Kas var liecināt par smagiem miega traucējumiem

DAŽOS gadījumos simptomi var liecināt par smagiem miega traucējumiem, kas jāārstē. Hronisks bezmiegs, kas ilgst vairāk nekā mēnesi, bieži ir saistīts ar nopietnām veselības problēmām, to vidū depresiju, un tāpat tas var būt smagas somatiskas slimības simptoms.

Miega apnojas sindroms

Kāds vīrietis, vārdā Mario, dienā cieta no pārmērīgas miegainības. Kad viņš vadīja automašīnu, sievai viņš visu laiku bija jāuzmana, jo viņš mēdza pēkšņi uz brīdi aizmigt pie stūres. Mario pats to gandrīz nekad nepamanīja. Ik nakti viņš laiku pa laikam  skaļi krāca un reizēm rāvās augšā, krampjaini kampdams gaisu. *

Mario bija tipiski miega apnojas simptomi. Vārds ”apnoja” tulkojumā nozīmē ”bez elpas”. Miega apnojas epizodes var ilgt no 10 sekundēm līdz divām vai trim minūtēm. Tās laikā cilvēks svaidās pa gultu, mēģinādams ievilkt elpu, bet pēc tam aizmieg, un šādas epizodes vienas nakts laikā atkārtojas simtiem reižu. Pastāv trīs apnojas veidi.

Centrālā apnoja ir tajos gadījumos, kad elpošanas kontroles centrs no smadzenēm nesūta signālus, kas liek regulāri elpot. Obstruktīvās miega apnojas gadījumā augšējie elpceļi miegā sašaurinās tiktāl, ka nav iespējams ievilkt gaisu. Jauktā apnoja ir sastopama visbiežāk, un tās gadījumā kombinējas abu pirmo veidu apnojas iemesli. Cilvēks, kas cieš no apnojas, var justies tā, it kā viņš nevienu nakti nebūtu gulējis.

Cilvēki ar miega apnojas sindromu var nonākt bīstamās situācijās, jo viņi var pēkšņi aizmigt darbā vai pie automašīnas stūres. Viņiem var paaugstināties asinsspiediens, palielināties sirds un pieaugt insulta vai sirdslēkmes risks. Stenforda universitātes (ASV) profesors Viljams Dements ir aprēķinājis, ka ik gadu no miega apnojas izraisītiem sirds un asinsvadu bojājumiem mirst 38 000 amerikāņu.

Lai gan visbiežāk miega apnojas sindroms ir sastopams vīriešiem ar palielinātu ķermeņa svaru vecumā pēc 40 gadiem, tomēr tas var parādīties jebkura vecuma cilvēkiem, pat bērniem. Pastāv vairāki ārstēšanas veidi, un tie visi jāīsteno kompetenta miega medicīnas speciālista kontrolē. Efektīvākā miega apnojas terapija bez ķirurģiskas iejaukšanās ir īpašas elpošanas aparatūras lietošana. Tas nozīmē, ka pacients naktī guļ ar nelielu masku, un gaisa plūsmas spiediena regulētājs (optimālo spiedienu nosaka ārsts) pievada tieši tik daudz gaisa, cik nepieciešams, lai novērstu elpošanas apstāšanos. Ja stāvoklis neuzlabojas, tad var ar ķirurģiskām metodēm, piemēram, izmantojot lāzeru vai radioviļņus, likvidēt liekos mīkstos audus augšējos elpceļos.

Narkolepsija

Pie miega traucējumiem, kas jāārstē, pieder arī narkolepsija — neiroloģiskas dabas traucējumi, kas izraisa izteiktu miegainību dienā. Piemēram, kāds vīrietis, vārdā Baks, visu laiku jutās miegains, un viņam bieži uznāca nepārvarama miega lēkmes, kas gadījās pat svarīgu sapulču laikā. Viņš sāka turēt rokā atslēgas, lai tad, kad viņš pēkšņi aizmigtu, atslēgas nokristu un viņš no trokšņa pamostos. Ar laiku Bakam attīstījās katapleksija — kad viņš uztraucās, viņam pēkšņi atslāba kāju muskulatūra un viņš krita. Pēc tam parādījās miega paralīzes simptomi, bet reizēm tieši pirms iekrišanas miegā — halucinācijas.

