Vai tradicionālās vērtības degradējas?

VIENA no vērtīgākajām dāvanām, kādu vecāki var sniegt saviem bērniem, ir dziļa mīlestība un stabila vērtību sistēma — normas, kuras viņi ne tikai māca, bet arī paši ievēro.

Bez pareizām vērtībām dzīve nav nekas vairāk kā cīņa par izdzīvošanu. Vērtības piešķir cilvēka dzīvei jēgu. Tās ļauj noteikt, kas ir vissvarīgākais. Tās palīdz nospraust pienācīgas uzvedības un morāles normu robežas.

Diemžēl mūsdienās daudzas tradicionālās vērtības strauji mainās. Piemēram, profesors Ronalds Ingleharts atzīst, ka ”sabiedrībā arvien populārākas kļūst normas, kas paver plašākas iespējas indivīda seksuālo tieksmju apmierināšanai un personības pašizpausmei”. 1997. gadā Gelapa institūta rīkotajā aptaujā, kas aptvēra 16 valstis, cilvēkiem tika vaicāts, kāda ir viņu attieksme pret bērnu dzimšanu ārpus laulības. Aptaujas rezultāti parādīja, ka ”respondentu skaits, kas no ētikas viedokļa to uzskata par pieņemamu, svārstās no nepilniem 15 procentiem Singapūrā un Indijā līdz vairāk nekā 90 procentiem atsevišķās Rietumeiropas daļās”.

Ir cilvēki, kas slavina šo jauno seksuālo brīvību. Tomēr Džeimss Dorns brošūrā The Rise of Government and the Decline of Morality raksta par ”ārlaulības bērnu skaita pieaugumu” un ”izjukušām ģimenēm”, norādot, ka šīs parādības ”nepārprotami liecina par morāles pagrimumu”.

Citu vērtību pagrimums

Līdzīgs liktenis ir piemeklējis arī citas tradicionālās vērtības. Kā atklāja profesora R. Ingleharta vadītais pētījumu projekts ”Pasaules vērtības”, rūpnieciski attīstītajās valstīs ir vērojama ”arvien pieaugoša necieņa pret varu”.

Vēl viena tradicionāla vērtība izsenis ir bijusi darba ētika. Taču pierādījumi liecina, ka pagrimums ir skāris arī šo jomu. Amerikas Savienotajās Valstīs organizācija National Federation of Independent Business aptaujāja vairāk nekā pusmiljonu darba devēju. ”Trīsdesmit viens procents respondentu atzina, ka viņiem ir bijis grūti atrast darbiniekus savam uzņēmumam, un divdesmit viens procents sacīja, ka strādnieku darba kvalitāte lielākoties ir diezgan slikta.” Kāds darba devējs izteicās: ”Kļūst arvien problemātiskāk atrast darbiniekus, kas nāk uz darbu laikā, ierodas  neiereibuši un nepazūd pēc pirmās darba dienas.”

Šo tendenci pastiprina mūsdienu ekonomiskā situācija. Samazinoties uzņēmuma ienākumiem, darba devēji darbiniekus vai nu atlaiž, vai atņem tiem dažādas papildu priekšrocības. Žurnālā Ethics & Behavior bija rakstīts: ”Darbinieki, kas pieredz, ka darba devēji pret padotajiem izturas nelojāli un neuzņemas nekādas saistības, sāk pret darba devējiem izturēties ar tādu pašu attieksmi. Viņi nejūt pienākumu strādāt ar pilnu atdevi, jo nezina, vai rīt jau nebūs atlaisti.”

Vērtību degradācija uzskatāmi izpaužas arī pieklājības normu ignorēšanā. Kā noskaidrojās kādā pētījumā, kas tika veikts Austrālijā, ”vairāk nekā 87,7 procenti aptaujāto biroja darbinieku atzina, [ka] pieklājības normu ignorēšana birojā negatīvi ietekmē strādājošo noskaņojumu”. No aptaujātajiem biznesa speciālistiem Amerikas Savienotajās Valstīs ”astoņdesmit procenti sacīja, ka biznesā arvien biežāk jāsastopas ar rupju izturēšanos”. Saskaņā ar ziņu aģentūras CNN informāciju, ”slikta pircēju apkalpošana ir kļuvusi par tik izplatītu parādību, ka aptuveni puse no aptaujātajiem cilvēkiem šī iemesla dēļ pēdējā gada laikā vismaz reizi bija aizgājuši no veikala, neko neiegādājušies. Puse respondentu sacīja, ka viņus bieži traucē tas, kādā veidā un cik skaļi citi sarunājas pa mobilo tālruni. Un, kā atzina sešdesmit procenti aptaujāto šoferu, viņi regulāri redz cilvēkus, kas brauc agresīvi un pārgalvīgi.”

