Saudzējiet dzirdi!
Saudzējiet dzirdi!
”Pasaulē vairāk nekā 120 miljoniem cilvēku ir nopietni dzirdes traucējumi.” (Pasaules veselības organizācija)
DZIRDE ir bezgala vērtīga spēja. Taču ar gadiem tā pamazām pasliktinās, turklāt šo procesu acīmredzot paātrina dzīve mūsdienu pasaulē, kurā ir tik daudz dažādu skaņu un trokšņu. Kāds Sentluisas Centrālā nedzirdīgo institūta (ASV, Misūri) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks minēja: ”Apmēram 75 procentos gadījumu, kad amerikāņi zaudē dzirdi, ir vainojams ne tikai vecums, bet arī troksnis, kam cilvēks ir bijis pakļauts dzīves laikā.”
Pēkšņas spalgas skaņas var kaitēt trauslajai iekšējai ausij, taču daudz biežāk dzirde tiek zaudēta tāpēc, ka cilvēks ”ilgstoši ir strādājis troksnī un ar troksni ir bijis saistīts viņa vaļasprieks un atpūta”, skaidro dzirdes speciāliste Dr. Mārgareta Čīzmena. Ko var darīt, lai saudzētu dzirdi? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, uzzināsim, kā darbojas dzirdes orgāni.
Skaņas
Vide, kurā dzīvojam, kļūst aizvien skaļāka. Ik dienu mēs dzirdam dažādas intensitātes skaņas, sākot ar vieglo automašīnu, autobusu un kravas automašīnu troksni ielās līdz pat elektroierīču rūkoņai darbavietā.
Dažreiz mēs paši padziļinām šo problēmu, uzgriežot skaļāk radio, magnetofonu vai televizoru. Daudziem patīk klausīties mūziku, kad uzliktas austiņas. Kā norādīja viens no Kanādas Mūziķu klīnikas dibinātājiem Māršals Šasēns, Kanādā un ASV veiktie pētījumi liecina, ka aizvien vairāk jauniešu cieš no dzirdes traucējumiem tāpēc, ka klausās skaļu mūziku, uzlikuši austiņas.
Bet kāda skaņa tiek uzskatīta par pārāk skaļu? Skaņu mēdz raksturot pēc ilguma, frekvences un intensitātes. Ar skaņas ilgumu saprot laiku, kādā skaņa dzirdama. Skaņas frekvenci jeb akustisko svārstību biežumu, ko mēs uztveram kā skaņas augstumu, mērī hercos — viens hercs ir vienāds ar vienu svārstību sekundē. Vesela cilvēka auss spēj uztvert skaņu, kuras frekvence ir 20 līdz 20 000 svārstību sekundē.
Skaņas intensitāti jeb stiprumu parasti mērī mērvienībās, ko sauc par decibeliem (dB). Ikdienišķas sarunas skaņas stiprums ir apmēram 60 decibelu. Audiologi apgalvo: jo ilgāk cilvēks dzird skaņu, kas skaļāka par 85 decibeliem, jo vairāk pasliktinās viņa dzirde. Jo skaņa ir skaļāka, jo straujāk dzirde tiek zaudēta. Žurnālā Newsweek bija rakstīts: ”Auss divas stundas var droši izturēt pneimatiskā urbja radīto troksni (100 dB), bet ne ilgāk par pusstundu — troksni, kāds valda videospēļu automātu zālē (110 dB). Ikreiz, skaņas stiprumam pieaugot par 10 decibeliem, troksnis kļūst 10 reižu kaitīgāks.” Pētījumos ir apstiprinājies, ka skaņa, kas stiprāka par 120 decibeliem, izraisa sāpju sajūtu. Lai cik neticami tas izklausītos, tiek ražota tāda mājas stereoaparatūra, kas var dot vairāk nekā 140 decibelu stipru skaņu! (Skat. informāciju lappuses apakšējā kreisā stūrī.)
Lai saprastu, kāpēc skaļas skaņas var bojāt dzirdi, uzzināsim, kas notiek, kad skaņu viļņi sasniedz ausi.
Kā darbojas dzirdes orgāni
Ārējās auss gliemežnīca ir veidota tā, ka uztver skaņas viļņus un tos novada uz auss eju, pa kuru tie ātri sasniedz bungplēvīti. Skaņas viļņi liek bungplēvītei vibrēt, un bungplēvīte savukārt pārvada svārstības uz trim vidusauss kauliņiem. Pēc tam svārstības pāriet iekšējā ausī — ar šķidrumu pildītā plēves labirintā, ko ietver kaula labirints. Līdz ar to sāk svārstīties šķidrums gliemeža vadā — iekšējās auss daļā, kurā atrodas matainās šūnas. Šī šķidruma kustības izraisa šūnu mataino izaugumu deformāciju un nervu impulsu rašanos. Impulsi tiek noraidīti uz smadzenēm, kur tiek atšifrēti, un cilvēkam rodas skaņas sajūta.
