Kad nogranda sprādzieni

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA EKVADORĀ

 EKVADORAS pilsētā Riobambā 2002. gada 20. novembris bija parasta, visnotaļ jauka diena. Zilās debesis rotāja balti, pūkaini mākoņi. Riobamba atrodas Andu kalnos 2700 metrus virs jūras līmeņa, un to ieskauj skaisti sniegoti kalni. 124 tūkstoši Riobambas iedzīvotāju, kas šajā trešdienas pēcpusdienā mierīgi devās savās ikdienas gaitās, nemaz nenojauta, ka teju teju notiks kaut kas briesmīgs. Pēcpusdienas mieru pēkšņi pārtrauca apdullinošs sprādziens. Sāka drebēt namu grīdas, un vibrēja logu rūtis. Debesīs parādījās draudīgs sēņveida mākonis, kas strauji auga lielāks un lielāks.

Pēc desmit minūtēm pilsētu satricināja vēl viens sprādziens un spēcīgs triecienvilnis izsita namu logus un izrāva durvis no eņģēm. Gaisā uzvirmoja vēl viens mutuļojošs dūmu un liesmu mākonis, kas ātri vien izauga lielāks par pirmo. Turpmāk eksplozijas un uzliesmojumi sekoja cits pēc cita.

Padzīvojis Jehovas liecinieku pāris — Hosē un viņa sieva Ana — dzīvo 400 metru attālumā no sprādzienu vietas. Sprādziena triecienvilnis nogāza viņus zemē. Ana pirms tam bija stāvējusi netālu no ieejas durvīm, kas tika izrautas no eņģēm un ar lielu spēku ietriektas istabas sienā. Pārbiedētais pāris steigšus metās uz mājas aizmuguri, un tūlīt pat aiz viņiem iebruka griesti. Brīnumainā kārtā izkļuvuši laukā nelielā iekšpagalmā, vīrs un sieva apkampās un sāka lūgt Dievu. Par laimi, 15 minūtes vēlāk ar mašīnu atbrauca viņu dēls un nogādāja Anu un Hosē drošībā.

Tomēr ne visiem izdevās izkļūt sveikā. Pēc sprādzieniem izcēlās panika un milzīgi cilvēku pūļi glābās bēgot. Visapkārt skanēja pārbiedēto cilvēku kliedzieni. Daži paklupa un nokrita uz ietves, kas bija nosēta ar stikla lauskām. Autobusi, kravas auto un vieglās automašīnas drāzās ārā no pilsētas, dažviet traucoties pretējā virzienā pa vienvirziena ielām. Daudzi no tiem, kas steigā bija pametuši skolu vai darbavietu, gandrīz diennakti pavadīja mokošā neziņā, nevarēdami ne atrast savus tuviniekus, ne arī uzzināt, kas ar viņiem noticis.

Kas bija izraisījis šo nelaimi? Tuvējās karaspēka bāzes pazemes munīcijas noliktavā ugunsgrēka dēļ bija aizdegušās signālraķetes, rokasgranātas, tanku un artilērijas šāviņi. Tā kā munīcijas sprādzieni nemitējās, policija iedzīvotājiem lika atstāt pilsētu. Policijas automašīnas brauca pa ielām un izziņoja pa skaļruņiem pavēli, ka visiem jāaiziet vismaz 15 kilometru attālumā no pilsētas.

Drīz vien Riobamba bija kā izmirusi. Tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju bija sasēdušies šoseju malās pilsētas apkaimē. Cilvēki, kas milzīgajā steigā nebija paguvuši uzvilkt siltas drēbes, naktī saspiedās cieši kopā, glābjoties no stindzinošā aukstuma. Pagāja vairākas stundas, pirms sprādzienu troksnis sāka rimties. Nespēdami vairs izturēt aukstumu, pilsētnieki palēnām sāka doties atpakaļ uz mājām. Nākamajā rītā, gaismai austot, daudzi atklāja, ka viņu nami ir pamatīgi cietuši — logi bija izsisti, durvis bija izlauztas, sienas, jumti un griesti bija nopietni bojāti. Kāda ģimene, pārnākusi mājās, guļamistabā ieraudzīja lielus, asus stikla gabalus, kas bija ietriekušies gultas matracī. Daudzās mājās un ap tām mētājās šāviņu šķembas.

Pēc provizoriskiem datiem, vismaz 7 cilvēki bija gājuši bojā un 538 ievainoti. Bojājumi bija nodarīti 18 tūkstošiem māju. No 950 Jehovas lieciniekiem, kas dzīvo šajā apvidū, bojā negāja neviens, taču diviem, kas nopietni sagriezās ar stikliem, bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Operatīvi tiek sniegta palīdzība

Nākamajā rītā pēc sprādzieniem Jehovas liecinieku draudžu vecākie devās apmeklēt savus garīgos brāļus un māsas, lai noskaidrotu, vai viņi nav cietuši. Vēlāk ceļojošais pārraugs tikās ar vecākajiem no  trīspadsmit draudzēm, kas darbojas Riobambā un tās apkaimē, un apkopoja informāciju par cietušajiem un nodarītajiem postījumiem. Pārraugs uzsvēra, cik svarīgi ir, lai šajā brīdī draudzes vecākie rūpētos par ticības biedru emocionālajām un garīgajām vajadzībām. Šādos grūtos apstākļos īpaši liela nozīme ir draudzes sapulču apmeklēšanai. (Ebrejiem 10:24, 25.) Tāpēc jau nākamajā vakarā pēc sprādzieniem draudzes atsāka rīkot savas iknedēļas sapulces.

