Kas notiek pasaulē
Kas notiek pasaulē
Katastrofu rekords 2000. gadā
2000. gadā pasaulē ir noticis rekordskaits dabas katastrofu, ziņo pārapdrošināšanas sabiedrība Munich Re. Kopumā ir reģistrētas vairāk nekā 850 katastrofas, kurās gājuši bojā 10 000 cilvēku un nodarīti zaudējumi vairāk nekā par 30 miljardiem dolāru. Kaut gan dabas katastrofu skaits bija audzis, cilvēku upuri un materiālie zaudējumi bija mazāki nekā iepriekšējā gadā. Šis fakts izskaidrojams ar to, ka lielākā daļa katastrofu notika samērā reti apdzīvotos apvidos, sacīts minētās sabiedrības paziņojumā presei. 73 procentus zaudējumu, par kuriem bija paredzēta apdrošināšana, nodarīja vētras, un 23 procentus — plūdi. Ziņojumā teikts, ka ”dabas katastrofu nodarītie zaudējumi nākotnē, jādomā, palielināsies”, jo aug iedzīvotāju skaits un īpašumu vērtība.
Caurredzamās aploksnes
Kāda ASV kompānija ir izstrādājusi aerosolu, kas ”padara neatplēstas aploksnes caurspīdīgas”, neatstājot uz tām nekādas pēdas, rakstīts žurnālā New Scientist. Šis aerosols iedarbojas uz jebkādas krāsas aploksnēm, un, kā saka kompānijas pārstāvis Bobs Šlagels, tas ”nevada elektrību, nav toksisks un ir videi nekaitīgs”. Vienīgais, ko aerosols atstāj uz aploksnes, ir smarža, kas jūtama 10 līdz 15 minūtes, bet ”ne uz aploksnes, ne vēstulē neizplūst tinte un nepaliek ne ūdenszīmes, ne kādas citas pēdas”, piebilst Šlagels. Šī viela ir izstrādāta, lai palīdzētu likuma sargiem atklāt vēstuļbumbas un citus bīstamus sūtījumus. Tomēr to ir iespējams lietot arī neatplēstu vēstuļu lasīšanai, tāpēc kāds cilvēktiesību aizstāvis ir nosaucis šo aerosolu par ētiski apšaubāmu ražojumu.
Bišu navigācijas spējas
Bišu spējas atrast ceļu no stropa līdz ziediem un atkal atpakaļ ir labi zināmas. Taču migrējošo bišu kolonijas no Ziemeļindijas, Asamas štata, savos ceļojumos acīmredzot veic simtiem kilometru un pēc tam atgriežas ne tikai tajā pašā kokā, bet pat tajā pašā zarā, kur pirms kādiem diviem gadiem bijusi to radinieču ligzda. Ievērības cienīgu šo sasniegumu padara fakts, ka darba bites dzīvo tikai trīs mēnešus vai pat vēl mazāk. Tas nozīmē, ka tās bites, kuras atgriežas vecajā vietā, no sākotnējām ligzdas iemītniecēm šķir vairākas paaudzes. Kā bites atrod ceļu atpakaļ, tas joprojām ir neatrisināts noslēpums. Laikrakstā The Sydney Morning Herald bija sacīts, ka, iespējams, tās izmanto ožu. Pastāv arī cita iespēja: varbūt izdzīvojusī bišu māte kaut kādā veidā ar dejas palīdzību nodod informāciju bitēm izlūkiem, norādot, kurā virzienā jālido.
Valoda un smadzenes
Nedzirdīgie, lietodami zīmju valodu, izmanto tos pašus divus smadzeņu apgabalus, ko izmanto dzirdīgie, uztverdami un veidodami valodas skaņas, informē Science News. Smadzeņu skenogrammas parāda, ka ”nedzirdīgiem cilvēkiem, kad tie runā zīmju valodā, šie nervu audu rajoni tūlīt pat aktivizējas”, teikts rakstā. Kā saka šī pētījuma vadītāja Laura Anna Petito no Makgila universitātes Monreālā, tas liecina, ka šie smadzeņu rajoni pārzina valodas ”pamatiezīmes, ko var izpaust vai nu ar balsi, vai ar žestiem”. Šie atklājumi īpaši izceļ nepieciešamību turpināt pētījumus, lai izzinātu, kā smadzenes spēj pielāgoties, lai atvieglotu valodas lietošanu un uztveršanu. Science News rakstīts: ”Smadzeņu apgabali, kas saistīti ar skaņu valodu, un tie, kas saistīti ar zīmju valodu, lielā mērā pārklājas.”
Prostitūcija tiek atzīta par pieņemamu
Kāda Vācijas tiesa ir atzinusi, ka prostitūcija ”pamatā nav amorāla”, ja vien tā nav saistīta ar noziedzīgu piespiešanu, raksta Frankfurter Allgemeine Zeitung. Berlīnes administratīvā tiesa nolēma, ka kāda kafejnīca Vilmersdorfā drīkst darboties arī turpmāk, lai gan prostitūtas to izmanto, lai atrastu klientus, un pēc tam īrē istabas turpat blakus. Tiesneši teica, ka viņu lēmums atspoguļo sabiedrības mainījušos attieksmi pret prostitūciju. Kā liecināja 1002 cilvēku aptauja, 62 procenti uzskata, ka prostitūcija jāatzīst par parastu nodarbošanos. Pēc tiesnešu vārdiem, saskaņā ar otras aptaujas rezultātiem lielākā daļa iedzīvotāju domā, ka Vācijā ”seksuālo pakalpojumu sfēra” jau sen ir ”ieņēmusi savu vietu valsts ekonomikā”.
