Augi — vērtīgs medikamentu izejvielu avots
Augi — vērtīgs medikamentu izejvielu avots
Speciālisti lēš, ka aptuveni ceturtā daļa visu farmaceitisko preparātu, ko cilvēki mūsdienās lieto, sākotnēji pilnībā vai daļēji ir iegūti no augos sastopamām ķīmiskām vielām. Šo faktu bieži piemin tie, kas popularizē dažādus augu valsts ārstniecības līdzekļus.
Medicīnā izmantojamo augu pētījumi lielākoties ir vērsti uz to, lai izdalītu no augiem bioloģiski aktīvās vielas. Plaši pazīstams šādas vielas piemērs ir acetilsalicilskābe (aspirīns), ko iegūst no salicīna, kuru satur vītolu miza.
Kad augā esošā aktīvā viela ir izolēta, to ir vieglāk precīzi dozēt un uzņemt pietiekamā devā. Kādā grāmatā sacīts: ”Lai uzņemtu pietiekami daudz ārstniecisko vielu, ko satur, piemēram, vītolu miza vai uzpirkstītes, daudz ērtāk ir lietot tabletes, nevis pašus šos augu valsts produktus.”
Tomēr augos esošo vielu izolēšanai ir arī savas ēnas puses. Izdalot un lietojot tikai kādu atsevišķu komponentu, zūd iespēja gūt labumu no citām vielām, kuras augs satur un kurām varbūt ir sava uzturvērtība un pat ārstnieciska iedarbība. Turklāt daži patogēni mikroorganismi ar laiku kļūst izturīgi pret zālēm.
Par aktīvo vielu izolēšanas trūkumiem liecina tāds piemērs kā hinīns, ko iegūst no hinīnkoku mizas. Hinīns iznīcina lielāko daļu parazītu, kas izraisa malāriju, taču tā nelielā daļa, ko šis medikaments nenonāvē, var sākt pastiprināti vairoties. Iepriekš minētajā grāmatā sacīts: ”Slimību izraisītāju rezistence medicīnā kļūst par ļoti nopietnu problēmu.”
[Attēli 15. lpp.]
Baltā vītola miza satur vielu, no kuras iegūst aspirīnu
[Norāde par autortiesībām]
USDA-NRCS PLANTS Database/Herman, D.E. et al. 1996. North Dakota tree handbook
[Attēli 15. lpp.]
Hinīnkoks, no kura mizas iegūst hinīnu
[Norāde par autortiesībām]
Courtesy of Satoru Yoshimoto