Spārnotā raža

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KOSTARIKĀ

RAŽAI, ko ievāc šis fermeris, ir spārni. Jūs nepārlasījāties — viņa darbam tiešām ir spārnoti augļi. Katram krietnam zemniekam ir zināms, ka viņa pūliņu mērķis ir laba, bagāta raža. Tāpat ir arī ar šo fermeri — viņš modri raugās, lai viņa saimniecībā nesaviestos tādi viltīgi ienaidnieki kā kukaiņi, zirnekļi un putni. Kad pienāk laiks ievākt izaudzēto, viņš divkāršo savas pūles, lai nezaudētu dārgo produkciju, kurā ieguldīts visas sezonas smagais darbs. Ja viss labi izdosies, viņa iegūtā raža, ko rotā vieni no krāšņākajiem spārniem pasaulē, parādīsies tūkstošiem kilometru attālumā no vietas, kur tā audzēta. Kas gan ir šī neparastā ”raža”? Jūs uzminējāt — tie ir tauriņi.

Tauriņu audzēšana ir vērtīgs darbs. Tas ir atjautīgs un pievilcīgs ceļš, kā palīdzēt saglabāt dažādas tauriņu sugas. Bet varbūt jums šajā brīdī prātā uzvirmo neskaitāmi jautājumi. Piemēram: kas īsti ir tauriņu ferma? Kā tā darbojas? Kāds ir tās mērķis? Pirms atbildam uz šiem jautājumiem, uzzināsim, kā cilvēki sāka audzēt šos trauslos radījumus.

Viss sākās Ķīnā

Ķīnieši jau kopš tālas senatnes audzē tauriņus zīda ieguvei, tomēr vajadzība pēc tauriņu fermām pasaulē ir parādījusies pavisam nesen. 20. gadsimta 70. gados Gērnsi salā netālu no Anglijas krastiem tika sarīkota dzīvu tauriņu izstāde.

Gērnsi projekta autoriem bija radusies aizraujoša ideja — atveidot tropu mežu, papildinot to ar tauriņiem, kuru bezgalīgā krāsu un formu daudzveidība brīnišķīgi atdzīvinātu ainavu. Lai savu ieceri īstenotu, viņiem, protams, bija jāieved tauriņi no tropiem. Bet kā lai bez zaudējumiem nogādā dzīvus tropu tauriņus (kuru mūža garums mēdz būt tikai divas trīs nedēļas) tūkstošiem kilometru attālumā no to dzimtenes? Lai risinātu šo problēmu, bija jādibina tauriņu fermas, kur tos varētu audzēt komerciālām vajadzībām.

Darbs tauriņu fermā

Redzēt, kā norit darbs tauriņu fermā, — tā ir aizraujoša iespēja. Kad acu priekšā uzvirmo neskaitāmu raibu spārnu kaleidoskops, skats ir apbrīnojams. Atmostieties! korespondents apmeklēja lielāko  tauriņu audzēšanas un eksporta uzņēmumu Centrālamerikā — Kostarikas tauriņu fermu. Šī ferma ne tikai eksportē tauriņu kūniņas, bet arī veic izglītības darbu, piedāvājot interesentiem iepazīties ar tauriņu dzīves ciklu un citām to bioloģijas īpatnībām.

Apmeklētāju, kas iegājis nožogotajā tauriņu dārzā, tūlīt savaldzina simtiem tauriņu, kas lidinās visapkārt un žilbina ar saviem košajiem krāsu salikumiem, cits strauji plivinādamies un šaudīdamies, cits cēli aizslīdēdams garām. Krāsainie skaistuļi bezrūpīgā vienaldzībā ignorē cilvēku klātbūtni un nododas savām ikdienas lietām — barojas, pārojas un dēj oliņas. Kurš gan spētu palikt vienaldzīgs, redzot visu šo krāšņumu! Smaržīgas vietējās savvaļas puķes un banānkoki sagādā tauriņiem gan barību, gan vietu, kur attīstīties to jaunajai paaudzei.

Tā kā dārzs ir norobežots no visām pusēm, sīciņās oliņas ir pasargātas no ienaidniekiem. Dabā tikai no 2 procentiem oliņu galu galā izdodas attīstīties pieaugušiem kukaiņiem, bet tādā drošā vietā kā tauriņu ferma izdzīvošanas līmenis sasniedz 90 procentus.