Limbiskā sistēma palīdz smadzenēm izšķirt, kurām skaņām jāpievērš uzmanība un
kurām ne. Piemēram, ja bērns mierīgi spēlējas, māte gluži neapzināti šīs skaņas nemaz nedzird, bet, ja bērns ieraudas, māte nekavējoties reaģē. Ir ļoti praktiski, ka mēs uztveram skaņu ar abām ausīm, jo tā mēs varam noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Taču, ja runā vairāki cilvēki reizē, tad smadzenes spēj uztvert tikai viena cilvēka runu. ”Šī iemesla dēļ,” teikts grāmatā The Senses (Maņas), ”ja cilvēks runā pa telefonu, bet viņam blakus kāds kaut ko saka, viņš to neuztver.”Kā troksnis bojā dzirdi
Lai saprastu, kā skaļas skaņas bojā dzirdi, var palīdzēt salīdzinājums, kas bija minēts kādā ziņojumā par darba drošību. Iekšējās auss membrāna, uz kuras atrodas matainās šūnas, bija salīdzināta ar kviešu lauku, bet skaņa, kas nonāk ausī, — ar vēju. Maiga pūsmiņa tikai sašūpo vārpas, bet nebojā stiebrus. Vējam pieņemoties spēkā, labības stiebri sāk locīties vairāk. Pēkšņs, ārkārtīgi strauja vēja virpulis vai ilgs, spēcīgs vējš stiebrus salauž un kvieši aiziet bojā.
Līdzīgi ir ar skaņu un sīkajām, smalkajām matainajām šūnām iekšējā ausī. Pēkšņs skaļš sprādziens var pārplēst iekšējās auss audus un atstāt rētas, kas izraisa neatgriezenisku dzirdes zaudējumu. Arī ilgstoša atrašanās lielā troksnī var neatgriezeniski bojāt smalkās matainās šūnas, un, ja tās ir bojātas, tās vairs neatjaunojas. Var parādīties arī troksnis ausīs — šņākoņa, zvanīšana vai rūkoņa.
Saudzējiet dzirdi
Lai gan dzirdes zudums var būt iedzimts un dzirdi var zaudēt arī kādas traumas dēļ, mēs varam daudz ko darīt, lai saudzētu un ilgi saglabātu šo vērtīgo spēju. Tāpēc ir jāzina, kas var kaitēt dzirdei. Kā sacīja kāds audiologs, ”rīkoties tikai tad, kad dzirde jau ir pavājinājusies, ir tas pats, kas noziest sevi ar iedeguma krēmu pēc tam, kad esat apdedzinājies saulē”.
Lielāka uzmanība ir jāpievērš tam, kā mēs klausāmies, nevis ko klausāmies. Piemēram, lietojot austiņas, būtu labi skaņas skaļumu noregulēt tā, lai mēs varētu dzirdēt, kas notiek blakus. Ja automašīnā vai dzīvoklī mūzika tiek atskaņota tik skaļi, ka pārmāc parastu sarunu, šāds skaļums var izraisīt dzirdes traucējumus. Speciālisti brīdina, ka cilvēka ausis tiek bojātas, ja viņš divas vai trīs stundas ir pakļauts 90 decibelu skaļai skaņai, tāpēc viņi iesaka troksnī vienmēr lietot ausu aizbāžamos vai citus dzirdes orgānu aizsardzības līdzekļus.
Vecākiem jāatceras, ka bērnu dzirdi nepatīkamas skaņas ietekmē daudz nelabvēlīgāk nekā pieaugušo dzirdi. Rotaļlietas, kas rada lielu troksni, var kaitēt bērnu dzirdei — pat grabulis var dot 110 decibelu lielu troksni.
Mūsu ausis ir mazi, smalki un brīnišķīgi mehānismi. Ar to palīdzību mēs uztveram daudzveidīgās apkārtējās pasaules skaņas, tāpēc dzirdi noteikti ir vērts saudzēt.
[Papildmateriāls 20. lpp.]
Aptuvena dažādu skaņu intensitāte
• Elpošana — 10 decibelu
• Čuksti — 20 decibelu
• Saruna — 60 decibelu
• Intensīva satiksme — 80 decibelu
• Virtuves mikseris — 90 decibelu
• Garāmbraucošs vilciens — 100 decibelu
• Motorzāģis — 110 decibelu
• Reaktīvā lidmašīna — 120 decibelu
• Šāviens — 140 decibelu
[Papildmateriāls 21. lpp.]
Iespējams, jums pavājinās dzirde, ja
• jūs pagriežat skaļāk radio vai televizoru, bet citiem tas šķiet par skaļu,
• visu laiku pārjautājat sarunas biedram, lai saprastu, ko viņš teica,
• cenšoties saklausīt otru cilvēku, jūs bieži paliecaties pretī runātājam, pagriežat viņa virzienā galvu un jūsu sejā ir sasprindzināta izteiksme,
• jums ir grūti dzirdēt sapulcēs vai tur, kur fonā ir troksnis, piemēram, saviesīgā pasākumā vai ļaužu pilnā veikalā,
• jums bieži ir jālūdz, lai kāds jums atkārto, ko citi teica.
[Shēma 20. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Auss gliemežnīca
Trīs dzirdes kauliņi vidusausī
Bungplēvīte
Nervu šķiedras, kas pārvada impulsus uz smadzenēm
Gliemezis