”Piepūšamā” zivs

EŽZIVS neprot ātri peldēt, un daudziem cilvēkiem tā liekas gaužām neizskatīga. Toties tai ir ārkārtīgi neparasts aizsardzības mehānisms. Ja ežzivis sajūt briesmas, ”tā pārvēršas līdz nepazīšanai”, teikts žurnālā Natural History. Līdz 50 centimetru garais ežzivs ķermenis piepūšas, ”kamēr zivs kļūst trīsreiz lielāka nekā parasti un pārtop par stingru, gandrīz pilnīgi apaļu balonu, kas klāts asām adatām. Peldēšanai tāda konstrukcija īsti neder, bet uzbrucējus atbaida ļoti efektīvi.”

Zivs piepūšas, iesūknējot ūdeni gremošanas traktā īpašā maisā, kas izplešas gandrīz simt reizes. Šo apbrīnojamo pārvērtību ežzivij ļauj veikt tādi vienkārši, bet eleganti pielāgojumi kā ieloces.

Minētā maisa sieniņas sastāv no daudzkāršām ielocēm, stāstīts Natural History. Lielākās no tām ir apmēram 3 milimetrus platas, un ”tajās ir vēl sīkākas ieloces, savukārt tajās — vēl sīkākas un tā tālāk, līdz ielocītes jau ir tik niecīgas, ka tās var saskatīt vienīgi mikroskopā”, teikts rakstā.

Protams, kad zivs iesūknē maisā ūdeni, arī tās ādai ir jāizplešas. Šajā nolūkā tiek likti lietā divi dažādi paņēmieni — atbilstoši diviem ādas slāņiem. Ežzivs ādas iekšējam slānim ir ieloces, bet ārējais ir elastīgs. Kad zivs atgūst normālus izmērus, elastīgā virskārta neļauj ādai sakrunkoties, pretējā gadījumā ežzivs hidrodinamiskās īpašības ievērojami pasliktinātos.

Taču uzpūšanās nav vienīgais ežzivs aizsargmehānisms. Ādai nostiepjoties, zivs adatas strauji izplešas uz visām pusēm. Tāpēc nirējiem, kas sastapuši ežzivi, ieteicamāk ir to neaiztikt. Jāuzmanās arī no šīs zivs zobiem — tā var iekost līdz kaulam!

Kad Dievs uzdeva Ījabam jautājumus par saviem radīšanas darbiem, Ījabs atbildēja: ”Es zinu, ka Tu visu spēj, un Tev nav nekāds nodoms neizpildāms.” (Ījaba 42:2.) Pat mazā, apaļīgā ežzivs, kas nez vai gūtu lielus panākumus peldēšanas sacīkstēs vai skaistuma konkursā, spilgti liecina par Dieva spēku un gudrību. (Romiešiem 1:20.)

[Norādes par attēlu autortiesībām 31. lpp.]

Augšā: Photo by John E. Randall; apakšā: © Jeff Rotman