Meteora. Staltie klinšu pīlāri
Meteora. Staltie klinšu pīlāri
”Nekas nevar būt dīvaināks un brīnumaināks par šo romantisko vietu, kas nelīdzinās nekam, ko es jebkad esmu redzējis pirms vai pēc tam. ..nevienā citā kalnu apvidū, kur esmu bijis, nav it nekā, ko varētu salīdzināt ar šīm unikālajām smailēm.” (Roberts Kērzons, angļu ceļotājs, 1849)
MĒS esam pilnīgi nesagatavoti tam neparastajam skatam, kas paveras, kad mēs tuvojamies Kalambakas pilsētiņai un Kastraki ciemam, kas izvietojušies Tesālijas līdzenumā Grieķijā. Te slienas akmens ”mežs” — vairāk nekā 20 krauji, simtiem metru augsti klinšu pīlāri. Šo pīlāru galotnēs ir uzbūvēti klosteri ar jumtu pārkarēm un koka galerijām.
Tā ir Grieķijas Meteora, kur īpatnējas dabiskas klintis apvienojas ar apbrīnojamām cilvēku būvēm. Par Meteoru (no grieķu vārda, kas nozīmē ’tāds, kas lidinās virs zemes’) dēvē šo klinšu stabu grupu un vairāk nekā 30 klosterus, kas paceļas uz tiem. Pīlāru vidējais augstums ir ap 300 metru, bet augstākais no tiem izslejas 550 metru augstumā.
Jo tuvāk mēs nonākam varenajiem akmens torņiem, jo garākas stiepjas to ēnas. Ēnu rotaļa uz klintīm piešķir šai dīvainajai pasaulei allaž mainīgu izskatu, un ziemā melnie klintsbluķi krasi izdalās uz baltā sniega paklāja fona.
Kā tie veidojušies
Ir izvirzīts daudz hipotēžu par to, kā Meteoras klintis varētu būt veidojušās. Daudzi uzskata, ka pirms miljoniem gadu līdzenumu, kurā tās atrodas, klāja milzīgs ezers. Saskaņā ar kādu teoriju, grandioza zemes garozas slāņu pārvietošanās pacēla šīs klintis augšup. Kā atzīmēts žurnālā Experiment, daži ģeologi domā, ka ”pašreizējo veidolu klintis ieguvušas starp 2000. un 1000. gadu pirms mūsu ēras”.
Roberts Kērzons, kura vārdi bija citēti raksta ievadā, par Meteoru rakstīja: ”Liekas, klinšainas kalnu grēdas gals ir sagruvis kādā zemestrīcē vai 1. Mozus 6:1—8:22.)
aizskalots plūdos, un ir palikusi tikai.. augstu, slaidu, gludu, nosmailinātu klinšu virkne.” Interesanti, ka arī sengrieķu mitoloģijā Tesālijas kalnu izcelsme ir skaidrota ar katastrofāliem plūdiem, ko izraisījuši dievi. (Klosteri augstu gaisā
Lai kāds būtu Meteoras izcelsmes ģeoloģiskais izskaidrojums, kopš mūsu ēras devītā gadsimta šī vieta ir piesaistījusi ļaužu uzmanību. Mūsdienu alpīnisti, kas kāpj Meteoras klintīs ar speciāla aprīkojuma palīdzību, varbūt vislabāk var novērtēt, kādu varoņdarbu paveica senie vientuļnieki, kas apmetās šo klinšu alās un plaisās. Jautājums, kā bija iespējams uzbūvēt klosterus praktiski nepieejamo akmens stabu galotnēs, joprojām nav atrisināts.
Bet kā cilvēki senatnē tika augšā uz klosteriem un atkal lejā no tiem? Kā sacīts grāmatā Meteora—The Rock Monasteries of Thessaly (Meteora — Tesālijas klinšu klosteri), viņi ”varēja vai nu rāpties augšup pa koka kāpnēm, kas bija nolaistas no klintsaugšas, vai arī ļaut, lai viņus ar grieztuvi uzvelk augšā tīklā. Kā vienā, tā otrā gadījumā ciemiņiem bija jāpaļaujas uz mūku labo gribu un apšaubāmajām inženieru spējām.” Stāsta, ka reiz, kad kādam abatam pajautāts, cik bieži tiek mainīta virve, kurā iesiets tīkls, viņš esot atteicis: ”Vienīgi tad, kad tā pārtrūkst.” Tikai 1925. gadā, lai atvieglotu pieeju klosteriem, klintīs tika izcirsti pakāpieni.
Pirmie vientuļnieki, kas uzkāpa Meteoras pīlāros, bija Varnava (starp 950. un 965. gadu) un Krētas Androniks (1020. gadā). Viņu priekšzīmei sekoja daudzi mūki no visas
Bizantijas, un mūku mītņu skaits klinšu galotnēs pieauga līdz trīsdesmit trijām. 16. un 17. gadsimtā mūku kopienas sasniedza savu uzplaukumu, bet kopš tā laika to nozīme pastāvīgi ir mazinājusies.”Paskatieties uz mums tagad!” izsaucās kāda klostera abats. ”Ak vai, ..jaunajiem mēs vairs neesam vajadzīgi!” Patlaban darbojas vairs tikai seši no Meteoras klosteriem, no kuriem divi ir sieviešu klosteri. Uz daudziem Meteoras klinšu stabiem var ieraudzīt pamestus klosteru kompleksus.
Vērtīgs kultūras piemineklis
Mūsdienās šie klinšu klosteri ir viens no interesantākajiem Grieķijas kultūras pieminekļiem. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija ir atzinusi tos par unikālu kultūras mantojuma dārgumu krātuvi. Grieķijas valdība nesen ir sākusi veltīt īpašu uzmanību Meteoras kultūras bagātību saglabāšanai. Atjaunotas ēkas un muzeji ir atvērti apmeklētājiem. Ko tur var ieraudzīt?
Bez tādām lietām kā pārnēsājamas ikonas, garīdznieku tērpi un mūzikas kodeksi tur glabājas arī reti Bībeles manuskripti, piemēram, uz pergamenta rakstītais Codex 591, kas datēts ar 861.—862. g. m.ē. un satur paskaidrojošus komentārus par Mateja evaņģēliju.
Vareni dabas spēki šajā vietā ir radījuši neatkārtojamu ainavu. Ja jūs kādreiz viesosieties Grieķijā, kāpēc gan neiekļaut savā ceļojuma maršrutā arī Meteoru? Tikai neaizmirstiet paņemt līdzi pietiekami daudz fotofilmiņu, jo jums bieži gribēsies likt lietā savu fotoaparātu! (Atsūtīts.)
[Attēli 16. lpp.]
Sv. Nikolaja Anapausa klosteris
Rusanu klosteris
[Norāde par autortiesībām]
M. Thonig/H. Armstrong Roberts
[Attēli 17. lpp.]
Svētās Trīsvienības klosteris
Lielās Meteoras klosteris
[Norāde par autortiesībām]
R. Kord/H. Armstrong Roberts
[Norāde par attēla autortiesībām 15. lpp.]
Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.
[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]
Fons: Y. Yannelos/Greek National Tourist Organization