Kas notiek pasaulē

Reta orhideja paglābta no iznīcības

Piecdesmit gadus Lielbritānijas vienīgā savvaļā augošā dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus) tika sargāta 24 stundas diennaktī, lai neviens to neiznīcinātu. Viktorijas laikmeta ļaudis, kā arī nākamās paaudzes bija tā iecienījuši šo skaisto, dzeltenām un sarkanbrūnām ziedlapām greznoto orhideju dzimtas pārstāvi, ka līdz 20. gadsimta 50. gadiem Lielbritānijas dzegužkurpītes bija ”izplūktas visas līdz pēdējai” un bija atlikusi vairs tikai viena pati. Botāniķi pūlējās iegūt sēklas no šīs Nortjorkšīrā augošās puķes, bet retās ziedēšanas dēļ nebija iespējams to apputeksnēt dabiskā ceļā. Taču deviņdesmito gadu sākumā Londonas Karaliskā botāniskā dārza zinātnieki atklāja metodi, ko sauc par mikropavairošanu, un ar tās palīdzību viņiem izdevās izaudzēt dzegužkurpītes stādus no sēklām, kas bija iegūtas, apputeksnējot ziedus ar rokām. Pēc tam jaunos augus iestādīja to dabiskajā vidē — vietās ar kaļķainu augsni —, un tagad Anglijas ziemeļos aug 200 līdz 300 dzelteno dzegužkurpīšu. Viena no šīm vietām ir atvērta apskatei, turpretī pārējās tiek turētas noslēpumā, lai aizsargātu augus, stāstīts Londonas The Independent, un ”zinātnieki turpina darbu, lai padarītu augus pietiekami izturīgus pret sēnītēm un kaitēkļiem”.

 Alerģija pret cilvēkiem

”Daudziem dzīvniekiem ir alerģija pret cilvēkiem,” teikts vācu laikrakstā Leipziger Volkszeitung. Saskaņā ar laikrakstā publicēto informāciju, Vācijas Alerģijas un astmas biedrība (DAAB) nesen ir paziņojusi, ka ”divdesmitajai daļai mājas mīluļu cilvēku sabiedrība izraisa tādus tipiskus alerģijas simptomus kā izsitumus vai nemitīgu niezi”. Par biežākajiem alerģijas izraisītājiem speciālisti uzskata nolobījušās cilvēka ādas zvīņas un no tām pārtiekošo putekļu ērcīšu izkārnījumus. Ja sunim, kaķim vai citam mājdzīvniekam nav blusu, tomēr tas pastāvīgi kasās vai plūc sev ārā vilnu, iespējams, dzīvniekam ir alerģija pret cilvēkiem. Ja vides maiņa vai saimnieka prombūtne uzlabo dzīvnieka stāvokli, tas vēl vairāk apstiprina aizdomas par alerģiju. Pēc zinātnieku vārdiem, dzīvnieki mēdz būt alerģiski arī pret barību un ziedputekšņiem. Piemēram, DAAB norāda, ka pēdējos gados ir pieaudzis ar siena drudzi slimu zirgu skaits.

Ko nozīmē būt ”īstam vīrietim”?

”Zēni.. joprojām ir pārliecināti, ka būt ”īstam vīrietim” nozīmē gūt panākumus sportā, valkāt firmas drēbes un neveidot ar citiem tuvu draudzību, turpretī cītīgu darbu viņi uzskata par ”nevīrišķīgu”,” rakstīts Londonas laikrakstā The Independent. ”Zēni ciena tos klasesbiedrus, kas ir valdonīgi, prot panākt savu un daudz lamājas. Ja pusaudži neatbilst šim stereotipam, citi viņus bieži vien aizskar un apsaukā par gejiem.” Kā atklāja 11 līdz 14 gadus vecu zēnu aptauja, ko Londonas universitātes Birkbeka koledža veica 12 Londonas skolās, zēni ”atzīst, ka, cenzdamies uzvesties kā ”īsti vīri”, viņi nereti jūtas vientuļi un baidās brīvi izpaust to, ko jūt un domā”, teikts laikrakstā. Profesors Stīvens Frošs, kas vadīja pētījumus, sacīja: ”Ir jāpalīdz zēniem saprast, ka būt vīrietim nenozīmē būt skarbam un slēpt savas jūtas.”

Sarkanais Krusts izpelnās kritiku

Tūlīt pēc 11. septembra terorisma akta Amerikas Sarkanais Krusts vērsās pie iedzīvotājiem ar lūgumu ziedot naudu un asinis. Tika ziedoti ap 850 miljoniem dolāru (ap 520 miljoniem latu) un 400 000 asins vienību. Ziedojumus savāca ļoti ātri, turpretī to izdalīšana aizkavējās. ”Amerikas Sarkanais Krusts nesteidzās izdalīt ziedotos līdzekļus uzbrukumā cietušajām ģimenēm,” rakstīts The Washington Times. ”Tas izmantoja šos līdzekļus ar 11. septembri nesaistītām programmām”, un liela daļa ziedojumu tika atvēlēti tādām ”ilgtermiņa vajadzībām kā sasaldētu asiņu krājumu veidošana, psihoterapija un gatavošanās iespējamiem uzbrukumiem nākotnē”. Tā kā vajadzība pēc asinīm bija maza un to glabāšanas laiks — 42 dienas — ir beidzies, ziedotās asinis ”vairs nav derīgas un ir jāsadedzina”, teikts rakstā. Kā ziņo masu mediji, Sarkanā Krusta vadība, reaģējot uz aso kritiku, ir atbrīvojusi no amata organizācijas vadītāju un 2002. gada janvāra beigās paziņojusi, ka līdz 2002. gada 11. septembrim 90 procenti ziedojumu būs izdalīti cietušajiem.

