Ierašanās skarbā pasaulē
Ierašanās skarbā pasaulē
BĒRNS piedzimst aukstā, nemīlīgā, stresa pilnā pasaulē. Kaut arī viņš nespēj izteikt savas izjūtas vārdos, pēc dažu zinātnieku domām, viņš jau pirms dzimšanas uztver, kas ap viņu notiek.
Grāmatā The Secret Life of the Unborn Child bija teikts: ”Ir noskaidrots, ka vēl nedzimis bērns ir cilvēciska būtne, kas jūt un reaģē un, sākot ar sesto attīstības mēnesi (vai pat vēl agrāk), dzīvo emocionāli aktīvu dzīvi.” Daži zinātnieki apsver iespējamību, ka traumējošais piedzimšanas process ietekmē bērna turpmāko dzīvi, kaut gan viņš pats to neatceras.
Pēc piedzimšanas stress turpinās. Atrazdamies ārpus mātes organisma, bērns vairs automātiski nesaņem skābekli un barības vielas. Lai izdzīvotu, viņam ir jāsāk elpot un ēst pašam. Viņam ir nepieciešams kāds, kas viņu pabaro un rūpējas par citām viņa fiziskajām vajadzībām.
Jaundzimušajam ir jāattīstās arī intelektuāli, emocionāli un garīgi, tāpēc kādam viņš ir jāmāca un jāaudzina. Kas ar šo uzdevumu vissekmīgāk spēj tikt galā? Kādas ir bērna galvenās vajadzības? Kā par tām vislabāk parūpēties? Nākamajos rakstos tiks sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.