Kas paēdinās pasauli?

VAI cilvēce reiz sāks aizsargāt bioloģisko daudzveidību, nevis to iznīcināt? Lai tas notiktu, ”sabiedrības politika ir jāmaina pašos pamatos”, uzsvēra biologs Dž. Taksils. Taču speciālists atzina, ka šādas pārmaiņas ”nenotiks, kamēr cilvēki neizpratīs, ko dod augu bioloģiskā daudzveidība, un nevēlēsies mainīt pašreizējo saimniekošanu un izmēģināt jaunas metodes”.

Daudziem ir grūti ticēt, ka šādas fundamentālas pārmaiņas notiks. Bet daudzi vispār nepiekrīt Dž. Taksila secinājumiem. Tie ir vides speciālisti, kas uzskata, ka bioloģiskās daudzveidības nozīme joprojām ir maz izpētīta un daži viņu kolēģi tās nozīmi pārspīlē. Tomēr, lai gan zinātnieki joprojām nav vienisprātis šajā jautājumā, ir vērts pievērst uzmanību tam, par ko ir nobažījušies daži eksperti. Viņus uztrauc ne tikai bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, bet arī faktori, kas to izraisa: alkatība un nedomāšana par rītdienu. Lūk, ko ir teikuši dažādi speciālisti.

”Tikai pirms simts gadiem visā pasaulē miljoniem zemkopju bija pašiem savi sēklu krājumi.. Tagad lielāko daļu sēklu izaudzē, ģenētiski modificē un patentē starptautiskas kompānijas, kas tās pasludina par savu intelektuālo īpašumu. [..] Domājot par to, kas sniedz tūlītēju labumu, biotehnoloģijas industrija draud iznīcināt ģenētisko materiālu, kas kādu dienu varētu izrādīties zelta vērtē, jo spētu nodrošināt aizsardzību pret kādu jaunu rezistentu slimību vai ”superkaitēkli”.” (Zinātnieks Džeremijs Rifkins.)

”Masu saziņas līdzekļi nemitīgi skandina, ka galvenais ir tirgus, brīvā tirdzniecība un globālā ekonomika. Kad masu saziņas līdzekļos valda lielo un bagāto korporāciju intereses, šī ticība ekonomikai sāk līdzināties  reliģiskai dogmai, kas pavisam reti tiek apšaubīta.” (Ģenētiķis Deivids Suzuki.)

Kenijs Osubels savā grāmatā Seeds of Change—The Living Treasure norāda uz attīstīto valstu liekulību, kad to ”valdības un korporācijas vaimanā par neizbēgamajām izzušanas briesmām, kādas visā pasaulē draud cilvēces ”kopīgajam mantojumam” — genofondam”. Autors uzsver, ka šīs valdības un korporācijas pašas apdraud bioloģisko daudzveidību, veicinot modernu lauksaimniecības tehnoloģiju un monokultūru ieviešanu.

Vai vides aizsardzības speciālistu bažas ir pamatotas vai ne, iespējams, ir grūti justies pārliecinātiem, kāda būs planētas nākotne. Cik ilgi tā spēs pastāvēt, ja cilvēces rosinošais spēks, kā šķiet, ir alkatība? Daudzi cilvēki,  izmisīgi vēlēdamies gūt atbildes uz šiem jautājumiem, cer, ka zinātne spēs glābt cilvēci.

Vai zinātne un tehnoloģija glābs cilvēci?

Edinburgas Karaliskā biedrība (Lielbritānija) nesen pauda savu satraukumu, pievēršot uzmanību šādam faktam: zinātnes sasniegumi patlaban ir tik strauji un sarežģīti, ka zinātnieki pilnībā neapzinās visu risku, ar ko tie ir saistīti. ”Zinātne sniedz tikai niecīgu, fragmentāru ieskatu dabas pasaulē,” rakstīja D. Suzuki. ”Mēs gandrīz neko nezinām par Zemes dzīvības formu bioloģisko uzbūvi, kur nu vēl par to, kā tās savā starpā ir saistītas un atkarīgas cita no citas.”

