Saziņa, kas dod dzīvību
Saziņa, kas dod dzīvību
NO VISĀM dzīvajām radībām, kas mājo uz zemes, cilvēki ir vienīgie, kam nepietiek ar saziņu tikai pašiem savā starpā. Neatkarīgi no tautības, sociālā stāvokļa, dzimuma un izglītības līmeņa cilvēkiem piemīt iedzimta vēlēšanās sazināties ar augstāku būtni — Dievu.
Vai tāda vēlēšanās balstās tikai uz naivu māņticību? Nē, tā nav. Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Dievs ir radījis cilvēkus pēc sava tēla. Viņš mums ir devis spēju un vajadzību attīstīt garīgumu, un tajā ietilpst arī vēlēšanās sazināties ar viņu, mūsu debesu Tēvu. (1. Mozus 1:27; Mateja 5:3.) Dievs uzskata par ļoti svarīgu, lai cilvēki runātu ar viņu, tāpēc par Dievu ir sacīts, ka viņš ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:3.)
Griezties lūgšanā pie Visvarenā — tas ir milzīgs gods. Iespēju personiski sarunāties ar kādu ievērojamu amatpersonu, piemēram, prezidentu vai premjerministru, vairākums cilvēku uzskatītu par lielu privilēģiju. Taču Dievs Jehova ir daudz augstāks par šādām amatpersonām, viņš ir augstākais visā Visumā. Turklāt mums nav iepriekš jāpiesakās, lai varētu runāt ar viņu. Mēs drīkstam lūgt Dievu jebkurā laikā un vietā. Mēs pat varam vērsties pie viņa nedzirdami, runājot tikai domās. (1. Samuēla 1:12—15.) Tomēr Jehova prasa, lai mēs runātu no sirds un paklausītu tam, ko viņš saka. (Mihas 6:8; Mateja 6:5—13.) Saziņa nevar būt vienpusēja, tajā ir jāiesaistās abām pusēm.
Kā uzklausīt Dievu?
Kā ir iespējams uzklausīt, ko Dievs saka? Galvenokārt mēs to varam darīt, lasīdami viņa vārdus Svētajos Rakstos — Bībelē — un dzīvodami saskaņā ar Rakstu mācībām. (2. Timotejam 3:16; 2. Pētera 1:20, 21.) ”Cilvēks.. [dzīvo] no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes,” teica Jēzus. (Mateja 4:4.) Vai jūs uzklausāt Dievu, lasot viņa vārdus un izmantojot tos savā dzīvē?
Tie, kas pastāvīgi runā ar Dievu Jehovu un klausa tam, ko viņš saka, var iegūt viņa labvēlību un ”Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu”. (Filipiešiem 4:6, 7; Salamana Pamācības 1:33.) Turklāt viņiem paveras izredzes dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, kur vairs nebūs visu to raižu un ciešanu, kas cilvēkiem ir jāpieredz tagad. (Psalms 37:29; Jāņa 17:3.) Tās ir brīnišķīgas svētības, ko saņem tie, kas gudri liek lietā savu spēju sazināties ar citiem.
[Attēls 10. lpp.]
Lasot Bībeli un sakot lūgšanas, mēs sarunājamies ar Dievu