Kā var palīdzēt citi
Kā var palīdzēt citi
VARBŪT jūs pazīstat kādu, kas cieš no depresijas vai bipolārajiem traucējumiem. Ko jūs varētu darīt, lai viņam palīdzētu? D. Džeifijs no ASV Nacionālās psihisko slimību asociācijas iesaka: ”Nejauciet cilvēku ar viņa slimību. Ienīstiet slimību, bet mīliet cilvēku.”
Kāda sieviete, vārdā Sūzana, tieši tā arī rīkojās un izturējās pret savu draudzeni, kurai bija bipolārie traucējumi, ar lielu pacietību un mīlestību. ”Reizēm viņa gluži vienkārši nevarēja izturēt manu klātbūtni,” Sūzana atceras. Tomēr Sūzana nevis atmeta draudzībai ar roku, bet veltīja laiku, lai uzzinātu par bipolārajiem traucējumiem kaut ko vairāk. ”Tagad es saprotu, cik lielā mērā draudzenes izturēšanos ietekmēja viņas slimība,” saka Sūzana. Pēc viņas domām, katrā ziņā ir vērts ieguldīt pūles, lai izprastu, kā saslimušais jūtas. ”Tas palīdz iemīlēt un augstu vērtēt cilvēku viņa labo īpašību dēļ, nevis saskatīt tikai slimību,” atzīst Sūzana.
Pastāvīgs atspaids ir sevišķi svarīgs tad, ja ir saslimis ģimenes loceklis. Mario, kas jau iepriekš minēts šajā rakstu sērijā, to saprata diezgan ātri. Viņa sievai Lūsijai, par ko arī jau bija runāts, ir bipolārie traucējumi. ”Sākumā man palīdzēja tas, ka es kopā ar sievu gāju pie ārsta un centos iepazīt šo dīvaino slimību, lai skaidri zinātu, ar ko mums būs jācīnās,” stāsta Mario. ”Mēs ar Lūsiju daudz sarunājāmies un centāmies pārvarēt jebkurus sarežģījumus, kas laika gaitā radās.”
Atbalsts, ko var sniegt kristiešu draudze
Bībelē kristieši tiek mudināti mierināt nomāktos un būt ”pacietīgiem pret visiem”. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Kā var sekot šim padomam? Vispirms ir svarīgi apzināties atšķirību starp slimību un vāju garīgumu. Jēkaba vēstulē ir sacīts, ka lūgšana var izglābt cilvēku, kura garīgums ir atslābis. (Jēkaba 5:14, 15.) Bet Jēzus atzina, ka slimam cilvēkam ir vajadzīgs ārsts. (Mateja 9:12.) Protams, vienmēr ir pareizi un noderīgi lūgt Jehovu par jebko, kas mūs uztrauc, arī par veselību. (Psalms 55:23; Filipiešiem 4:6, 7.) Bet Bībelē nav teikts, ka aktīva garīga darbība pati par sevi var atrisināt medicīniskas dabas problēmas.
Tāpēc kristieši, kam piemīt spriestspēja un iejūtība, nesaka neko tādu, kas liktu domāt, ka nomākti cilvēki paši ir vainojami savās ciešanās. Šādas piezīmes, ja tādas tiktu izteiktas, ne ar ko nebūtu labākas par Ījaba viltus mierinātāju sacītajiem vārdiem. (Ījaba 8:1—6.) Daudzos gadījumos depresija nemazinās bez medicīniskas iejaukšanās, īpaši tad, ja tā ir dziļa un cilvēks varbūt pat domā par pašnāvību. Ja tā ir, profesionāla palīdzība ir pilnīgi nepieciešama.
Tomēr citi kristieši var darīt diezgan daudz. Protams, tas prasa pacietību. Piemēram, ja cilvēkam ir emocionāli traucējumi, viņam droši vien ir ļoti grūti veikt dažus kristīgos pienākumus. Daiena, kurai ir bipolārie traucējumi, atzīst: ”Sludināšana man ir īsta cīņa. Ir grūti stāstīt citiem labo un priecīgo vēsti no Bībeles, ja es pati nejūtos ne labi, ne priecīgi.”
Ja vēlaties palīdzēt nomāktajiem, centieties būt iejūtīgi. (1. Korintiešiem 10:24; Filipiešiem 2:4.) Mēģiniet raudzīties uz situāciju no viņu viedokļa, nevis no savējā. Negaidiet no viņiem neiespējamo. Karls, kuram ir depresija, saka: ”Ja mani pieņem tādu, kāds es tagad esmu, mana piederības sajūta palēnām atjaunojas. Daži seni draugi ar savu pacietību man ir palīdzējuši izveidot tuvākas attiecības ar Dievu, un prieku man sagādā tas, ka es varu tādā pašā veidā palīdzēt citiem.”
Citu atbalsts slimajam cilvēkam var sniegt patiesu atvieglojumu. Lūk, ko stāsta Brenda, kristiete, kurai ir bipolārie traucējumi: ”Brāļi un māsas draudzē izturas pret mani ar dziļu sapratni un dažādi mani atbalsta, kad jūtos nomākta. Viņi nekad neliek saprast, ka esmu zaudējusi garīgumu. Reizēm viņi mani ir ņēmuši līdzi sludināšanā, kaut arī es biju spējīga tikai klausīties, un ir aizņēmuši vietu Valstības zālē, lai es varētu ienākt pēc sapulces sākuma, kad visi citi jau ir apsēdušies.”
Šerijai, kurai ir depresija un par kuru bija stāstīts iepriekšējā rakstā, lielā mērā ir palīdzējuši mīlošie un iejūtīgie draudzes vecākie. Viņa saka: ”Es izjūtu milzīgu atvieglojumu, kad vecākie mani pārliecina par Jehovas mīlestību, lasa pantus no Bībeles un stāsta par Jehovas nodomu izveidot paradīzi, kurā valdīs miers un visiem klāsies labi. Viņi ir arī lūguši Dievu kopā ar mani, reizēm pat pa telefonu. Es zinu, ka ne Jehova, ne brāļi mani nav atstājuši, un tas dod lielu spēku.”
Nav šaubu, ka ģimenes locekļu un draugu sniegtais atbalsts cilvēkam, kas cieš no emociju traucējumiem, var nozīmēt ļoti daudz. ”Man šķiet, ka patlaban es jau lielā mērā esmu savas dzīves noteicēja,” saka Lūsija. ”Mēs ar vīru kopīgiem spēkiem esam paveikuši ļoti daudz, un stāvoklis ir labāks nekā jebkad agrāk.”
Cilvēki, kurus nomāc dažādi emocionāli traucējumi, apzinās, ka cīņa ar tiem būs ilga. Taču Bībelē ir lasāms solījums, ka jaunajā pasaulē, ko izveidos Dievs, ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu””. (Jesajas 33:24.) Tad vairs nebūs slimību, kas mūsdienās daudziem sagādā briesmīgas ciešanas. Ir ārkārtīgi patīkami pārdomāt Dieva solījumu nodibināt jaunu pasauli, kurā visas slimības — arī emociju traucējumi — būs izzudušas uz visiem laikiem. Tad, kā teikts Bībelē, vairs nebūs nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju. (Atklāsmes 21:4.)
[Izceltais teksts 12. lpp.]
Jēzus atzina, ka slimajiem ir vajadzīgs ārsts. (MATEJA 9:12.)
[Izceltais teksts 13. lpp.]
Bībelē apsolīts, ka Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu””. (JESAJAS 33:24.)