Kas notiek pasaulē

Baltie lāči uz ”plāna ledus”

”Balto lāču eksistenci nopietni apdraud globālā sasilšana”, atsaucoties uz Pasaules dabas fonda pētījumu, rakstīja Vācijas laikraksts Nassauische Neue Presse. Šis fonds ziņo, ka siltā laika dēļ arktiskajās jūrās ir sarucis peldošā ledus daudzums, kur, lūkojoties pēc medījuma, baltie lāči pavada lielāko daļu mūža. Zinātnieki lēš, ka pēdējo 100 gadu laikā vidējā temperatūra arktiskajos apgabalos ir palielinājusies par 5 grādiem pēc Celsija. Savukārt ledus sega polārajās jūrās pēdējos 20 gados ir samazinājusies par 6 procentiem, un sagaidāms, ka līdz 2050. gadam ledus daudzums vasaras periodā saruks par 60 procentiem. Tā kā ledus sega kļūst arvien plānāka un periods, kad jūra ir brīva no ledus, — arvien garāks, baltajiem lāčiem kļūst aizvien grūtāk sameklēt medījumu un uzkrāt nepieciešamās tauku rezerves. Visvairāk apdraudētas ir grūsnās lāčumātes un viņu atvases. Tādēļ ka jūra tagad arvien ilgāk ir neaizsalusi, dažos apvidos iet bojā vairāk nekā puse no piedzimušajiem lāču mazuļiem, norādīts laikrakstā. Balto lāču populāciju mūsdienās apdraud ne vien rūkošā ledus sega, bet arī mednieki un vides piesārņojums ar toksiskajām ķimikālijām un naftas produktiem.

 Eikalipti traucē mobilām sarunām

”Daudzās vietās [Jaundienvidvelsas štatā] mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas daudz sliktāk nekā tādas pašas stacijas Eiropā un ASV,” stāstīts Austrālijas laikrakstā Sydney Morning Herald. Šī problēma ir īpaši aktuāla Marejas upes krastos štata dienvidos. Lai gan šis apvidus ir diezgan līdzens, tas ir kļuvis pazīstams ar biežajiem mobilo sakaru traucējumiem. Rakstā bija norādīts, ka traucējumu iemesls, iespējams, ir biezās eikaliptu audzes, kas ir sakuplojušas gar upes krastiem. Rodžers Bombers, kāda telekomunikāciju uzņēmuma direktors, ”uzskata, ka eikaliptu lapu izmēri, forma vai mitruma pakāpe, iespējams, ļauj tām absorbēt mobilo sakaru frekvenču diapazona viļņus daudz efektīvāk nekā citu koku sugu lapām”, apgalvots laikrakstā.

Asins pārliešana var kaitēt plaušām

Cilvēkiem, kas ārstēšanās laikā ir saņēmuši asins produktus, it īpaši tos, kuri satur asins plazmu, var attīstīties akūts plaušu bojājums, stāstīts ASV Pārtikas un medikamentu pārvaldes izdevumā FDA Consumer. Pacients var pat nomirt, ja šī komplikācija netiek diagnosticēta laikus un pareizi ārstēta. Akūts plaušu bojājums var iestāties, ja donora asiņu leikocītu antivielas iedarbojas uz pacienta leikocītiem, izraisot izmaiņas plaušu audos un ļaujot plaušās iekļūt šķidrumam. Vislielākais risks pieredzēt šādas komplikācijas ir tad, ja asinis ir nodevusi sieviete, kurai ir vairāk nekā divi bērni, vai cilvēks, kam pašam vairākkārt pārlietas asinis. Simptomi, kas liecina par akūtu plaušu bojājumu, ir drudzis, elpas trūkums un asinsspiediena samazināšanās. Rentgena uzņēmumā slimnieka plaušas bieži vien izskatās pilnīgi baltas.

Saindētās bites

”Vai pēc 10 gadiem mums būs iespēja nogaršot Francijā ievāktu medu?” šāds jautājums bija uzdots franču žurnālā Marianne. Katru pavasari Francijā miljoniem bišu saindējas un iet bojā, un medus ražošana valstī ir sarukusi no 45 tūkstošiem tonnu 1989. gadā līdz 16 tūkstošiem tonnu 2000. gadā. Kādam biškopim nedēļas laikā gāja bojā visi viņa 450 spieti — aptuveni 22 miljoni bišu! Daudzi medus ražotāji savās nelaimēs vaino lauksaimniecībā izmantojamās ķimikālijas, piemēram, pesticīdus, īpaši to lētos un ļoti iedarbīgos paveidus, kas nelegāli tiek ievesti valstī. Daži lauksaimnieki, lai vēl vairāk pastiprinātu ķimikāliju iedarbīgumu, pievieno tām izlietotu mašīneļļu vai hlorkaļķi. ”Ja nekas netiks darīts, lai atrisinātu šo problēmu, pastāv iespēja, ka nākotnē par Francijas medu būs iespējams uzzināt vienīgi no nostāstiem,” apgalvots žurnālā.

