Ledlauži steidzas palīgā

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Ledlauži steidzas palīgā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SOMIJĀ

SPIEDĪGI karsē saule, un skaidrajās debesīs riņķo kaijas. Gaiss ir piesātināts ar maigu kafijas pupiņu aromātu. Beidzot kravas telpu lūkas aizkrīt, un, sirēnām kaucot, smagi piekrautais kravas kuģis dodas jūrā. Smaržīgo kravu ir paredzēts nogādāt kafijas cienītāju zemē Somijā. Pēc dažām nedēļām kuģis ir sasniedzis Baltijas jūru, taču tur valda tik skarba ziema, ka tas gandrīz iestrēgst biezā ledū. Tomēr uztraukumam nav pamata, jo palīdzība ir jau ceļā. Pie horizonta parādās varens kuģis — ledlauzis.

Kad ledus kļūst par šķērsli

Liela daļa kravu tiek transportētas pa jūras ceļiem, un parasti tas nekādas grūtības nesagādā. Bet kā lai kuģi ieiet ostā, ja jūra ir aizsalusi? Īpaši sarežģīti tas ir daudz kuģotajā Baltijas jūrā, kas daudzām valstīm ir vienīgais ceļš uz atklātu okeānu. Piemēram, bargas ziemas laikā lielāko daļu Somijas ostu ieskauj ledus, un ostās, kas atrodas pašos Somijas ziemeļos, ledus turas līdz pat sešiem mēnešiem. Savulaik tas daudziem ir maksājis dzīvību.

1867. gadā Ziemeļeiropā un Centrāleiropā bija slikta labības raža. Tā kā visas Somijas ostas līdz pat maijam bija aizsalušas, palīdzības sūtījumus ātrāk nevarēja saņemt, kamēr ledus nebija izkusis. Grāmatā Through Ice and Snow (Cauri ledum un sniegam) tālbraucējs kapteinis Sepo Laurels raksta: ”Līdz tam laikam aptuveni 110 000 cilvēku jeb vairāk nekā pieci procenti [Somijas] iedzīvotāju bija nomiruši badā.”

Ledus traucē kravu pārvadāšanu arī cituviet. Ziemeļamerikā tā ir plaši izplatīta problēma Lielajos ezeros, Sentlorensas upē un pie Kanādas krastiem. Arktiskajos un antarktiskajos apgabalos ziemas laikā kuģot ir vēl grūtāk. Tur ledus biezums mēdz sasniegt divus līdz trīs metrus.

Pirmie mēģinājumi izlauzt ledū ceļu

Buru kuģu laikmetā ledus bija gandrīz nepārvarams šķērslis. Bet, kad parādījās pirmie tvaikoņi ar dzelzs korpusu, situācija nedaudz uzlabojās. Ja kravas kuģis bija pietiekami stiprs, tas varēja mēģināt lauzties cauri plānam ledum paša spēkiem. Daļa no šiem kuģiem bija pat īpaši pastiprināti cīņai ar ledu, taču to spējas joprojām bija ierobežotas.

Līdz ar ledlaužu izgudrošanu problēma beidzot tika atrisināta. Pirmais ledlauzis pasaulē esot bijis City Ice Boat I — kuģis, kas 1837. gadā tika uzbūvēts Amerikas Savienotajās Valstīs. 1871. gadā Eiropā, Vācijas pilsētā Hamburgā, tika uzbūvēts ledlauzis Eisbrecher. Pieredze drīz vien parādīja, kāda veida kuģi vissekmīgāk spēj cīnīties ar ledu, un 20. gadsimta sākumā jau bija nostabilizējušies noteikti ledlaužu konstrukcijas pamatprincipi. *

Peldošie dzelzs milži

Kas notiek, kuģim nonākot ledus ielenkumā? ”Kuģis sāk drebēt kā drudzī,” atceras kāds jūrnieks. Salīdzinājumā ar tirdzniecības kuģa korpusu, ledlauža korpusam ir jāiztur daudzreiz lielāks spiediens. ”Lauzties cauri ledus valnim ir apmēram tas pats, kas braukt ar motorlaivu pa pludmali,” saka kāda ledlauža apkalpes loceklis. Tērauda plāksnes kuģa priekšgalā ir vairāk nekā 3 centimetru biezas — polārajiem ledlaužiem to biezums sasniedz pat 5 centimetrus —, un kuģa karkass ir nostiprināts ar papildu brangām. Cik izturīgi ir šādi kuģi? Otrā pasaules kara laikā, kad ledlauzim Tarmo trāpīja bumba, vadības klājs un lielākā daļa kajīšu tika izpostītas, bet korpusā neradās pat sūce.

Izšķiroša nozīme cīņā ar ledu ir ledlauža priekšgala formai. Parasti grūtākais uzdevums ir nevis pati ledus salaušana, bet salauztā ledus nobīdīšana malā. Daudziem ledlaužiem ir slīps, karošveidīgs priekšgals. Kuģis ar savu masu ledu salauž un salauztos ledus gabalus nostumj uz malām un uz leju. Kuģa korpuss ir konstruēts tā, lai berze starp kuģi un ledu būtu pēc iespējas maza. Turklāt korpusu sedz nerūsējošā tērauda apšuvums vai ļoti gluda un izturīga epoksīdsveķu krāsa.