Kā bija paskaidrots žurnālā Science, ”ne risks, kas saistās ar ģenētiski modificētiem organismiem, ne labums, ko tie varētu dot, nav nedz skaidrs, nedz universāls. [..] Cilvēki nespēj precīzi paredzēt, kā vidi ietekmēs jaunieviestās sugas, tostarp ģenētiski modificētie organismi.”

Daudzi ”sasniegumi” ir bijuši kā koks ar diviem galiem. Tie ir devuši kaut ko labu, bet tāpat ir uzskatāmi parādījuši, ka cilvēcei trūkst gudrības un ka cilvēki ir alkatīgi. (Jeremijas 10:23.) Piemēram, ”zaļā revolūcija” nodrošināja lielas ražas un paēdināja daudzus cilvēkus, tomēr tā veicināja bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tika plaši lietoti pesticīdi un dārga lauksaimniecības tehnika, un galu galā ”zaļā revolūcija” ļāva iedzīvoties ”sēklu ražošanas korporācijām un trešās pasaules elitei uz vienkāršo ļaužu rēķina”, rakstīja Dr. Mei-Vana Ho. Šī tendence turpinās, un lauksaimniecība aizvien vairāk tiek balstīta uz biotehnoloģiju, bet tas nozīmē, ka nākotnē pārtikas krājumu drošība vēl lielākā mērā būs atkarīga no zinātnes.

Tomēr tas nav iemesls, kāpēc nākotnē gaidīt vienīgu sliktu. Visas minētās problēmas palīdz secināt kaut ko svarīgāku. Bībele paskaidro, ka no nepilnīgajiem cilvēkiem, kas tagad pārvalda planētu un tās resursus, nav jāgaida pārāk daudz. Cilvēkiem ir raksturīgi kļūdīties un saimniekot nepareizi. Tāpēc Psalmā 146:3 ir dots šāds padoms: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” Bet mēs varam pilnībā paļauties uz Dievu. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Viņš grib un spēj mums palīdzēt. (Jesajas 40:25, 26.)

Drīz uz zemeslodes būs pārpilnība

Ja kāds vēlas atjaunot nolaistu māju, tā vispirms ir jāiztīra. Tāpat arī Dievs Jehova drīz atbrīvos Zemi no visiem ļaundariem, arī no tiem, kas uzskata planētu, tās dabas resursus un citus cilvēkus tikai par līdzekļiem, ar ko vairot savu personisko vai korporācijas bagātību. (Psalms 37:10, 11; Atklāsmes 11:18.) Bet Jehova atstās dzīvus visus, kas viņu mīl un cenšas pildīt viņa gribu. (1. Jāņa 2:15—17.)

Pēc tam pār Zemi un tās neskaitāmajām dzīvajām būtnēm, arī paklausīgajiem cilvēkiem, valdīs Dieva izveidota valdība — mesiāniskā Valstība. (Daniēla 7:13, 14; Mateja 6:10.) Tā ar lielu gudrību pārvaldīs zemeslodi, un visa zeme tad dos bagātu ražu. Psalmā 72:16 teikts: ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem.” Par pārtiku vairs nebūs jāraizējas, un vairs nebūs jāizskan pretrunīgiem viedokļiem par tās krājumiem. Pārtikas būs pārpilnām, un tās krājumi būs nodrošināti.

Pār tagadējo iekārtu aizvien vairāk klājas raižu un nedrošības ēna, bet tie, kas paļaujas uz Jehovu, var būt pilnīgi pārliecināti, ka zemeslodi gaida brīnišķīga nākotne. Šī cerība ir ietverta ”valstības evanģelijā”, ko Jehovas liecinieki ar prieku stāsta visiem, kas vēlas redzēt labāku un taisnīgāku pasauli. (Mateja 24:14.) Tā kā mums ir šāda droša cerība un mēs izjūtam, ka Dievs tēvišķīgi rūpējas par savu tautu, mēs jau tagad varam ”palikt droši un neapdraudēti.. un nebīties nekādas nelaimes”. (Salamana Pamācības 1:33.)

[Attēls 10. lpp.]

Valdot Dieva Valstībai, pārtikas būs papilnam un tās krājumi nebūs apdraudēti

 [Norāde par attēla autortiesībām 8. lpp.]

FAO Photo/K. Dunn

[Norāde par attēla autortiesībām 9. lpp.]

Taizemes Tūrisma pārvalde