apturēt infekcijas slimību izplatīšanos gluži vienkārši nav cilvēku spēkos — nevis tāpēc, ka tam trūktu līdzekļu, bet citu, daudz dziļāku iemeslu dēļ. Cilvēku valdības taču nav pat spējīgas noteikt pareizās prioritātes.

[Norādes par attēlu autortiesībām 31. lpp.]

Rentgenogramma: New Jersey Medical School—National Tuberculosis Center

Vīrs, kas klepo: WHO/Thierry Falise