Elektronisko spēļu mainīgā pasaule

Kā ziņo žurnāls Newsweek, ”pagājušajā gadā par pieprasītāko videospēli kļuva spēle ”Grand Theft Auto 3””. Spēlē dalībnieki darbojas noziedzīgā organizācijā un iesaistās tādos noziegumos kā prostitūcija, slepkavošana un citi. ”Katrai jūsu rīcībai ir sekas,” atzīmēts Newsweek. Ja jūs ar automašīnu, ko esat nozadzis, nobraucat gājēju, jums sāk dzīties pakaļ policija. Ja jūs kādu no policistiem nogalināt, pie darba ķeras FIB. Ja jūs nonāvējat FIB aģentu, par jūsu vajātājiem kļūst militārie spēki. Kaut arī ”Grand Theft Auto 3” ir domāta tiem, kas jau sasnieguši 17 gadu vecumu, spēli iegādājoties arī jaunāki cilvēki. Par to esot interesējušies pat divpadsmitgadīgi bērni.

PIRMĀ mūsdienīgā datorspēle ar nosaukumu ”Spacewar” tika izveidota 1962. gadā. Spēlē dalībnieku uzvedums bija novērst asteroīdu sadursmi ar Zemi un atsist ienaidnieku kosmosa kuģu uzbrukumus. Ar laiku parādījās neskaitāmas līdzīgas spēles. Kad septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados kļuva plaši pieejami jaudīgāki personālie datori, datorspēļu lietotāju skaits strauji pieauga. Viņiem tika piedāvātas piedzīvojumu, viktorīnu, stratēģiju, kauju un cita veida spēles. Piemēram, ir stratēģijas spēles, kurās ir jāplāno un jāvada pilsētu un civilizāciju attīstība. Daudzas spēles to dalībniekiem ļauj sacensties tādos sporta veidos kā hokejs un golfs.

Ir spēles, kas ir izpelnījušās labu novērtējumu to izglītojošā un izklaidējošā satura dēļ. Dažās jūs varat pamēģināt nolaisties ar aviolaineri, citās — vadīt sacīkšu automašīnu vai tvaika lokomotīvi, braukt ar sniega dēli vai ceļot apkārt pasaulei. Turpretī kauju spēles (jo īpaši tā dēvētās šaujamspēles) bieži tiek kritizētas par tajās dominējošo vardarbību. Parasti to dalībniekiem ir jāizvēlas ierocis un jānogalina dažādi ienaidnieki no cilvēku vai mītisku būtņu vidus.

Jaunums — Tīkla spēles

Britānijā ir 230 000 iedzīvotāju — kareivji, drēbnieki, kalēji, muzikanti un visādi citādi cilvēki. Tie karo, ceļ pilsētas, atver veikalus, precas un mirst. Taču reālajā dzīvē tādas Britānijas nemaz nav. Tā ir virtuāla viduslaiku pasaule, kurā ar interneta starpniecību vienlaicīgi darbojas un savā starpā sacenšas spēles dalībnieki. Šo datorspēļu veidu sauc par Tīkla spēlēm. Tās kļūst arvien populārākas un nākotnē varētu kļūt par datorspēļu fanu lielo aizraušanos. 1997. gadā izveidotā ”Ultima Online”, kuras darbība norit izdomātajā Britānijā, bija pirmā Tīkla spēle. Kopš tā laika ir parādījušās neskaitāmas citas šādas spēles, un daudzas vēl tikai tiek veidotas.

Ar ko Tīkla spēles atšķiras no citiem datorspēļu veidiem? Galvenā atšķirība ir tā, ka daudzus no šo spēļu varoņiem vada nevis dators, bet kāds no daudzajiem spēles dalībniekiem, kas ar interneta starpniecību vienlaicīgi piedalās attiecīgajā spēlē. Dalībnieku skaits var sniegties tūkstošos. Piemēram, spēlē ”Ultima Online” esot piedalījušies spēlētāji no 114 valstīm. Viens no šo spēļu popularitātes iemesliem varētu būt tas, ka to dalībniekiem paveras plašas sociālo kontaktu iespējas. Ar Tīkla starpniecību viņi var savā starpā tērzēt un justies piederīgi sabiedrībai, ko veido cilvēki no dažādām pasaules valstīm.

Vērienīgs bizness

Elektronisko spēļu ražotāji nākotnē raugās ar lielu optimismu. 1997. gadā Amerikas  datorspēļu un videospēļu industrijas apgrozījums sasniedza 5,3 miljardus dolāru, un pasaules tirgū gūtie ienākumi bija vismaz 10 miljardi. Nekas neliecina, ka būtu gaidāma apgrozījuma samazināšanās, gluži otrādi — tiek prognozēts, ka tuvākajos piecos gados šo spēļu noiets palielināsies par 50 līdz 75 procentiem.

Pēc organizācijas Forrester Research datiem, Tīkla spēles katru dienu spēlē vairāk nekā miljons cilvēku, un tiek uzskatīts, ka interese par šīm spēlēm pieaugs vēl vairāk, kad arvien plašāk būs pieejami platjoslu tīkli, kas nodrošina ātru datu pārraidi internetā. Tie, kas sāk spēlēt šīs spēles bērnībā, nepārtrauc to darīt arī vēlāk. Kāds ilggadējs elektronisko spēļu spēlētājs izteicās: ”Datorspēļu spēlēšana ir veids, kā sazināties ar draugiem no visas pasaules.”

Vai visas elektroniskās spēles var uzskatīt par nekaitīgu izklaidi, vai arī pastāv kādi riska faktori? Par to būs runa nākamajā rakstā.