Cik vērtīga ir cilvēka dzīvība?

Dažkārt cilvēki apgalvo, ka turot godā noteiktas ”vērtības”, taču ne vienmēr tas atspoguļojas viņu rīcībā. Piemēram, Globālās ētikas institūta organizētajā aptaujā tika izvaicāti cilvēki 40 valstīs, un četrdesmit procenti respondentu ”cieņu pret dzīvību” ierindoja starp piecām ”augstākajām vērtībām”. *

Bet kas notiek praksē? Rūpnieciski attīstīto valstu rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai atrisinātu daudzas sasāpējušas cilvēces problēmas.  Taču 1998. gadā izdotajā grāmatā, ko ir sarakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda izpilddirektore Kerola Belamī, ir minēts, ka ”attīstības valstīs katru gadu dzīvību zaudē aptuveni 12 miljoni bērnu vecumā līdz pieciem gadiem un vairāk nekā puse no viņiem mirst ar uzturvielu trūkumu saistītu iemeslu dēļ. Nekas cits nav izraisījis tik lielu mirstību proporcionāli kopējam nāves gadījumu skaitam kopš mēra epidēmijas, kas Eiropā plosījās 14. gadsimtā.” Šie dati noteikti satrauc ikvienu, kas augstu vērtē cilvēka dzīvību. Tomēr, kā norāda K. Belamī, ”kritiskā situācija, kāda pasaulē ir izveidojusies malnutrīcijas dēļ, sabiedrībā nav izraisījusi īpašu satraukumu, lai gan arvien vairāk zinātnisku faktu pierāda, cik tā ir bīstama. Svārstībām pasaules vērtspapīru tirgū tiek veltīta lielāka uzmanība nekā malnutrīcijas radītajam postam un pilnvērtīga uztura daudzajām priekšrocībām.”

Savādi priekšstati par dzīvības vērtību ir vērojami arī medicīnas sfērā. Vēl pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā nebija tikpat kā nekādu cerību, ka varētu izdzīvot bērns, kas dzimis 23. grūtniecības nedēļā. Tagad aptuveni 40 procentus šādu priekšlaicīgi dzimušu bērnu izdodas glābt. Ņemot to vērā, vai nav paradoksāli, ka ik gadus pasaulē tiek izdarīti 40 līdz 60 miljoni abortu, kuros lielākoties tiek iznīcināti augļi, kas ir tikai dažas nedēļas jaunāki nekā tie priekšlaicīgi dzimušie bērni, par kuru dzīvību ārsti tik smagi cīnās? Vai šie fakti neliecina, ka morāles jautājumos valda liels sajukums?

Ir nepieciešama morāla vadība

Atbildot uz Gelapa institūta rīkotajā aptaujā uzdoto jautājumu: ”Kas dzīvē ir vismazsvarīgākais?”, lielākā daļa respondentu par svarīguma ziņā priekšpēdējo vai pēdējo atzina ”uzticību savai reliģijai”. Tāpēc nav pārsteigums, ka baznīcas apmeklētāju skaits turpina samazināties. Profesors R. Ingleharts izsaka domu, ka rietumvalstu labklājība ”ir radījusi vēl nebijušu drošības sajūtu”, kas ”ir samazinājusi nepieciešamību pēc atbalsta, ko tradicionāli ir piedāvājusi reliģija”.

Arvien vairāk zaudējot uzticību organizētajai reliģijai, cilvēki zaudē uzticību arī Bībelei. Kādā starptautiskā aptaujā cilvēkiem tika vaicāts, uz ko viņi balstās, nosakot, kas ir labs un kas — slikts. Visbiežāk atbildēs tika minēta personiskā pieredze. ”Dieva Raksti ar lielu punktu starpību bija otrie,” teikts ziņojumā par šo aptauju.

Tāpēc nav brīnums, ka vērtības ir mainījušās uz slikto pusi. Vadības trūkums morāles jautājumos, pārlieku lielais uzsvars uz materiālistiskiem mērķiem un individuālisma slavināšana ir radījusi kultūru, ko raksturo alkatība un vienaldzība pret citu jūtām. Kas šo izmaiņu dēļ ir zudis?

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 4., 5. lpp.]

Par vērtību pagrimumu liecina ģimeņu iziršana, darba ētikas lejupslīde un cilvēku sliktā uzvedība

[Attēls 6. lpp.]

Ik gadus tiek iznīcināti miljoniem vēl nedzimušu bērnu, kas ir tikai dažas nedēļas jaunāki par šo priekšlaicīgi dzimušo mazuli