Bērniem nav skaidra priekšstata par nāvi

”Vai ir iespējams atjaunot dzīvību cilvēkam, kas ir miris?” Profesors Hirosi Nakamura no Sieviešu universitātes Japānā uzdeva šo jautājumu 372 pamatskolas vecāko klašu skolēniem. Trešdaļa skolēnu atbildēja ar pārliecinošu ”jā”, un trešdaļa pieļāva, ka tas ir iespējams, tomēr nebija par to pārliecināti, rakstīja Tokijas laikraksts Sankei. Šāds priekšstats, iespējams, radies datorspēļu iespaidā. Pat ja spēles galvenais varonis iet bojā, pietiek nospiest tastatūras taustiņu, lai sāktu visu no jauna,” norādīts laikrakstā. ”Pētījums parādīja, ka pat pamatskolas vecāko klašu skolēniem nav pareiza priekšstata par to, ko patiesībā nozīmē nāve,” atzina profesors. Viņš ieteica vecākiem mācīt bērnus, rādot tiem mirušus mājdzīvniekus vai ļaujot apmeklēt mirstošus radiniekus.

Eiropa pasludināta par brīvu no poliomielīta

2002. gada jūnijā Pasaules veselības organizācija (PVO) ir pasludinājusi savas Eiropas reģiona dalībvalstis par brīvām no poliomielīta. 870 miljoniem cilvēku, kas dzīvo šajās valstīs, tas ir visnozīmīgākais sasniegums veselības aizsardzības jomā jaunajā tūkstošgadē, teikts PVO paziņojumā. PVO Eiropas reģionā, kurā ir 51 dalībvalsts, jau vairāk nekā trīs gadus nav reģistrēta inficēšanās ar vietējās izcelsmes poliomielīta vīrusu. Slimību izdevās pieveikt ar plašiem vakcinācijas pasākumiem, kas šajās zemēs tika īstenoti 14 gadus. Jau iepriekš šo slimību bija izdevies izskaust Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Klusā okeāna rietumu daļas salās. Poliomielīta vīruss, kas ir ļoti lipīgs, iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu un var izraisīt pilnīgu paralīzi vai pat nāvi. Slimību pagaidām nav iespējams ārstēt, taču ar vakcināciju ir iespējams novērst saslimšanu.

Ūdens trūkums sasniedz kritisku līmeni

”Ja steidzīgi nerīkosimies, 2032. gadā ūdens trūkums apdraudēs veselību vairāk nekā pusei zemeslodes iedzīvotāju,” rakstīts žurnālā BMJ. Lai gan cilvēku skaits, kuriem ir pieejams tīrs dzeramais ūdens, ir palielinājies no 4,1 miljarda 1990. gadā līdz 4,9 miljardiem 2000. gadā, 1,1 miljards cilvēku attīstības zemēs joprojām cieš no tīra ūdens trūkuma, norādīts Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā. 2,4 miljardiem planētas iedzīvotāju patlaban nav pieejama pienācīga kanalizācija. Piesārņotā ūdens dēļ katru gadu mirst 2,2 miljoni cilvēku un ik gadu tiek reģistrēti 4 miljardi caurejas gadījumu. Šī paša iemesla dēļ cilvēki cieš no parazītiskiem tārpiem un tādām slimībām kā šistosomatoze un trahoma.

Ādas aizstājējs

Āda veido pirmo aizsardzības robežbarjeru pret slimību izraisošajiem mikroorganismiem un pasargā mūsu organismu no atūdeņošanās un hipotermijas. Tāpēc cilvēki ar deguma brūcēm, kā arī diabēta slimnieki ar vaļējām čūlām ir pakļauti lielam riskam. Patlaban plaši izmantotais aizstājējs — no līķa paņemtā āda — nav pieejams pietiekamā daudzumā. Turklāt šāds ādas transplants var pārnēsāt slimības un izraisīt organisma pretreakciju. Mehiko laikraksts The News rakstīja, ka pacientiem ar nedzīstošām brūcēm ir sekmīgi pārstādīts bioloģisks materiāls, kas ņemts no cūku tievās zarnas. Šis materiāls, ko dēvē par tievās zarnas zemgļotādu, pēc uzbūves ir ļoti līdzīgs cilvēka ādai un ir pieejams lielā daudzumā. Rekonstruktīvais ķirurgs Horhe Olivaress, kas veic eksperimentus ar šo ādas aizstājēju, sacīja: ”Tiem pacientiem, kurus es ārstēju, brūces sadzija dažu nedēļu laikā, neatstājot gandrīz nekādas rētas. Kas ir ļoti svarīgi, šie cilvēki gandrīz nekavējoties izjuta atvieglojumu no ciešanām, ko tiem sagādāja sāpes un iekaisums.”

Četri mēneši okeānā

Taueija Raioaoa, kāds 56 gadus vecs zvejnieks, izdzīvoja, četrus mēnešus dreifējot Klusā okeāna dienvidu daļā, stāstīts Taiti laikrakstā Les Nouvelles de Tahiti. Viņš izbrauca no Taiti salas 2002. gada 15. martā savā mazajā, zaļajā astoņus metrus garajā laivā ”Tehapiti”, taču netālu no Taiti krastiem laivai salūza motors. Nokļuvis viļņu varā, Raioaoa savā laivā nopeldēja 1200 kilometrus, un 10. jūlijā viņu izglāba pie Aitutaki, vienas no Kuka salām. Tobrīd viņš bija nokrities svarā par vairāk nekā 20 kilogramiem. Būdams pieredzējis un atjautīgs zvejnieks, Raioaoa spēja izdzīvot, lietojot uzturā jēlas un kaltētas zivis, kā arī vācot lietus ūdeni spainī un pārtikas kastītē.