Kas notiek pasaulē

Viltotā fosilija

”116 gadus tas Kārdifā greznoja Velsas Nacionālā muzeja zāles — pārakmeņojies 200 miljonus gadu veca juras laikmeta jūras plēsoņa skelets,” teikts britu laikrakstā The Guardian. ”Tad Kārdifas muzeja pārziņi nolēma restaurēt šī plēsīgā okeāna ihtiozaura atliekas un saprata, ka viņi ir apvesti ap stūri.” ”Kad mēs noņēmām piecas krāsas kārtas, atklājās, ka tas ir smalks viltojums,” teica restauratore Kerolaina Batlere. ”Tā bija divu dažādu ihtiozauru kombinācija, kam atjautīgi pievienotas viltotas daļas.” Muzejs gatavojas nevis izmest šo eksponātu, bet izstādīt to, lai apmeklētāji varētu aplūkot viltotas fosilijas piemēru.

Piesārņojums kalnu ezeros

Kalnu ezeri nav tik tīri, kā parasti domā. ”Pat visaugstākie ezeri, kā Švarcezers virs Zeldenes [Austrijā], ir pilni ar kaitīgām vielām,” raksta vācu žurnāls natur & kosmos. Augstu kalnos DDT koncentrācija ezeru zivīs mēdz būt pat tūkstošreiz lielāka nekā tajās, kas mīt zemāk. Ar ko tas izskaidrojams? Tropu zemēs indīgās ķimikālijas iztvaiko, un gaisa strāvas tās aiznes uz citām pasaules malām. Virs tādiem aukstiem rajoniem kā kalnu ezeri DDT daļiņas kondensējas un krīt lejup kopā ar nokrišņiem. ”Ledainie kalnu ezeri darbojas kā auksti slazdi,” rakstīts žurnālā, ”[un] savāc DDT no atmosfēras”. DDT — insekticīds, kas ir indīgs gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, — Eiropā ir aizliegts jau vairāk nekā 20 gadus, bet attīstības zemēs tas joprojām tiek lietots.

Ekscentriskie kapi

”Jauna mode kapavietu ierīkošanā ir ekscentriski kapa pieminekļi,” stāstīts franču žurnālā L’Express. Kapu pieminekļu izgatavotāji piedāvā kapa pieminekļus 25 krāsās, modernā stilā un no tādiem materiāliem kā krāsains stikls un metāls. Jau ir uzstādītas tādas figūras kā izpletnis, suns un govs, skulpturāls vilciena katastrofas atveidojums un — pēc kāda vīna tirgotāja pasūtījuma — milzīga muca. Kāda liela firma apgalvo, ka tā ik gadus izgatavo vismaz 80 kapa pieminekļus motocikla formā. Kā teikts rakstā, vietējie noteikumi varbūt pieļauj vienīgi kapakmeni vai kapa plāksni, bet Francijas likumi aizstāv tiesības uz personiskiem uzskatiem un dod kapavietu īpašniekiem ”celtniecības brīvību”.

Sargieties no svina rotaslietās

”Ja jūsu bērns košļā vai sūkā rotaslietas, kurās, iespējams, ir svins, nekavējoties izmetiet šīs rotas,” ieteikts Health Canada ziņojumā. Laboratoriski pārbaudot lētas rotas, kādas bieži tiek pirktas bērniem, tika konstatēts, ka lielākajā daļā paraugu svina saturs ir 50 līdz 100 procenti. ”Pat neliels daudzums svina var kaitīgi ietekmēt bērnu intelektuālo attīstību un uzvedību,” norādīts ziņojumā. Bez speciālām ierīcēm noteikt svina saturu, protams, ir grūti. Tā kā bērniem domātās rotas parasti ir lētas, droši vien vislabāk ir rīkoties tā, kā iesaka laikraksts National Post: ”Ja rodas kādas šaubas, metiet ārā!”

Dabiskās vides saglabāšana — dzīvnieku aizsardzības pamats

”Dabiskās vides saglabāšana [ir] dzīvās dabas aizsardzības pamats,” teikts laikrakstā Times of Zambia. Rakstā sacīts, ka galvenais savvaļas dzīvnieku populāciju sarukšanas cēlonis ir to dabisko dzīvesvietu iznīcināšana. ”Noganīšana, ugunsgrēki, augsnes erozija [un] kultivācija” ir daži no iemesliem, kādēļ dabiskā vide tiek iznīcināta. ”Protams, lauksaimniecība ir svarīga, un bez tās mēs nevaram iztikt,” rakstā atzīts. Tomēr vietās, kur lauksaimniecība ”nav sevišķi produktīva, jo zeme ir neauglīga,” dabisko vidi varētu saglabāt, sacīts minētajā laikrakstā. Mājdzīvniekiem, ko ieved šajos apvidos, ir grūti tikt galā ar ērcēm un citiem parazītiem, bet ”savvaļas dzīvniekiem ir savi dabiski paņēmieni, kā tikt vaļā no šādiem kaitēkļiem,” — dzīvnieki vārtās dubļos vai peras putekļos, vai arī parazītus tiem no ādas izknābā putni.