Nāvējošās stihijas

”2001. gadā dabas katastrofās ir gājuši bojā vismaz 25 000 cilvēku — vairāk nekā divreiz lielāks skaits nekā iepriekšējā gadā,” informē ziņu aģentūra Reuters. Munich Re, pasaules lielākais apdrošinātājs, ziņo, ka stihiju nodarītie ekonomiskie zaudējumi ir sasnieguši 36 miljardus dolāru (22 miljardus latu), krietni pārspējot 11. septembra teroristu uzbrukuma radītos zaudējumus. Divas trešdaļas no 700 lielākajām katastrofām bija saistītas ar vētrām un plūdiem. Katastrofālajos laika apstākļos speciālisti vaino globālās klimata izmaiņas. ”Meža ugunsgrēki Austrālijā, plūdi Brazīlijā un Turcijā, nepieredzēts daudzums sniega centrālajā un dienvidu Eiropā, viesuļvētra Singapūrā, kuru meteorologi uzskatīja par neiespējamu, — tās visas ir pazīmes, kas liecina par saistību starp klimatiskajām izmaiņām un dabas katastrofu skaita pieaugumu,” norādīja minētā apdrošināšanas kompānija. Tā atzīmēja, ka 2001. gads ir bijis otrs karstākais gads 160 gadu laikā, kopš vispār tiek reģistrēta gada temperatūra. Visvairāk upuru ir prasījušas zemestrīces — janvārī vien, kad notika zemestrīce Indijā, gāja bojā vairāk nekā 14 000 cilvēku. Kopumā šajā gadā tika reģistrētas 80 lielas zemestrīces.

Aizmugurējo sēdekļu drošības jostas glābj dzīvību

”Ja pasažieri automašīnas aizmugurējos sēdekļos nav piesprādzējušies, autoavārijas gadījumā piesprādzētajiem braucējiem, kas sēž priekšā, ir piecreiz lielāks risks zaudēt dzīvību,” informē Londonas The Guardian. Izpētījuši ziņojumus par vairāk nekā 100 000 autokatastrofām, kas piecu gadu laikā notikušas Japānā, Tokijas universitātes zinātnieki secināja, ka gandrīz 80 procentos gadījumu, kad bija gājuši bojā braucēji, kas bija sēdējuši priekšējos sēdekļos un piesprādzējuši drošības jostu, cilvēka bojāeju būtu bijis iespējams novērst, ja pasažieri aizmugurējos sēdekļos būtu piesprādzējušies. Ja notiek sadursme, braucēji, kas nav piestiprinājuši drošības jostu, tiek sviesti uz priekšu ar tādu spēku, ka priekšā sēdošajiem ievērojami palielinās risks gūt smagus savainojumus vai zaudēt dzīvību. Lielbritānijā kopš 1991. gada automašīnu aizmugurējos sēdekļos obligāti ir jālieto drošības jostas, tomēr pētījumi liecina, ka aptuveni 40 procenti šīs valsts pieaugušo iedzīvotāju joprojām to nedara.

Gaisa piesārņojums Āzijā

”Indijā ik gadus gaisa piesārņojuma dēļ mirst vairāk nekā 40 000 cilvēku,” rakstīts vides žurnālā Down To Earth. Pasaules bankas un Stokholmas Vides institūta veiktie pētījumi liecināja, ka Āzijā gaisa piesārņojums ir daudzkārt lielāks nekā Eiropā un Amerikā kopā un tādās pilsētās kā Seula, Pekina, Bangkoka, Džakarta un Manila tas izraisa tūkstošiem nāves gadījumu. Piemēram, Manilā katru gadu vairāk nekā 4000 cilvēku mirst ar elpceļu slimībām un 90 000 slimo ar smagu hronisku bronhītu. Pekinā un Džakartā mirstības līmenis ir vēl augstāks. Par šīs problēmas cēloņiem uzskata ”sliktas kvalitātes degvielu, mazefektīvas enerģijas ražošanas metodes, automašīnu slikto tehnisko stāvokli un satiksmes sastrēgumus”, sacīts žurnālā.

Peļņa no pārejas uz eiro

Pāreju no lirām uz eiro Itālijas katoļu baznīca ir izmantojusi par izdevīgu gadījumu, lai novērstu ziedojumu deficītu, ”noapaļojot uz augšu savu pakalpojumu cenas”, stāstīts Corriere della Sera. Romas vikariāts ir nosūtījis visām draudzēm cirkulāru, kurā, kā teikts minētajā laikrakstā, tām doti norādījumi ”izlabot savu ”cenrādi”. Ziedojums par mises noturēšanu agrāk bija 15 000 liru, bet tagad tas ir paaugstināts līdz 10 eiro (19 363 lirām). Maksimālais ziedojums par laulību ceremoniju tagad ir 270 eiro (523 000 liru), turpretī agrāk tā lielums bija tikai 450 000 liras.” Cirkulārā gan piebilsts, ka šī summa par laulību ceremoniju jāmaksā tiem, kas nepieder pie draudzes, turpretī draudzes locekļi par laulāšanu, kā arī par kristībām un bēru ceremoniju var ziedot tik, cik paši vēlas. Tomēr Romas draudžu mācītāji joprojām bieži ir spiesti konstatēt, ka ziedojumu lādītes ir tukšas, un šo bēdīgo faktu varbūt var izskaidrot ar ”zināmu skopumu ticīgo vidū un baznīcas apmeklētāju skaita samazināšanos”, raksta Corriere della Sera.