Itālijas kamejas — miniatūri šedevri

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ITĀLIJĀ

Mēs esam ieradušies Torre del Greko pilsētā Neapoles līča krastā, lai aplūkotu mākslas priekšmetus, ar kuriem ir slavena šī Itālijas pilsēta. Runa ir par kamejām — rotaslietām ar izgrieztu attēlu. Mums ir nodoms apmeklēt vienu no Torre del Greko daudzajām darbnīcām, kur šie juvelierizstrādājumi tiek darināti, bet, pirms mēs stāstām par saviem iespaidiem, jūs varbūt gribēsiet kaut ko uzzināt par kamejām un to seno vēsturi.

KAMEJAS ir dārgakmeņi, cieti minerāli vai gliemežvāki ar izgrieztu vai izgrebtu reljefu attēlu. Ahāts, onikss, sardonikss un vairāku veidu gliemežvāki ir sevišķi piemēroti kameju gatavošanai, jo to daudzkrāsainie slāņi ļauj iegūt brīnišķīgus kontrastus. Kā norādīts kādā avotā, kameju un cilņu veidošanas tehnika ir līdzīga, vienīgi, gatavojot kamejas, darbs tiek veikts miniatūrā.

Daudzas cietu minerālu un dārgakmeņu kamejas ir saglabājušās no persiešu, kā arī no grieķu un romiešu laikiem, kas liecina par šo izstrādājumu popularitāti antīkajā pasaulē. Gliemežvāku kamejas parādījās vēlāk. 14. un 15. gadsimtā tās tika taisītas Francijā, Vācijā un Flandrijā. Cik var spriest, gliemežvāku kamejas ieguva lielu popularitāti bagātajā un izsmalcinātajā Francijas galmā. Tā kā tajā laikā notika daudzi ar jauniem atklājumiem saistīti ceļojumi, Eiropā ieplūda reti un eksotiski materiāli — milzīgas bruņurupuču bruņas, narvaļu ilkņi, nefrīts, dzintars un neparasti gliemežvāki. Tas radīja cilvēkos interesi par dabaszinātnēm un rosināja spējīgu juvelieru, gravieru un citu amatnieku iztēli. Acīmredzot ap 16. gadsimtu par īpaši piemērotām kameju darināšanai tika atzītas Cassidae un Cypraeidae dzimtas gliemežu čaulas.

 Tā dēvētajā klasicisma periodā atdzima interese par antīko mākslu, un 18. gadsimtā gliemežvāku kameju veidošana atkal uzplauka, kaut arī daži tās noniecināja un uzskatīja tikai par imitācijām, jo salīdzinājumā ar dārgakmeņiem gliemežvāku vērtība ir zema. Kopš tiem laikiem kameju gatavošanas centru skaits ir pakāpeniski sarucis, un pašlaik šādi lieli centri ir tikai divi — Vācijas pilsēta Īdara-Oberšteina, kur juvelieri specializējas mehanizētā ahātu kameju gatavošanā, un Itālijas pilsēta Torre del Greko, kur gliemežvāku kamejas joprojām tiek grieztas ar rokām.

Tagad, kad esam nedaudz uzzinājuši par kameju pagātni, dosimies aplūkot, kā tiek darinātas kamejas mūsdienās.

Darbnīcā

Darbnīca, uz kuru dodamies, atrodas šaurā ieliņā Torre del Greko centrā. Uz meistara darbgalda var redzēt daudz instrumentu un kameju dažādās gatavības pakāpēs. Mēs ar apbrīnu aplūkojam kameju, kas patlaban tiek pabeigta, — sarežģītu pastorālu ainu ar vairākām figūrām.

Gliemežvāki, no kuriem kamejas tiek gatavotas, tiek iegūti Bahamās, kā arī dažādās vietās Karību jūras un Austrumāfrikas piekrastes ūdeņos. Tā kā gliemežvāki ir dažādi, arī kameju krāsojums atšķiras. Piemēram, kamejām, kas izgatavotas no Cassis madagascariensis čaulas (pazīstams kā sardoniksa gliemežvāks), ir balts attēls uz tumši brūna fona,  savukārt no Cypraecassis rufa čaulas (serdolika gliemežvāka) darinātajām kamejām ir gaišāka un tumšāka sarkanbrūna nokrāsa. Jo lielāks ir krāsu kontrasts, jo kameja ir vērtīgāka.