Lai tauriņi pareizi vairotos un attīstītos, ir vajadzīgi pareizie augi. Tāpēc dārzā lielā vairumā ir sastādīti tie augi, uz kuriem tauriņu mātītes dēj oliņas un ar kuriem barojas kāpuri. Nektāraugi ir barības avots pieaugušajiem tauriņiem. Katra tauriņu suga dēj oliņas tikai uz noteiktiem augiem, un attiecīgās sugas kāpuri savukārt barojas vienīgi ar tiem. Tas nozīmē, ka šo augu fermā nekādā gadījumā nedrīkst pietrūkt.

Mātīte vienā reizē izdēj ap 100 vai pat vēl vairāk oliņu. Tās izskatās kā mazas ūdens lāsītes, tik sīciņas kā punkts šī teikuma beigās. Katra tauriņu suga ne tikai izmeklē konkrētus augus, bet arī dēj savas oliņas tikai uz noteiktām šo augu daļām. Līdz ar to fermeris tās var ātri sameklēt, savākt un novietot tām paredzētajā vietā. Viņš katru dienu pārlūko augus, vai uz tiem nav sadētas oliņas, un pārbauda oliņas, vai no tām nav izšķīlušies kāpuri. Kad kāpuri izšķiļas, tie vispirms notiesā tukšo olas apvalku. Tauriņu fermā tos pēc tam pārvieto uz podos iestādītiem augiem, kas atrodas nelielos sprostiņos. Ir ārkārtīgi svarīgi turēt sprostiņus tīrus visu kāpura attīstības laiku, jo pretējā gadījumā tur var savairoties slimību izraisītāji un kāpuri var iet bojā.

Pēc trešās novilkšanās kāpuri vārda tiešā nozīmē dzīvo, lai ēstu. Kāds ir aprēķinājis, ka tad, ja trīs kilogramus smags cilvēkbērns pieņemtos svarā tikpat ātri kā kāpurs, pēc divām nedēļām mazulis jau svērtu kādas astoņas tonnas.

Visbeidzot kāpurs piestiprinās pie kāda zariņa vai sprosta griestiem un novelkas piekto un pēdējo reizi. Zem nomestā apvalka tam ir izveidojusies cieta čaula, ko dēvē par kūniņu. Tas ir brīdis, kad fermerim jābūt gatavam rīkoties ātri un nekļūdīgi.

Kūniņas ir jāsavāc katru dienu, jo tā ir vienīgā iespēja noteikt to vecumu. Savāktās kūniņas pa 40 līdz 100 tiek rūpīgi iesaiņotas  kartona kastēs starp vates kārtām. Audzētāju un eksportētāju rīcībā ir apmēram desmit dienas, lai paspētu aizsūtīt kūniņas izplatītājam, kurš pēc tam tās piegādā pircējiem — visbiežāk tauriņu mājām vai līdzīgām iestādēm. Ja kūniņas šajā laikā vēl nebūs nonākušas galā, tauriņi izšķilsies no tām pa ceļam un ies bojā. Ja piegāde būs veiksmīga, tauriņi ieraudzīs dienas gaismu tūkstošiem kilometru attālumā no savas dzimtenes, pat nenojauzdami šo ”adreses maiņu”. Tauriņu ferma eksportē uz visām pasaules malām 4000 līdz 6000 kūniņu mēnesī.

Tauriņu audzētavas ir parādījušās daudzās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Filipīnās, Kenijā, Madagaskarā, Malaizijā, Salvadorā, Taivānā, Taizemē un, protams, Kostarikā. Tāpat ar katru gadu aug tauriņu māju skaits, kuras cilvēkiem dažādās zemēs dod iespēju pavērot šos skaistos radījumus.

Tauriņu audzēšanai un spārnotās ”ražas” ievākšanai noteikti arī turpmāk būs liela nozīme retu tauriņu sugu saglabāšanā. Turklāt šis darbs palīdz cilvēkiem labāk apzināties, cik trausls ir zemeslodes resursu līdzsvars.

[Attēli 18. lpp.]

Fermeri lieto tīklu, lai aizsargātu oliņas un kāpurus (1). Kūniņas, piemēram, tādas kā šajā attēlā redzamā (2), tiek iesaiņotas kastēs un eksportētas uz visām pasaules malām (3)

[Norādes par autortiesībām]

Monarhtauriņš augšā pa kreisi un kūniņas: Butterfly House, Mittagong, Australia; tauriņš vidū pa kreisi un tauriņi uz lapām: Courtesy of Buckfast Butterfly Farm

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

K. Schafer/Audiovise