Ēnas puse
Ēnas puse
JA CILVĒKS ņem vērā modes prasības, tas viņam palīdz labi izskatīties un justies pārliecinātam par sevi. Pareizi izvēlēts tērps var noslēpt fiziskus trūkumus un pat izcelt auguma priekšrocības. Apģērbs var arī ietekmēt citu cilvēku viedokli par apģērba īpašnieku.
Bet spožajai modes pasaulei ir arī ēnas puse, ko nevar neņemt vērā. Daudzi patērētāji tiek ierauti tādā kā apburtā lokā, jo viņi cenšas sekot modei, bet, tā kā tiek radīti aizvien jauni stili un fasoni, viņiem nemitīgi jāatjauno sava garderobe, ja viņi grib ģērbties moderni. Šāda situācija nav radusies nejauši, jo modes nami gūst lielu peļņu, ja apģērbi ātri iziet no modes. Kā reiz izteicās modes māksliniece Gabriela Šanele, ”mode tiek radīta, lai kļūtu nemoderna”. Tāpēc patērētāji reizēm jūtas spiesti pirkt jaunas drēbes tikai tāpēc, lai turētos līdzi modei.
Pastāv risks arī pakļauties nemanāmajai reklāmas ietekmei. Modes nami savas produkcijas popularizēšanai tērē miljoniem dolāru, un bieži vien šajās reklāmās noteiktas firmas ražojumu nēsāšana tiek saistīta ar bezrūpīgu dzīves veidu. Šādas reklāmas iespaido ļoti spēcīgi. ”Pusaudzim nav lielākas traģēdijas kā tā, ka viņš nevar dabūt ”pareizās” firmas kurpes,” teica kāds spāņu skolotājs.
Modes untumu vilinājums
Dažas sabiedrības grupas izvēlas īpašu ģērbšanās stilu, lai atšķirtos no citiem cilvēkiem. Izraudzītais apģērbs var liecināt par sabiedrības noliegumu, par brīviem uzskatiem un pat par vardarbīgiem vai rasistiskiem ideāliem. Cilvēkos no malas šāds apģērbs bieži vien izraisa sašutumu, taču pašā grupā ģērbšanās stila ziņā valda diezgan liela vienprātība. Grupas stils reizēm liekas pievilcīgs arī cilvēkiem, kas neatbalsta tās ideālus. Ja viņi sāk ģērbties līdzīgi, tad citi var secināt, ka arī viņi atbalsta un popularizē grupas uzskatus.
Modes untumi ir mainīgi, un ir lietas, kas ir modē tikai dažus mēnešus. Dažreiz tās padara populāras slaveni mūziķi vai citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Bet ir arī tādi apģērba gabali, kas, reiz parādījušies, vairs neiziet no modes, piemēram, džinsi. Tos 20. gadsimta 50. un 60. gados masveidā sāka valkāt jaunieši, kas protestēja pret sabiedrību, bet tagad tos valkā visu vecumu cilvēki visdažādākajos dzīves gadījumos.
Prasība pēc ideālas figūras
Tie, kas pievērš modei sevišķi lielu uzmanību, var sākt pārāk raizēties par savu augumu. Modeles parasti ir garas un tievas *, un tās mums pastāvīgi ir acu priekšā televīzijā un preses izdevumos. ”Pareiza” āriene tiek izmantota, reklamējot gan automobiļus, gan šokolādes tāfelītes. Pēc Lielbritānijas Sociālo jautājumu izpētes centra datiem, ”tagadējās meitenes vienā dienā redz vairāk izcili skaistu sieviešu attēlu, nekā viņu mātes redzēja visā savā jaunībā”.