Iesākumā meistars, izmantodams ar ūdeni dzesējamu griežamo disku, izgriež to gliemežvāka daļu, no kuras tiks taisītas kamejas. Pēc tam uz iegūtā fragmenta iekšējās virsmas tiek iezīmētas kameju formas — parasti ovālas vai apaļas —, un tās tiek izgrieztas tuvu iezīmētajām līnijām. Lielākoties no viena gliemežvāka iznāk viena liela un divas mazākas kamejas. Lai izsvērtu, kā katru gliemežvāku vislabāk sagriezt, ir nepieciešama ievingrināta acs. Piemēram, ja uz gliemežvāka ārējās virsmas ir trīs izciļņi, pastāv iespēja, ka no tā iznāks kameja ar trīs figūru attēlu. Kad gliemežvāks ir sagriezts, katrai daļai ar slīpripu tiek piešķirta vēlamā forma. Lai ar apstrādājamo materiālu būtu vieglāk darboties, tas tiek nostiprināts uz neliela koka kāta, un tā ārējā raupjā virsma tiek noslīpēta, līdz ir iegūts vajadzīgais biezums. Šajā darba stadijā mākslinieks, ņemot vērā gliemežvāka formu, izvēlas kamejas sižetu. Ātri ar zīmuli uzmetis uz gliemežvāka skici, viņš ķeras pie ieceres realizēšanas.

Liekais materiāls tiek noņemts ar elektrisko frēzi. Kad attēls galvenajos vilcienos ir iezīmēts, sākas griešana ar rokām — šajā darbā tiek izmantoti visāda izmēra ļoti asi instrumenti, ko sauc par dzeļiem. Attēls ir jāveido tādā dziļumā, lai parādītos gliemežvāka krāsas maiņa no gaišā uz tumšo. Griežot dažādā dziļumā, prasmīgi meistari spēj radīt tādu kā aizplīvurotības iespaidu. Galu galā uz tumšā fona ir aplūkojams reljefs, sīki izstrādāts attēls.

Kameju tematika ir neizmērojami plaša. Jūs droši vien esat redzējis kamejas, kurās ir attēlota pievilcīga sieviete profilā, — kamejas ar šādu zīmējumu vienmēr ir bijušas lielā cieņā. Gredzeniem un auskariem bieži tiek izmantoti mazāki profili vai ziedi. Kamejās, kuru izmērs ir apmēram 7,5 centimetri un kuras tiek izmantotas kā piespraudes vai karekļi, mēdz izstrādāt daudz sarežģītākus zīmējumus — ainavas un pastorālas vai klasiskas kompozīcijas. Lielākās kamejas, kuru izmērs var sasniegt pat 20 centimetru, nereti ievieto ietvarā un uzstāda uz pamatnes. Kamejas cena ir atkarīga ne tikai no tās izmēra un ietvara materiāla — galvenokārt to nosaka darba kvalitāte un tas, cik pūļu attiecīgās kamejas izveidošana ir prasījusi. Dažas ir īsti meistardarbi.

Tā kā meistara darba gala iznākumu nosaka katra gliemežvāka īpatnības un tas, kā meistars tās izmanto, gliemežvāku kameju gatavošanu nekad nebūs iespējams mehanizēt un nekad nebūs divu pilnīgi vienādu kameju. Tās patiešām ir unikālas un ļoti skaistas greznumlietas — īsti miniatūri šedevri.

[Attēli 16. lpp.]

KAMEJU GATAVOŠANA

Gliemežvāki, no kuriem darina kamejas

Tiek izgriezts kamejai izmantojamais fragments

Tiek iezīmēta kamejas forma

Tiek izgriezta aptuvena kamejas forma

Pēc fragmenta noslīpēšanas sākas darbs pie darbgalda

[Attēls 17. lpp.]

Gemma Augustea, kas pagatavota starp 10. un 20. gadu mūsu ērā. Tās izmēri ir 19 reiz 23 centimetri

[Norāde par autortiesībām]

Erich Lessing/Art Resource, NY