Parasti narkolepsija sākas 10 līdz 30 gadu vecumā. Dažreiz šiem cilvēkiem izveidojas tā saucamā automātiskā uzvedība, kuras laikā no malas šķiet, ka viņi rīkojas kā parasti, bet patiesībā viņi pēc tam neatceras, ko darījuši diezgan ilgā laika posmā. Nelaime ir tā, ka narkolepsiju bieži vien diagnosticē tikai daudzus gadus pēc tās sākuma, bet apkārtējie tikmēr  uzskata slimnieku par laisku, garīgi atpalikušu vai dīvainu. Pašlaik narkolepsija nav ārstējama, bet, lietojot zāles un ieviešot izmaiņas dzīvesveidā, ir iespējams mazināt tās simptomus — panākumi gan ir dažādi. *

Citi miega traucējumi

Divu citu sindromu gadījumā, kuri reizēm ir sastopami vienam un tam pašam cilvēkam, hronisku bezmiegu izraisa problēmas ar locekļiem. Nakts mioklonijas jeb locekļu periodisko kustību sindroma gadījumā gulētājam miegā raustās kājas un dažreiz arī rokas. Piemēram, kad tika izmeklēts Maikls, noskaidrojās, ka viņš katru nakti apmēram 350 reižu mostas augšā locekļu kustību dēļ.

Otrs ir nemierīgo kāju sindroms *, kura gadījumā cilvēks nevar aizmigt tāpēc, ka jūt spēcīgu kņudoņu kāju muskuļos un ceļgalos un ir spiests celties augšā un kustēties. Dažreiz to izraisa fizisku vingrinājumu trūkums un slikta asinsrite, bet citiem tas varētu būt saistīts ar uzņemtā kofeīna daudzumu. Reizēm stāvokli pasliktina arī alkoholisko dzērienu lietošana.

Miegs tiek traucēts arī tad, ja cilvēks miegā griež zobus. Ja tas notiek bieži, zobi paātrināti nodilst un žoklī rodas nepatīkamas sajūtas, kas izraisa bezmiegu. Atkarībā no problēmas smaguma tiek izmantotas dažādas ārstēšanas metodes — dažreiz notiek ķirurģiska iejaukšanās, bet citreiz ārsti iesaka pa nakti uzlikt speciālu mākslīgo kroni, lai pasargātu zobus.

Šis bija tikai neliels ieskats daudzajos miega traucējumos, taču arī tas liecina, cik bīstami ir ignorēt šādas problēmas. Ārstēšanas paņēmieni ir gan vienkārši, gan sarežģīti, bet daudzos gadījumos terapija patiešām ir nepieciešama. Ja jūs vai kādu jūsu tuvinieku moka hronisks bezmiegs vai arī ir parādījušies smagu miega traucējumu simptomi, ir ieteicams pēc iespējas drīzāk meklēt profesionālu palīdzību. Pat tad, ja ārstēšana nelikvidē problēmu pilnībā, tā var ievērojami samazināt risku, ar ko draud šādi veselības traucējumi, un atvieglot stāvokli kā pacientam, tā viņa tuviniekiem. Nākotnē, kad piepildīsies visi Bībelē minētie solījumi, ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu”.” Dievs būs visu darījis jaunu, un vairs nepastāvēs nekādas slimības. (Jesajas 33:24; Atklāsmes 21:3—5.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 10. lpp.]

Miega traucējumu gadījumā būtu jāvēršas pie ārsta

[Attēls 10. lpp.]

Krākšana var liecināt par miega apnojas sindromu

[Attēls 11. lpp.]

Cilvēkus, kam ir narkolepsija, bieži uzskata par laiskiem

[Attēls 12. lpp.]

Ierīces, kas regulē gaisa spiedienu elpceļos, var palīdzēt miega apnojas gadījumā1