Kas notiek pasaulē

Palīdzība nevietā?

Pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu no izmiršanas kādu bruņrupuču sugu — karetes —, ir izraisījuši diskusijas, atzīmēts japāņu laikrakstā The Daily Yomiuri. Kā izrādās, ja bruņrupuču olas tiek izraktas no smiltīm, inkubētas un pēc tam jaunās karetes tiek palaistas okeānā, tiek traucētas karešu iedzimtās orientēšanās spējas. Dabiskā ceļā izšķīlušies bruņrupuči, ”rāpojot pa smiltīm uz jūru, uztver Zemes magnētismu un tā attīsta instinktīvu spēju noteikt virzienu”, sacīts laikrakstā. ”Pirms mākslīgi izperinātie bruņrupucīši tiek ielaisti okeānā, tie tiek turēti slēgtā telpā, un tas kavē dabisko orientācijas spēju attīstību, tā ka okeānā tie paši neprot atrast pareizo migrācijas ceļu.”

 Šis visu izšķirošais smaids

”Ja vēlaties iegūt draugus un ietekmēt cilvēkus, vienkārši smaidiet,” teikts Londonas The Times. Pēc Karaliskā pasta pasūtījuma veiktā valsts mēroga aptauja atklāja, ka pirmais, ko cilvēki parasti ievēro, ir otra smaids. Gandrīz puse respondentu sacīja, ka neiesaistītos darījumos ar cilvēku, kas izskatās nelaipns. Uzņēmumu vadītāji, it īpaši sievietes, visticamāk, ļaus izvirzīties smaidīgiem darbiniekiem. Viens no grāmatas The Human Face autoriem Braiens Beitss sacīja: ”Šīs aptaujas rezultāti pierāda, kāda nozīme sabiedrībā ir smaidam. Mēs daudz labprātāk uzticamies cilvēkiem, kas smaida, mēs stāstām viņiem par savām cerībām un kārtojam ar viņiem darījumus.” Smaidīšanas ietekmē, viņš piebilda, cilvēka organismā pastiprināti izdalās endorfīni, kas mazina sāpju sajūtas, un cilvēkiem, kas bieži smaida, ”ir veiksmīgāka personiskā dzīve un karjera”.

Visprecīzākais pulkstenis

ASV zinātnieku grupa ir izgudrojusi dzīvsudraba jona pulksteni, kas ir ”precīzs līdz pat vienai femtosekundei — mazākajai zinātnē izmantotajai laika vienībai”, ziņo Londonas The Times. Tas esot ”apmēram 1000 reizes precīzāks par atompulksteņiem, ar kuru palīdzību tiek mērīts koordinētais pasaules laiks — pasaules laika skaitīšanas standarts”. Fiziķis Skots Didamss paskaidro: ”Šis izgudrojums pirmām kārtām tiks izmantots fundamentālajā fizikā, lai iegūtu vēl detalizētāku izpratni par Visumu.” Nākotnē šo pulksteni varēs izmantot arī telefonu sakaru organizēšanā un satelītnavigācijā. Kaut arī Didamss sauc jauno laikrādi par ”precīzāko pulksteni pasaulē”, viņš uzskata, ka pastāv iespēja to vēl uzlabot.

”Precīzākā tautas skaitīšana”?

Kā rakstīts The Wall Street Journal, 2000. gadā ASV veiktā iedzīvotāju aptauja tika nosaukta par ”precīzāko tautas skaitīšanu [cilvēces] vēsturē”. Interesants ir fakts, ka ”2000. gada tautas skaitīšanas rezultātos ir iekļauti 5,77 miljoni cilvēku, ko Tautas skaitīšanas birojs uzskata par reāli eksistējošiem, kaut arī dati par viņiem patiesībā netika iegūti”. Laikrakstā paskaidrots: ”Ja no kāda dzīvokļa vai mājas iemītniekiem netika saņemta atbilde, bet biroja darbinieki uzskatīja, ka tur kāds dzīvo, viņi lika datoriem ”radīt” cilvēkus, balstoties uz dažādiem faktiem, piemēram, datiem, ko bija iesnieguši kaimiņi.” Šī metode tika izmantota pat gadījumos, kad biroja darbinieki nebija pārliecināti, vai eksistē dzīvoklis vai māja ar šādu adresi. Balstoties uz kaimiņu atbildēm, tika ievadīti dati par mājokļa iedzīvotāju skaitu, vecumu, dzimumu, rasi un ģimenes stāvokli. Šie pieņēmumi tiek uzskatīti par pareiziem, sacīja kāds ierēdnis, ”jo līdzīgi cilvēki mēdz dzīvot vienkopus”. Dažos štatos dati par vairāk nekā 3 procentiem iedzīvotāju tika balstīti uz pieņēmumiem, un vairāk nekā 11 miljonu cilvēku rase tika noteikta šādā veidā.

Koki vainīgi cilvēku nāvē?

Francijā noris asas diskusijas par to, ko darīt ar aptuveni 400 000 koku, kas aug šoseju malās. Aizvien biežāk šie koki tiek vainoti autobraucēju nāvē. 2000. gadā uz Francijas ceļiem gāja bojā 7643 cilvēki, no kuriem 799 bija ietriekušies kokā, ziņots žurnālā L’Express. Pastāv arī viedoklis, ka nelaimes gadījumu patiesais cēlonis ir nevis koki, bet alkohola lietošana un pārmērīgi liels braukšanas ātrums. Lai kā arī būtu, ir nolemts, ka 10 līdz 20 tūkstoši koku, kas ceļa malai ir tuvāk par 2 metriem, tiks nozāģēti. Atsaucoties uz The Wall Street Journal ievadrakstu par šo tēmu, franču žurnālā bija atzīmēts, ka koki, kā izrādās, ir izdarījuši ”nepiedodamu noziegumu, jo nav griezuši ceļu piedzērušiem šoferiem”.