Miegs un atmiņa
Miega pētnieki ir konstatējuši, ka ir nepieciešams kārtīgi izgulēties, nevis sēdēt pie darba vai mācībām līdz vēlai naktij, lai ”turpmākajās nedēļās atmiņa darbotos efektīvi”, atzīmēts Londonas laikrakstā The Independent. Profesors Roberts Stikgolds no Hārvarda universitātes Medicīnas fakultātes izdarīja eksperimentu ar 24 brīvprātīgajiem — pusei no viņiem pēc mācīšanās posma tika atļauts naktī izgulēties, bet otrai pusei visu nakti bija jāpaliek nomodā. Nākamās divas naktis abas grupas gulēja kā parasti, lai otrā grupa pārvarētu negulētās nakts radīto nogurumu. Atmiņas pārbaudes testā tie, kas pirmajā naktī bija gulējuši, ”konsekventi sasniedza ievērojami labākus rezultātus, turpretī otrā grupa neuzrādīja nekādus uzlabojumus, par spīti tam, ka viņi pēc tam bija izgulējušies”. Miegs acīmredzot palīdz nostiprināt atmiņas, un noskaidrotie fakti liecina, ka miega — it īpaši pirmo stundu dziļā jeb ”lēno viļņu” miega — aizstāšana ar mācīšanos nedod praktiski nekādu labumu.
Augu mutācijas Černobiļā
”Ukrainā pie Černobiļas atomelektrostacijas, kur savulaik notika avārija, augiem ir konstatēts sešreiz vairāk ģenētisko bojājumu nekā normāliem augiem,” stāstīts Londonas The Independent. Šveices, Lielbritānijas un Ukrainas zinātnieki divās vietās iesēja vienādus kviešus: vienus piesārņotā zemē, bet otrus — 30 kilometru attālumā līdzīgā, bet nepiesārņotā augsnē. Izaudzētos graudus viņi atkal iesēja tajās pašās vietās. Lai gan augi bija pakļauti samērā nelielai radiācijai, reaktora tuvumā augošajiem kviešiem bija vērojams draudīgi augsts ģenētisko bojājumu jeb mutāciju līmenis. Satrauktie zinātnieki brīdina, ka ilgstošai šādas radiācijas iedarbībai var būt tādas sekas, par kurām pagaidām nekas nav zināms. Šie atklājumi izraisa lielas bažas par Černobiļas radiācijai pakļauto augu, dzīvnieku un cilvēku nākamajām paaudzēm.
Vīrieši un sievietes klausās atšķirīgi
Zinātnieki ir konstatējuši, ka sievietes klausoties izmanto abas smadzeņu puslodes, turpretī vīrieši — tikai vienu, ziņo Discovery.com News. Zinātnieki veica smadzeņu skenēšanu 20 vīriešiem un 20 sievietēm, kas klausījās kādas grāmatas teksta audioierakstu. Kā liecināja iegūtās skenogrammas, vīrieši lielākoties klausījās ar smadzeņu kreiso puslodi, kas ir saistīta ar klausīšanos un runu, savukārt sievietēm aktivizējās abas smadzeņu puslodes. Indiānas universitātes Medicīnas fakultātes asociētais radioloģijas profesors Dr. Džozefs Lurito saka: ”Mūsu pētījuma rezultāti vedina uz domām, ka vīriešu un sieviešu smadzenes apstrādā valodu atšķirīgi, taču tas nenozīmē, ka vieni to noteikti dara labāk, bet otri sliktāk.” Citi pētījumi, šķiet, liecina, ka sievietes ”spēj vienlaikus klausīties divas sarunas”, piebilst Dr. Lurito.
”Paštaisīta” reliģija
Francijā reliģija aizvien straujāk zaudē nozīmi. Tāds ir viens no secinājumiem, kas tika izdarīti, apkopojot kādas katoļu laikraksta La Vie sponsorētas aptaujas rezultātus. Kad aptaujas dalībnieki tika lūgti izvēlēties svarīgākās vērtības no saraksta, kurā bija minētas 14 vērtības, tikai 7 procenti no viņiem atzina, ka ”garīgiem meklējumiem” ir liela nozīme viņu dzīvē. Priekšroka lielākoties tika dota nevis garīgumam, bet brīvajam laikam, profesionāliem panākumiem, personiskajai brīvībai, kultūras dzīvei, seksam un materiāliem panākumiem. Pēc sociologu Pjēra Brešona un Žerāra Mermē vārdiem, šī aptauja liecina, ka reliģija ir kļuvusi par individualizācijas upuri. Kādā ziņā? Cilvēki ”saliek kopā” visdažādākos uzskatus, izraugoties to, ”kas šķiet saskanam ar viņu dzīvesveidu un domāšanu”, saka Brešons.
Likumīga pašnāvība
Pagājušā gada aprīlī Nīderlande kļuva par pirmo valsti, kur legalizētas ar citas personas palīdzību izdarītas pašnāvības, rakstīts Roterdamas NRC Handelsblad. Nīderlandes Senāts ar 46 balsīm pret 28 apstiprināja tā dēvēto žēlsirdīgās nogalināšanas likumprojektu. Tagad ārstiem ar likumu ir atļauts palīdzēt izbeigt to pacientu dzīvi, kuri ir neārstējami slimi vai izjūt nemitīgas un nepanesamas ciešanas. Nīderlandes likumdevēji pieprasa eitanāzijas gadījumā ievērot šādus stingrus nosacījumus: pacienta lūgumam jābūt brīvprātīgam; pacientam un ārstam jābūt vienisprātis, ka nav cita saprātīga risinājuma, kas pacientam būtu pieņemams; pacients ir jāizmeklē vismaz vienam neatkarīgam ārstam; eitanāzijai jānotiek medicīniski pieņemamā veidā.