Azartspēles — globāla aizraušanās
Azartspēles — globāla aizraušanās
DŽONS, kas ir uzaudzis Skotijā, sapņoja laimēt loterijā. ”Es katru nedēļu pirku loterijas biļeti,” viņš stāsta. ”Tā nemaksāja dārgi, toties deva man cerību iegūt visu, ko vien vēlos.”
Japānis Kadzusige aizrāvās ar zirgu sacensībām. ”Man patika spēlēt ar draugiem hipodroma totalizatorā, un reizēm es pat laimēju lielas summas,” viņš atceras.
”Mana iemīļotā spēle bija bingo,” saka Linda, kas dzīvo Austrālijā. ”Tā man izmaksāja ap 30 dolāru (19 latu) nedēļā, bet man patika līksmais satraukums, kas pārņem, ja esi laimējis.”
Džons, Kadzusige un Linda uzskatīja azartspēles par diezgan nevainīgu izpriecu. Miljoniem cilvēku visā pasaulē domā tāpat. 1999. gadā Gelapa institūta aptauja liecināja, ka divas trešdaļas amerikāņu nesaskata azartspēlēs neko sliktu. 1998. gadā amerikāņi legālajām azartspēlēm iztērēja aptuveni 50 miljardus dolāru (31 miljardu latu) — vairāk nekā kinobiļetēm, mūzikas ierakstiem, sporta sacensībām, tematisko parku apmeklējumiem un videospēlēm kopā.
Saskaņā ar kāda nesena pētījuma rezultātiem, gada laikā vairāk nekā 80 procenti austrāliešu bija spēlējuši azartspēles vismaz vienu reizi un 40 procenti bija tās spēlējuši katru nedēļu. Šīs valsts pieaugušie iedzīvotāji iztērē azartspēlēm vidēji vairāk nekā 400 dolāru (250 latu) gadā — apmēram divreiz vairāk nekā eiropieši un amerikāņi. Tas nozīmē, ka austrālieši ir vieni no kaislīgākajiem azartspēlmaņiem pasaulē.
Daudzi japāņi ir aizrāvušies ar biljardam līdzīgu spēli, ko sauc par pačinko, un tērē daudzus miljardus gadā, slēgdami par to derības. Brazīlijas iedzīvotāji ik gadus iztērē laimes spēlēm, īpaši loterijām, vismaz 4 miljardus dolāru (2,5 miljardus latu). Taču brazīlieši nav vienīgie loteriju cienītāji. Žurnālā Public Gaming International nesen bija minēts, ka, pēc aptuveniem aprēķiniem, ”102 valstīs notiek 306 loterijas”. Cilvēki visā pasaulē ir aizrāvušies ar azartspēlēm, un daži apgalvo, ka tās nesot lielu labumu.
Azartspēļu izpētes institūta pārstāve Šārona Šārpa norāda, ka Amerikas Savienotajās Valstīs laikposmā no 1964. līdz 1999. gadam loteriju nestā peļņa ”deva valsts budžetam aptuveni 125 miljardus dolāru [78,4 miljardus latu], no kuriem lielākā daļa ieplūda valsts kasē kopš 1993. gada”. * No šīs naudas lielas summas tika atvēlētas izglītības programmām, valsts parkiem un sabiedrisku sporta kompleksu attīstībai. Turklāt azartspēļu uzņēmumi daudziem nodrošina darbu. Austrālijā vien vairāk nekā 7000 šādu uzņēmumu nodarbina kopumā ap 100 000 cilvēku.
Azartspēļu aizstāvji apgalvo, ka legalizētas azartspēles ne tikai izklaidē cilvēkus, bet arī rada darbavietas, papildina valsts kasi ar nodokļiem un uzlabo ekonomisko situāciju vietās, kur vērojams ekonomikas pagrimums.
Ņemot to visu vērā, varētu vaicāt: kas gan azartspēlēs tik slikts? Šis jautājums ir analizēts nākamajos rakstos, un atbilde uz to varbūt liks paraudzīties uz azartspēlēm citām acīm.
[Zemsvītras piezīme]
^ 8. rk. Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, Latvijā ieņēmumi valsts budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa 2000. gadā sasniedza 4,621 miljonu latu.
[Attēli 3. lpp.]
Džons
[Attēli 3. lpp.]
Kadzusige
[Attēli 3. lpp.]
Linda