Apdraudētā paaudze
Apdraudētā paaudze
”Vēl pirms pāris mēnešiem es biju dzīvespriecīgs un aktīvs. Tagad ik reizi, kad rodas izdevība kaut ko pasākt, es esmu pārāk noguris, lai to darītu. Es jūtos nožēlojami un esmu kļuvis ārkārtīgi nesavaldīgs. Nesaprotu, kā mani kāds vispār vēl var paciest. Grūti pateikt, kāpēc es pēkšņi jūtos tik slikti.” (Pols)
”Es daudz raudu, un man iekšā viss sāp. Kad man nesāp, es jūtos tā, it kā būtu mirusi. Nekas man nesagādā prieku, un man vairs nepatīk būt kopā ar draugiem. Es ļoti daudz guļu. Bieži vien es nespēju saņemties, lai pieceltos un ietu uz skolu, un manas sekmes slīd uz leju.” (Melānija)
POLS un Melānija nav vienīgie, kas tā jūtas. Pētījumi liecina, ka Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni 8 procenti jauniešu cieš no kāda depresijas veida un ik gadus apmēram 4 procenti piedzīvo smagu depresiju. Taču šie skaitļi nepavisam nesniedz pilnīgu priekšstatu par situāciju, jo depresija daudzos gadījumos netiek pareizi diagnosticēta vai pat vispār netiek pamanīta. Jauniešu psihologs Deivids Feslers raksta: ”Pārskatījis pētījumus, kas veikti ar bērniem un pusaudžiem, es esmu nonācis pie secinājuma, ka vairāk nekā ceturtā daļa jauniešu līdz savai astoņpadsmitajai dzimšanas dienai būs pieredzējuši nopietnu depresijas epizodi.”
Smagas sekas
Depresija pusaudžus ietekmē ļoti smagi. Speciālisti uzskata, ka tai ir cieša saistība ar jauniešu ēšanas traucējumiem, psihosomatiskām slimībām, grūtībām mācībās, kā arī ar narkomāniju un alkoholismu.
Vēl traģiskāk ir tas, ka depresija var pamudināt pusaudžus pat uz pašnāvību. Pēc ASV Nacionālā garīgās veselības institūta datiem, pašnāvību izdara veseli 7 procenti jauniešu, kam ir smaga depresija. * Tomēr pat šis skaitlis neatklāj problēmu pilnībā, jo jauniešu, kas mēģina izdarīt pašnāvību, domājams, ir daudz vairāk nekā to, kas patiešām atņem sev dzīvību. Tāpēc Kārnegija Jauniešu attīstības padome kādā savā ziņojumā pamatoti brīdina: ”Mūsdienās izturēties nevērīgi pret jauniešu problēmām nozīmē piesaukt nelaimi. Tāda nevērība pakļauj riskam veselu paaudzi.”
Bezrūpīga dzīve?
Dažiem ir grūti noticēt, ka pusaudži tiešām var ciest no depresijas. ”Viņi taču ir tikai bērni,” pieaugušie varbūt spriež. ”Viņi dzīvo bezrūpīgu dzīvi un nepazīst tādas raizes kā pieaugušie.” Bet varbūt tomēr pazīst? Īstenībā jaunieši saskaras ar daudz nopietnākām problēmām, nekā liela daļa pieaugušo domā. Dr. Denjels Golmens raksta: ”Kopš [20.] gadsimta sākuma katrai nākamajai paaudzei ir bijis lielāks risks piedzīvot smagu depresiju — nevis parastas skumjas, bet paralizējošu apātiju, nospiestību, nelaimes sajūtu un nepārvaramu bezcerību. Turklāt šādas izjūtas parādās aizvien agrīnākā vecumā.”
Taču daudzi vecāki varbūt iebildīs: ”Mēs pārdzīvojām savus pusaudžu gadus un nenonācām depresijā. Kāpēc mūsu bērnu nomoka negatīvas izjūtas?” Bet pieaugušajiem nebūtu jāpielīdzina sava jaunības gadu pieredze tam, ko piedzīvo tagadējie jaunieši. Jāņem vērā, ka dažādi cilvēki mēdz dažādi uztvert apkārtējo pasauli un atšķirīgi reaģēt uz to.
Ir vēl kāds apstāklis, kas sagādā mūsdienu jauniešiem papildu grūtības. ”Pasaule, kurā viņi aug, ir pavisam citāda nekā tā, kurā aizritēja viņu vecāku jaunība,” savā grāmatā Understanding Your Teenager’s Depression (Kā saprast sava pusaudža depresiju) raksta Dr. Ketlīna Makoja. Uzskaitījusi daudzas būtiskas pārmaiņas, kas notikušas pēdējos gadu desmitos, Dr. Makoja secina: ”Mūsdienās jaunieši jūtas nedrošāki, bezspēcīgāki un bezcerīgāki nekā iepriekšējā paaudze.”
Tā kā jauniešu vidū depresija ir izplatīta problēma, nākamajos rakstos tiks aplūkoti šādi trīs jautājumi:
• Kādas ir dažas no pusaudžu depresijas pazīmēm?
• Kas to izraisa?
• Kā var palīdzēt jauniešiem, ko nomāc depresija?
[Zemsvītras piezīme]
^ 7. rk. Daži speciālisti domā, ka patiesais skaits varētu būt krietni lielāks, jo daudzi nāves gadījumi, kas ir atzīti par nelaimes gadījumu rezultātu, patiesībā varētu būt pašnāvības.