Divu dienu laikā tika sastādīts detalizēts pārskats par liecinieku mājām nodarītajiem postījumiem, un piektdien tas tika nosūtīts uz Jehovas liecinieku filiāli Gvajakilā. Pārskatā bija norādīts, ka steidzami nepieciešams aizklāt izsistos logus, lai pasargātu māju iemītniekus no aukstuma. Dažu stundu laikā filiāles pārstāvji nopirka visu nepieciešamo pagaidu remontdarbiem: lielus caurspīdīgas polietilēna plēves ruļļus, līmlenšu rituļus un naglas.

No filiāles nosūtītā kravas automašīna ar materiāliem ieradās Riobambā sestdien pulksten deviņos no rīta. Tobrīd Jehovas liecinieku brīvprātīgo strādnieku brigādes jau palīdzēja ticības biedriem attīrīt mājas no stikla lauskām, lai varētu sākt logu aizklāšanu ar plēvi. Par palīdzības darbu administratīvo centru kļuva Valstības zāle. Uz zāles grīdas tika izdarītas īpašas atzīmes, lai būtu iespējams ātrāk nomērīt plēves gabalus. Kad strādnieki saņēma informāciju par logu aiļu izmēriem, viņi nogrieza atbilstoša garuma plēvi un nogādāja to citai brīvprātīgo palīgu grupai, kas ar plēves gabaliem aizklāja izsistos logus.

Hosē, par kuru bija stāstīts iepriekš, atceras: ”Mēs pārnācām mājās pēcpusdienā, nākamajā dienā pēc sprādzieniem. Brāļi jau bija mums priekšā un uzkopa apkārtni. Sestdien pie manis atnāca kaimiņš un, uzslavējis to, cik kvalitatīvi mājai logi bija aizdarīti ar plēvi, pavaicāja, cik es samaksāju par materiāliem un darbu.” Viņš bija ļoti pārsteigts, kad uzzināja, ka Hosē par to nekas nebija jāmaksā.

Līdz sestdienas vakaram 200 brīvprātīgie strādnieki bija aizklājuši izsistos logus ar plēvēm 91 mājā, kur dzīvo viņu ticības biedri. Taču palīdzība tika sniegta ne tikai Jehovas lieciniekiem. Vietējā laikrakstā tika publicēta fotogrāfija, kurā varēja redzēt kādu māju, ko remontēja liecinieki. Laikrakstā bija paskaidrots, ka no astoņiem šīs mājas iemītniekiem tikai viena sieviete ir Jehovas lieciniece.

Mierinājums grūtā brīdī

Nelaime, kas notika Riobambā, bija smags trieciens daudziem tās iedzīvotājiem. Lai sniegtu mierinājumu Jehovas lieciniekiem, kas dzīvo pilsētā un tās tuvumā, pirmdien, 25. novembrī, piecos vakarā tika organizēta īpaša sapulce, kuru vadīt ieradās pārstāvji no Ekvadoras filiāles. Pilsētā vēl nebija atjaunota elektrības padeve, tāpēc sapulci nevarēja rīkot vēlāk vakarā, kas daudziem būtu bijis ērtāk. Sapulces rīkotāji bija lēsuši, ka Jehovas liecinieku kongresu namā sapulcēsies ne vairāk par 600 cilvēkiem. Viņu prognozes bija pārāk pieticīgas — uz sapulci ieradās 1421 cilvēks, to vidū arī daudzi, kas nebija Jehovas liecinieki. Sapulces galveno tēmu atspoguļoja vārdi no 4. psalma 9. panta: ”Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.” Visi klātesošie bija ārkārtīgi pateicīgi par mierinājumu, ko sniedza uz Bībeli pamatotās runas.

Pēc sapulces klātesošiem tika izdalītas raksta ”Kā lai mierina bērnus, ja ir notikusi dabas katastrofa” kopijas. Šajā rakstā, kas bija publicēts žurnāla Atmostieties! 1996. gada 22. jūnija numurā, bija teikts:

”ASV Federālais ārkārtas situāciju dienests (FEMA) norāda, ka tūlīt pēc katastrofas bērni visvairāk baidās: 1) ka viņus atstās vienus pašus, 2) ka viņi noklīdīs no ģimenes, 3) ka katastrofa notiks vēlreiz, 4) ka kāds tiks ievainots vai nogalināts.” Šajā rakstā vecākiem tika ieteikts:

1. Pēc iespējas turēties visai ģimenei kopā.

2. Mierīgi paskaidrot bērniem radušos situāciju.

3. Mudināt bērnus runāt.

4. Iesaistīt bērnus apkārtnes uzkopšanā.

 Ievērojams daudzums šī raksta kopiju tika izplatītas pilsētas iedzīvotājiem un ieinteresētiem cilvēkiem, ar kuriem tiek studēta Bībele.

Trīs nedēļas pēc sprādzieniem tika iepirkti materiāli, lai veiktu pamatīgākus remontdarbus — iestiklotu logus un atjaunotu griestus un jumtus. Triju nedēļu laikā arī šie darbi tika padarīti, turklāt tika izremontētas divas Valstības zāles. Daudzi cilvēki bija no sirds pateicīgi par mīlestības pilno palīdzību.

Dažāda veida nelaimes un katastrofas ir kļuvušas par ierastu lietu šajās pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1—5.) Palīdzība un atbalsts, kādu Jehovas liecinieki grūtos brīžos sniedz saviem ticības biedriem un citiem cilvēkiem, uzskatāmi parāda, cik liels pamudinošs spēks piemīt patiesajai kristietībai. Hosē ļoti trāpīgi uz to norādīja, sacīdams: ”Jehovas organizācija nekavējas sniegt palīdzību, kad tā mums ir nepieciešama.”

[Attēli 15. lpp.]

Aptuveni 200 Jehovas liecinieku piedalījās māju atjaunošanā. Izsistie logi tika iestikloti. Bojāto jumtu vietā tika uzlikti jauni