Brīnišķīgais moldavīts

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ČEHIJĀ

Kas nāk prātā, izdzirdot vārdu ”moldavīts”? Tiem, kas runā vāciski, tas varbūt liek iedomāties Viduseiropas upi Vltavu, ko vācu valodā dēvē par Moldavu, bet citiem šis vārds varbūt saistās ar skaistu, reti sastopamu akmeni. Kas tad tas īsti ir?

Moldavīts (saukts arī par vltavīnu) ir zaļgans, stiklam līdzīgs veidojums. Moldavītus atrod Čehijas dienvidos pie Vltavas upes, un tie pieder pie tektītiem — šis termins cēlies no grieķu vārda tēktos, kas nozīmē ”izkusis, kausēts”. Britu enciklopēdijā teikts: ”Tektītu nezināmās, varbūt pat ārpuszemes izcelsmes dēļ 20. gadsimtā zinātnieki tos pētīja ar sevišķu aizrautību, bet tagad ir atzīts, ka tie veidojušies no Zemes iežiem, kas izkusuši un pēc tam strauji atdzisuši, lieliem meteorītiem, komētām vai asteroīdiem ietriecoties Zemes virsmā.”

Tektīti ir atrasti visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un Dienvidameriku. Tā kā moldavītiem ir tik eksotiska izcelsme, daži domā, ka tos uzlādējusi kāda noslēpumaina kosmiska enerģija un tiem piemīt dziednieciskas īpašības. Taču īstenībā moldavīti ir tikai akmeņi, lai arī cik skaisti un pievilcīgi tie būtu.

Šie retie, zaļie akmeņi ir vienīgie tektīti, kas ir pietiekami dzidri, lai tos varētu slīpēt brīnišķīgu rotaslietu darināšanai. Čehijas galvaspilsētas Prāgas viesiem ir lieliska iespēja aplūkot moldavītu kolekciju Nacionālā muzeja mineraloģijas nodaļā.

Bībelē atgādināts: ”Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda.” (Psalms 24:1.) Tātad arī visi retie un dārgie akmeņi pieder viņam — mēs varam to atcerēties, ja mums kādreiz rodas iespēja savām acīm apskatīt neparasto moldavītu.

[Attēls 31. lpp.]

Neapstrādāti moldavīti

[Attēls 31. lpp.]

Slīpēts moldavīts

[Attēls 31. lpp.]

Moldavītu rotaslietas

[Norāde par attēla autortiesībām 31. lpp.]

Slīpētais moldavīts un apakšējie attēli: Z knihy Svĕt drahých kamenů