Šī masu kultūras produkcija bieži vien slikti ietekmē meitenes. Piemēram, ASV kādā aptaujā, par kuru bija rakstīts žurnālā Newsweek, 90 procenti balto pusaudžu atbildēja, ka nav apmierinātas ar savu augumu. Dažas no viņām bija gatavas darīt jebko, lai tikai iegūtu ”ideālu figūru”. Bet, kā bija teikts kādā iepriekšminētā centra pētījumā, tikai 5 procenti sieviešu var sasniegt masu saziņas līdzekļos slavināto ”ideālo” augumu. Tomēr vispārējā apsēstība ar tievumu ir pamudinājusi miljoniem meiteņu un jaunu sieviešu mocīt sevi ar neskaitāmām diētām un pārmērīgiem treniņiem. Dažām pat izveidojas neirotiskā anoreksija, kas ļoti grūti padodas ārstēšanai. * Spāņu modele Nievesa Alvaresa, kas pati kādreiz cieta no anoreksijas, atzina: ”No pieņemšanās svarā es baidījos vairāk nekā no nāves.”
Protams, tādus veselības traucējumus kā anoreksiju un bulīmiju var izraisīt arī daudzi citi faktori, taču medicīnas doktori Anne Gijmo un Mišels Laksenērs sacīja: ”Šajā problēmā ir vainojams arī tievuma kults.”
Ir skaidrs, ka modei ir gan savas gaišās, gan savas ēnas puses. Sekojot modei, mēs varam apmierināt vēlēšanos būt pievilcīgiem un vēlēšanos pēc kaut kā jauna savā ārienē. Bet, ja mēs akli izdabātu modes untumiem, citiem varētu rasties par mums nepareizs priekšstats. Ja mēs piešķirtu ārienei pārāk lielu nozīmi, mēs varētu sākt kļūdaini domāt, ka mūsu vērtība ir atkarīga no tā, kas mums mugurā, nevis no mūsu personības. ”Cilvēka spējas un iekšējā būtība mums jāsāk vērtēt augstāk par viņa drēbēm,” sacīja iepriekšminētā N. Alvaresa. Bet ir maz ticams, ka sabiedrības uzskati šajā ziņā varētu mainīties. Kā tad mēs varam izveidot līdzsvarotu viedokli par modi?
[Zemsvītras piezīmes]
^ 9. rk. Modelēm ir jābūt ”vismaz 1,74 metrus garām, ārkārtīgi tievām, ar pilnīgām lūpām, augstiem vaigu kauliem, lielām acīm, garām kājām un taisnu, ne pārāk izteiktu degunu”, bija rakstīts Ņujorkas žurnālā Time.
^ 10. rk. Kā aprēķinājusi ASV Nacionālā asociācija neirotiskās anoreksijas un līdzīgu veselības traucējumu ārstēšanai, šajā valstī vien anoreksija ir astoņiem miljoniem cilvēku un daudzi no viņiem ar to mirs. Lielākajai daļai (86 procentiem) šādi veselības traucējumi bija parādījušies pirms 21 gada vecuma.
[Papildmateriāls/Attēli 8., 9. lpp.]
Vai kaut ko tādu vispār var valkāt?
Ņujorkas, Parīzes un Milānas modes nami ik rudeni un pavasari rīko ievērojamāko dizaineru modes skates. Tajās demonstrētie tērpi ir neiedomājami dārgi, taču daudzi no tiem šķiet arī ārkārtīgi nepraktiski, tādi, ko ir gandrīz neiespējami nēsāt. ”Šie ekstravagantie modeļi īstenībā nav radīti valkāšanai,” teica spāņu dizainers Huans Dujoss. ”Modes skates vairāk ir domātas tam, lai piesaistītu uzmanību dizaineram vai firmai, nevis tam, lai pārdotu izrādītos tērpus. Piemēram, ja saziņas līdzekļos plaši tiek apspriesta kāda satriecoša kolekcija, tad ir viegli pārdot dizainera veidotās smaržas.”
[Attēls 7. lpp.]
Izdabāšana modei izmaksā dārgi
[Attēls 7. lpp.]
Dažreiz noteikta stila apģērbs var likt citiem domāt par piederību kādai grupai
[Attēls 7. lpp.]
Daudzām jaunietēm izveidojas grūti ārstējamā anoreksija