Ķīniešu raksts — izzūdoša māksla?

”Ķīniešu hieroglifus, ko sūri grūti ir mācījusies ne viena vien ķīniešu jaunā paaudze, tagad apdraud datori,” sacīts Londonas The Daily Telegraph. ”Ķīnas inteliģences elites pārstāvji, kas vienmēr bija lepojušies, ka no galvas zina 6000 rakstu zīmes, pamazām zaudē māku rakstīt. Viņi vēl arvien prot lasīt, bet, kad jāsāk rakstīt, bez datoriem viņi ir kā bez rokām.” Šo parādību sauc ””ti bi wang zi”, ko varētu tulkot ’paceļot pildspalvu, aizmirstas rakstu zīme’”. Ilgu laiku Ķīnā viss tika rakstīts ar roku, bet pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados modernā programmatūra padarīja iespējamu ķīniešu rakstu zīmju izvietošanu uz datora tastatūras. Tāpēc skaistu hieroglifu veidošanas māksla, kas tika augstu vērtēta un uzskatīta par rakstītāja personības atklājēju, izzūd, un tas ”satrauc valodniekus, psihologus un vecākus”.

Jauniešu ēšanas traucējumi

Kad nesen Kanādā tika aptaujātas 1739 meitenes vecumā no 12 līdz 18 gadiem, atklājās, ka 27 procentiem no viņām ir simptomi, kas liecina par ēšanas traucējumiem, teikts laikrakstā Globe and Mail. Gan pilsētā un piepilsētā, gan laukos dzīvojošas respondentes izpildīja anketu, kurā atbildēja uz jautājumiem par attieksmi pret ēšanu un savu izskatu. Aptaujā noskaidrojās, ka pat 12 gadus vecas meitenes mēdz pārēsties un pēc tam atbrīvoties no apēstā, izraisot vemšanu, vai arī, lai zaudētu svaru, lieto zāles ēstgribas mazināšanai, caurejas un diurētiskos līdzekļus. Saskaņā ar zinātnieces Dr. Dženiferas Džonsas (Toronto’s University Health Network) vārdiem, īpaši meitenēm ”ir jāattīsta veselīga attieksme pret ēdienu un fizisku aktivitāti. Viņām jāiepazīst savs organisms un jāsaprot, ka reklāmas plakātos, žurnālos un rokmūzikas videoklipos redzamo cilvēku ķermeņa uzbūve nav normāla.” Laikrakstā ir piebilsts: ”Daudzas pusaudzes nezina, ka pubertātes laikā ir normāli kļūt apaļākām un ka tas ir svarīgi pareizai organisma attīstībai.”

Medikamenti jau skolas gados

Aizvien vairāk skolēnu pieaugošās slodzes un stresa dēļ lieto medikamentus, informē vācu laikraksts Südwest Presse. Ir ziņas, ka piektā daļa pamatskolas audzēkņu un trešā daļa vidusskolēnu lieto trankvilizatorus vai preparātus, kas palielina intelektuālās un fiziskās darba spējas. Bavārijas Skolotāju asociācijas prezidents Albīns Danheizers uzskata, ka medikamentu lietošana ar mērķi pārvarēt stresu vai uzlabot sekmes ir slikta izvēle, jo tie nepalīdz skolēniem risināt problēmas. Viņš iesaka vecākiem nebūt pārāk prasīgiem, bet ”vairāk domāt par bērna fizisko un garīgo veselību un par to, lai bērns veidotos par stabilu personību”.

Tiek likti lietā citkārt nevēlami augi

”Tādi augi kā, piemēram, ūdenshiacintes, lantanas un partēnijas, ar savu dzīvotspēju dzen izmisumā daudzus cilvēkus,” ziņo India Today. Indijā lantanas (Lantana camara), ko briti 1941. gadā ieveda dzīvžogu veidošanai, tagad aizņem aptuveni 100 000 hektāru lielu platību, un tās gandrīz nav iespējams izskaust ne mehāniski, ne ar ķīmiskiem līdzekļiem, un arī bioloģiskie ienaidnieki nespēj tās iznīcināt. Tā kā lantanas ir indīgas, to tuvumā neaug citi augi, un tāpēc ir bijis jāpārceļ uz citu vietu pat veseli ciemati. Turpretī Lačivalas ciemata iedzīvotājiem lantanas ir ekonomiski izdevīgas. Viņi no tām un dubļiem ceļ mājokļus sev un būrus vistām. Kad lantanai novelk mizu, no šī pret kaitēkļiem izturīgā krūma klūgām var izgatavot brīnišķīgas mēbeles un grozus. Lantanas lapas izmanto moskītu atvairīšanai, un no tām tiek gatavotas smaržīgas kvēpināmās nūjiņas. Lantanas saknes, saberztas pulverī, lieto zobu slimību gadījumos.

Kā cilvēkus ietekmē cerību trūkums

”Kāpēc daži cilvēki mirst, kamēr citi, kas varbūt ir tikpat slimi, turpina dzīvot?” jautā Dr. Stīvens Šterns no Teksasas Universitātes (Sanantonio) Medicīnas centra psihiatrijas nodaļas. ”Viens no faktoriem varētu būt bezcerība.” Nesen veiktais pētījums, kurā iesaistījās 800 padzīvojušu amerikāņu, liek domāt, ka cerību trūkums var izraisīt agrāku nāvi. Tomēr zinātnieki norāda, ka bezcerības ietekme uz katru indivīdu ir atšķirīga — tā ir atkarīga no tādiem faktoriem kā bērnības iespaidi, depresija, kultūras piederība un ekonomiskā stabilitāte.