 Krievijā liecinieki gūst uzvaru tiesas prāvā

2001. gada 24. februārī The New York Times rakstīja: ”Šodien [23. februārī] Jehovas liecinieki kādā Maskavas tiesā guva nozīmīgu uzvaru pār prasītājiem, kas vēlējās aizliegt šo grupu, pamatojoties uz 1997. gada likumu, kas aizliedz reliģiskas sektas, kuras veicina naidu un neiecietību.” Lietas izskatīšana bija pārtraukta 1999. gada 12. martā, un pieciem ekspertiem bija uzdots izpētīt liecinieku reliģiskos uzskatus. Kad pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma 2001. gada 6. februārī lietas izskatīšana tika atjaunota, tiesai bija vajadzīgas nepilnas trīs nedēļas, lai konstatētu, ka prokuratūras apsūdzības ir nepamatotas. Taču prokuratūra griezās Maskavas pilsētas tiesā, lai panāktu lietas otrreizēju izskatīšanu. 30. maijā prokuratūras prasība tika apmierināta, un lieta tika nosūtīta atpakaļ jaunai izskatīšanai. ”Krievijas pareizticīgā baznīca, kas sīvi pretojas misionāru darbībai,” bija sacīts Los Angeles Times, ”bija viens no galvenajiem spēkiem, kas atbalstīja 1997. gada likumu par reliģiju, kura dēļ daudzas konfesijas tika pakļautas smagam reģistrācijas procesam.”

Peļņa no ziedotām drēbēm

”Tikai niecīga daļa” ziedoto apģērbu nonāk pie tiem, kas tiešām cieš trūkumu, apgalvots vācu laikrakstā Südwest Presse. Vācijā ik gadus tiek ziedots vairāk nekā 500 000 tonnu drēbju, lai palīdzētu nabadzīgajiem. Taču organizācijas, kas vāc šīs drēbes, parasti pārdod tās komercuzņēmumiem, padarot ziedoto apģērbu tirgošanu par biznesu, kura gada apgrozījums ir vairāki simti miljonu vācu marku. Daudzos gadījumos tie, kas organizē drēbju ziedošanu, nezina, kas ar šiem apģērba gabaliem notiek tālāk. Rakstā teikts: ”Ja jūs gribat būt drošs, ka jūsu ziedotās drēbes tiešām saņem trūcīgie, jums pašam tās viņiem jānogādā vai arī jānosūta tās uzticamiem cilvēkiem tajā apvidū, kur tās nepieciešamas.”

Kāpēc bērniem rodas grūtības ar komunikāciju

Kā var lasīt Berliner Morgenpost, kādas Berlīnes pediatru asociācijas pārstāvis bērnu komunikācijas problēmās vaino pārmērīgu televīzijas skatīšanos un datoru lietošanu. Viņš izteicās, ka bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā, mazāk laika būtu jāveltī televizoram un datoram un vairāk laika jāpavada sarunās un cita veida saskarē ar īstiem cilvēkiem. Turklāt, spriežot pēc kāda nesena pētījuma rezultātiem, teikts Lielbritānijas laikrakstā The Sunday Times, ”aizvien biežāk cilvēkiem starp divdesmit un četrdesmit gadu vecumu parādās nopietni atmiņas traucējumi” un viņiem ir grūti ”atšķirt svarīgus faktus no nesvarīgiem”, jo cilvēki ”arvien vairāk paļaujas uz datortehniku”.

Izmirstošās valodas

Brazīlijas un Vācijas zinātnieki plāno realizēt kopīgu projektu ar mērķi reģistrēt Brazīlijas vietējās valodas, kam draud izzušana, informē Brazīlijas laikraksts Folha de S. Paulo. Zinātnieki cer saglabāt trumaju, avetu un kvikuru valodu, izveidojot elektronisku datu bāzi, kurā būtu iekļauti teksti šajās valodās un šo valodu skaņas. Pēc valodnieka Ariona Rudrīgisa vārdiem, no kādreizējām 1200 vietējām Brazīlijas valodām ir atlikušas tikai 180. Vismaz 50 no tām runā mazāk nekā 100 cilvēki. Vienā valodā — maku — runā vairs tikai kāds septiņdesmitgadīgs atraitnis, kas dzīvo Brazīlijas ziemeļos. Rudrīgiss norāda, ka ir svarīgi glābt vietējās valodas no izzušanas, lai saglabātu tautas dzīvesziņu.

Atkritumu problēma Mehiko

Mehiko trīsdesmit procenti atkritumu paliek pilsētas ielās un kļūst par potenciāli bīstamu piesārņojumu, nesen bija teikts Mehiko laikrakstā El Universal. Vides sekretārs Ārons Mastače Mondragons atzīmēja, ka tikai 10 procenti Mehiko atkritumu tiek pārstrādāti un aptuveni 48 procenti nenoārdās bioloģiskā ceļā. Saskaņā ar Nacionālā atkritumu pārstrādes institūta datiem, kartona birka sairst mēneša laikā, bambusa zars — vienā līdz trijos mēnešos, kokvilnas dvielis — vienā līdz piecos mēnešos, vilnas zeķe — gada laikā, krāsots koks — mazliet vairāk nekā gada laikā, alvotā skārda kārba — simts mēnešos, alumīnija kārba — divsimt līdz piecsimt gados, stikla pudele — vairāk nekā miljons gados.