Ar kādu dzinējspēku šie dzelzs milži ir apgādāti? Tie laiki, kad nosvīduši vīri mašīntelpā lādēja krāsnī ogles tvaika katla darbināšanai, ir nogrimuši pagājībā. Mūsdienu ledlaužiem ir dīzeļdzinēji, un to jauda ir aptuveni tikpat liela kā vidēja izmēra tankkuģiem. Lai nebūtu jāraizējas, ka ledlaužiem, kas darbojas polārajos apgabalos, varētu izbeigties degviela, daļa no tiem ir apgādāta ar kodoldzinējiem.

Ledlaužu uzbūves īpatnības

Ja airu laiva ir iestrēgusi dubļos, tad, zvalstot to no vienas puses uz otru, airētājs laivu var atbrīvot. Tas pats princips attiecas arī uz ledlaužiem. Taču ledlauža iešūpošanai nepietiktu pat ar visu komandu — ap 30 vīriem —, kas skrietu no vienas kuģa malas uz otru. Ledlaužiem šo funkciju veic jaudīgi sūkņi, kas pārvada ūdeni no vienas milzīgas ūdens tvertnes kuģa korpusa vienā malā uz otru šādu tvertni otrā malā un atkal atpakaļ. Lai kuģi iešūpotu, dažkārt pietiek ar 15 sekundēm. Cilvēkiem, kas nav rūdīti kuģotāji, jau no domas vien par šādu zvalstīšanos var kļūt nelabi, bet jūrnieki, kā zināms, ir cita kaluma ļaudis.

19. gadsimta beigās parādījās kāds jauninājums — dzenskrūve kuģa priekšgalā. Tā radīja ūdens strāvu, kas samazināja berzi un nogrūda malā salauzto ledu. Mūsdienās dažiem ledlaužiem ir divas dzenskrūves kuģa pakaļgalā un viena vai divas — priekšgalā. Ir arī tādi ledlauži, kuriem priekšējās dzenskrūves ir aizvietotas ar kompresoriem, kas caur sprauslām kuģa korpusā laiž ūdenī lielu daudzumu saspiesta gaisa. Ūdens zem ledus tiek sakults mutuļos, un tādā veidā tiek samazināta berze.

Skats nākotnē

Siltā pavasara saule izdara to, kas visiem deviņiem varenajiem Somijas ledlaužiem nebija pa spēkam — atbrīvo no ledus visas ostas līdz pat pašiem Somijas ziemeļiem. Ledlauži atgriežas savās ostās, un to apkalpei sākas mierīgais vasaras laiks. Dārgie, specializētie kuģi tagad vairākus mēnešus stāvēs dīkā, jo savas īpašās konstrukcijas dēļ tie nav sevišķi piemēroti regulārai kuģošanai no ledus brīvos ūdeņos.

Taču starp jaunās paaudzes kuģiem ir arī tādi daudzfunkcionāli ledlauži, kas ziemā darbojas kā parasti ledlauži, bet vasaras sezonā tiek izmantoti zemūdens kabeļu uzstādīšanā, pētnieciskajā darbā un naftas ieguves platformu apkalpošanā. Piemēram, vienam šādam kuģim — 1998. gadā uzbūvētajam Botnica —, ko izmanto Somijas Jūrniecības pārvalde, ir divas ”Azipod” dzinēju sistēmas, kurās dzenskrūves pilda arī stūres funkcijas un var pagriezt kuģi par 360 grādiem. Šī dzinēju sistēma kuģim piešķir apbrīnojamas manevrēšanas spējas un tiek izmantota arī jaunākajos laineros.

Ledus laušanas tehnoloģijām progresējot, ir radusies ideja par jauna veida kravas kuģi, kas uz priekšu peldētu kā parasti, bet atpakaļgaitā darbotos kā ledlauzis. Šis ”divkāršās darbības tankkuģis” būtu īpaši noderīgs polārajos apgabalos, kur ledlauža palīdzība bieži vien nav pieejama. Virzīdamies atpakaļgaitā, jaunais kuģis pats sev izlauztu ceļu.

Ir pagājis laiks, un Somija ar nepacietību gaida jauno kafijas pievedumu. Raksta sākumā pieminētais ledlauzis savu uzdevumu ir paveicis, un atbrīvotais kravas kuģis seko tam uz ostu. Ledlauža kapteinis brīdi pastāv, atbalstījies pret kuģa margām, un tad dodas komandtiltiņa virzienā. Ir pienācis laiks iedzert tasīti karstas kafijas.

[Zemsvītras piezīme]

^ 10. rk. Izmēra un konstrukcijas ziņā ledlauži ir ļoti dažādi. Šīs atšķirības nosaka ledlaužu darbības lauks. Ir ostas, jūras (pie tiem pieder arī polārie) un cita veida ledlauži. Šajā rakstā galvenokārt būs runāts par ledlaužiem, kas tiek izmantoti atklātā jūrā.

[Attēls 25. lpp.]

Ledlauzis ”Otso” atbrīvo kuģiem ceļu